Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca

Reizes skatīts: 8160

Apraksts

Baznīca celta 1780. gadā. Baznīcā ir trīs altāri, glezna „Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna” un ir saglabājušies ļoti veci un īpatnēji feretroni.

Maltas (Rozentovas) pirmā baznīca bija neliela koka kapliča, celta 1780.gadā par muižnieka A. Falkerzāma līdzekļiem. Tā atradās Solomencas sādžā 2km aiz Maltas, pie Garkalniem. Uzkalnā pie šīs kapličas bija arī kapsēta, kapliču nojauca un pārveda uz Rozentovu. Tā bija ļoti maza, tāpēc 1842.gadā to pagarināja, un vēlāk 1906.gadā prāvesta Feliksa Ruiko laikā ar poļu muižnieka Bogomoļca - Rozentovas muižas īpašnieka - atbalstu vēl palielināja. ? o divkāršo pagarināšanu var labi redzēt baznīcas griestos. Pēdējo reizi baznīca remontēta prāvesta Jāzepa Turlaja laikā 1985.gadā. Solomenci senos laikos bija ļoti apdzīvota vieta. Tagad tur dzīvo tikai dažas katoļu ģimenes. Vairs nav arī nekādu pazīmju ne no baznīcas, ne no kapsētas.

Baznīcā ir trīs altāri, tie visi ir no koka. Lielajā altārī ir Jaunavas Marijas statuja un virs tās – liels Krusts. ? ajā altārī ir skaisti kokgriezuma elementi. Jaunavas Marijas altāris, uz kura stāv Mistiskās Rozes statuja, un virs altāra ir Kristus karaļa svētbilde. Baznīcā atrodas arī Jēzus Sirds altāris un tam blakus - Svētā Jāzepa statuja. Virs altāra atrodas Svētā Jura glezna. Baznīcas pagarinājumus var labi saskatīt baznīcas griestos. Otrajā būvē atrodas ērģeles un kora telpas, trešajā - tikai augsti koka dēļu griesti. Baznīca ir 24 m gara un 9 m plata. Baznīcā ir saglabājušies ļoti veci un īpatnēji feretroni (mazie altārīši). Viens no tiem ir no koka, kuram vienā pusē atveidots Sv. Juris uz zirga, bet otrā Visusvētākā Trīsvienība. ? āds feretrons ir vienīgais Latgalē. Otrais feretrons arī ir vecs un īpatnējs. Uz tā vienā pusē ir Svētā Jura glezna, bet otrā - Skopulāru Dievmātes glezna. Trešais feretrons ir Čenstohovas Dievmātes glezna zeltītā ietērpā.