Latgalē debesīs šaujas cepļa liesmas... Pēteris Gailums

Reizes skatīts: 6449

Karte

Apraksts

Pētera Gailuma cepļa kurināšana Gailumos, Ilzeskalna pagastā, Rēzeknes novadā.
17. jūlijā cepļa kurināšana, cepļa izņemšana 18. jūlijā pl. 11.00 (tālrunis 266066020).
Keramikas cepļa kurināšana, podu dedzināšana un izņemšana nākamajā rītā – tas ir vesels rituāls, kas bieži pārvēršas par plašu sarīkojumu Gailumu mājās. Sevišķi jau vasarās, kad sanāk radi, draugi, kaimiņi, sabrauc cilvēki no dažādām Latvijas vietām un pat no ārvalstīm. Viesi atzīst, ka Pētera un Maijas mājās valda patīkama un nomierinoša aura. Maija un Pēteris cer, ka pēc pieciem gadiem tie, kam interesē lauki un Latgales keramika, brīvdienās varēs atbraukt uz Gailumiem, pamakšķerēt ezerā zivis, izmēģināt savu roku pie virpas, pēc tam nopērties pirtī, ieturēt sātīgas vakariņas, papriecāties par puķēm, pārnakšņot. Lauku tūrisms, podniecība un kaut kas ar floristiku saistīts – tādās aprisēs rādās nākotnes vīzijas.
Pēteris Gailums uztver mālu kā materiālu ar tā plašajām plastiskajām iespējām. Viņa darbiem raksturīgs kontrastu princips: māksliniecisko efektu dod grumbuļaini raupji fakturēta virsmas apdare un ļoti smalka glazūra, kas ir niansēta un atgādina akvareli. Tā tiek izmantota vienīgi krāsainiem akcentiem.
Mākslinieks darbiem parasti veido aprises skicēs, tomēr atzīst, ka paši interesantākie darbi rodas tieši trauka virpošanas gaitā - vienmēr iznāk kaut kas īpatnējs. Sevišķi viņam patīk veidot tradicionālo saimniecības trauku variācijas, īpaši garas, slaidas vāzes un neparastas formas svečturus. Mākslinieks atzīst, ka viņam ir svarīgi meklēt aizvien jaunas, atšķirīgas idejas saviem darbiem, izmantot dažādus savdabīgus akcentus, nevis darboties pēc noteikta šablona.
Keramiķa sieva Maija ir profesionāla māksliniece vizuālajās un plastiskajās mākslās, skolotāja, floriste. Maija Gailuma saka: “Es un vīrs – kā roka ar cimdu. Mēs abi no mākslas pasaules”.
Gailumu ģimene dzīvo Rēzeknes rajona Ilzeskalna pagasta “Jaungailumos”, Gailumu ezera krastā, skaistā un gleznainā vietā. Jaunas idejas radošu darbu realizēšanai gūst Latgales dabas, tradīciju un lauku dzīves ritma ietekmē. Ģimenē aug divas meitas- Ramona un Agrita, kuras arī labprāt piedalās gan ziedu kompozīciju, gan māla figūriņu veidošanas procesā. Šobrīd Maija Gailuma mākslas cienītājiem vairāk pazīstama kā floriste, tas ir arī viņas lielākais vaļasprieks. Katru gadu ģimenes dārzā krietns zemes gabals tiek atvēlēts puķēm - tā ir viņas valstība. Māksliniecei puķes vislabāk patīk ziedošas dārzā, prieku sagādā to kopšana, tas gan nomierina, gan vienlaikus sniedz arī milzīgu enerģiju. Maija Gailuma atzīmē, ka jābūt īpašam talantam just un saskatīt dabas materiālus. Viņa pati savās kompozīcijās izmanto visu, ko dod daba - zāles, grīšļus, stīgas, ogas, augļus, ziedus, koku lapas, zarus, piepes, sūna utt. Materiālu vākšanas ziņā abas meitas viņai ir vislielākie palīgi. M. Gailumai parasti idejas kompozīcijas veidošanai rodas spontāni, bet reizēm kompozīciju nākas izstrādāt ilgi, kā projektu.
Abi mākslinieki veido radošu tandēmu. Bieži vien Maija Gailuma veido pieskaņotas ziedu kompozīcijas Pētera Gailuma māla traukiem. Pēterim Gailumam savukārt nav sveša ziedu valstība: viņš var nosaukt jebkuru šķirni, kas aug dārzā, labprāt arī lasa literatūru par puķēm un pāršķirsta jaunākos floristikas žurnālus. Abi mākslinieki atzīst, ka labi pārzina otra daiļradi un ļoti bieži arī sniedz radošus padomus.
Jau izsenis tagadējā Latgales teritorijā ir bijis pazīstams podnieka amats. Tā saknes tiecas dziļi pagātnē, kad poda darināšanai pietika vien stipru un pacietīgu cilvēka roku, lai no neattīrīta māla pikas izlipinātu trauku, kur pagatavot viru. Pavarda liesmu apmīļots, tas ar katru reizi kļuva izturīgāks un cietāks. Līdz ar podnieka ripas ienākšanu lietošanā pavērās plašas iespējas podniecības kā amata attīstībai, podu meistars kļuva par vienu no pieprasītākajiem amatniekiem līdzās kalējam, galdniekam, kurpniekam. Šo amatu Latgalē cieņā un godā tur jau vairākus gadsimtus - to tēvs kādreiz mācīja dēlam, dēls tālāk jau savam dēlam. Vēsturiski Latgales novadā veidojās un uzplauka podniecības centri – tie bieži vien bija ciemi vai sādžas, kur, ja ne katrs, tad katrs otrais iedzīvotājs bija podniekmeistars, viņa istabas kaktā dūca ripa un pēc kāda laika debesīs šāvās cepļa liesmas
(Pēc Ligitas Harčevskas sagatavotās informācijas)