Uz Balkanu kalniem Latgalē brauc gan ar, gan bez slēpēm
Par Blkanu kalniem Latgalē bijām dzirdējuši jau sen. Galvenokārt šo vietu saistījām ar tēlnieku un mākslinieku plenēriem „Balkani”, kas jau četrus gadus kopā pulcē māksliniekus no visas Latvijas. Taču aizbraukt aplūkot tēlnieku radītās skulptūras un mākslinieku gleznas nekādi nebija sanācis.
Uz Balvu rajona Šķilbēnu pagasta dabas parku „Balkanu kalni” devāmies vēlā rudenī. Jāsaka, tik ilgi posāmies, ka jau bija paspējis uzsnigt sniegs. Taču tas mūs dikti nesarūgtināja. Bijām lasījuši, ka Balkanos ir trīs dabas takas, viena no tām paredzēta slēpotājiem. Mūsu ceļojums pa Balkanu kalniem sākās ar Jāņa un Devgasijas Aleksandrovu izveidotā novadpētniecības muzeja apskati.
Pirms šis īpašums nonāca Šķilbēnu pagasta īpašumā, te saimniekoja Aleksandrovu pāris. Jānis arī izveidoja šo dokumentālo ekspozīciju, kurā apkopotas ziņas par Šķilbēnu pagastā dzimušajiem un vēlāk visā Latvijā pazīstamajiem cilvēkiem, vairāki simti fotogrāfiju, kas vēsta par Abrenes apriņķa ļaudīm, tāpat stāsti par Viļaku un Balviem. Savukārt Devgasijas kundzei bijusi nozīmīga loma šīs puses saimnieču darināto rokdarbu eksponēšanā.
Te var aplūkot Balvu rajonam raksturīgās krāsās un rakstos darinātas segas, aizkarus, galdautus, priekšautus un citus mājsaimniecībā noderīgus priekšmetus. Pēc muzeja apskates devāmies pastaigā pa parku. Šoreiz nolēmām, ka slēpes neizmantosim, lai gan visas dabas takas varēja iziet arī ar tām. Iznāca atteikt saimniekiem, sakot, ka slēposim, kad viņi būs pabeiguši veidot profesionālo slaloma trasi. Jāsaka, ka parks tiešām ir krāšņs visos gadalaikos. Arī uzsniegot sniegam, te ir ko redzēt, jo dabisko mežu papildina dendroloģiskie stādījumi. Turklāt nepārtraukti mainās reljefs – vienā pusē ir stāvas nogāzes, citviet dziļas gravas un tālāk atkal nelieli kalniņi. Visu pastaigu pa Balkanu kalniem ir sajūta, ka neesam šeit gluži vieni. Tā arī ir, jo mūs nepārtraukti vēro koka skulptūras.
Mēs nekautrējamies un droši lūkojamies pretī gan neparastajiem zvēriņiem, gan mošķiem, gan nenosakāmiem mākslinieku fantāzijas radītiem tēliem. Mazliet savādākas sajūtas pārņem lūkojoties uz lielajām skulptūrām. Tās mēs uzgājām kādā augstā kalnā. Kā vēlāk noskaidrojām tie bija šīs apkaimes teikās apdziedātie varoņi – daiļā jaunava, drosmīgais karavīrs un Balkanu pūķis, kurš netiek nogalināts, bet gan pārvērsts par akmens veci. Noburtais pūķis simbolizējot informācijas uzkrājēju nākamajām paaudzēm. Turpinot ceļu, starp visām citām uzietajām skulptūrām īpaši izceļas kāda mākslinieka (viņš esot bijis dalībnieks vienā no plenēriem) masīvais koka veidojums.
Tas ir savdabīgs no koka bluķiem veidots kalendārs, kurā atspoguļotas latviešu tautas gadskārtas, visi nozīmīgākie gada svētki – Jāņi, Mārtiņi, Meteņi, Saulgrieži. Pastaiga pa mežu nav vienīgā izklaide tūristiem. Ja būtu braukuši vasarā, noteikti paliktu pa šeit pa nakti. Te ir paredzētas telšu vietas, ir piknika vieta un drīkstot peldēties dīķī. Ja ir vēlēšanās, „Balkanu kalnu” saimnieki piedāvā savdabīgu ceļojumu pa garšaugu pasauli, izgaršot dažādas zāļu tējas un iepazīties ar teritorijā augošajiem aizsargājamajiem augiem.
Kontakti: Balvu rajons, Šķilbēnu pagasts, T.: 29364262