Atcerējos vecu anekdoti, tāpēc tāds virsraksts. Bet patiesībā jautājums kuru vēlētos ar jums apspriest – vai sieviete un vīrietis var būt tikai vienkārši draugi?

Var jau šo jautājumu apspriest no psiholoģijas viedokļa, pieminot tādus gara darbus kā „Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras” un citus tik pat viedus un gudrus darbus. Cik reizes nav dzirdētas gudrās vakara sarunas, kur šis jautājums tiek apspriests, bet es vēl jo projām neesmu saņēmusi uz to atbildi.

Tātad – tikai vienkārši draugi – nekāda seksa, iekāres, seksuālās pievilcības, erotisko sapņu, pat filtra. Tikai draudzība, tikai nenosakāmā dzimte OHO. Jo laikam iedalījums vīrietis/ sieviete šādā situācijā pastāvēt nevar. Jābūt tiklam un neiekārojamam kā darbos tā domās. Nedaudz sarežģīti, manuprāt.

Cik mana pieredze ir rādījusi, parasti sieviete ir tā, kas uzskata – mūsu starpā valda TIKAI draudzība. Bet vīrietim... vīrietim tas viss izrādās nedaudz savādāk. Var jau būt, ka vārdos un darbos viņš stāv kā mūris, tomēr zemapziņā doma – kā būtu, ja būtu pastāv. Un būšu līdz galam godīga, arī sievietē šī doma ir. Jā, tīri teorētiski vīrietis un sieviete var būt vienkārši tikai draugi, bet tas ir brīdis, ka viņu starpā nav seksuālās spriedzes un iekāres. Cik reizes meiteņu sarunās nav dzirdēts – Vēlos būt ar viņu draugos, bet šķiet, ka viņš man nekad nebūs vienkārši draugs. Var jau piekrist draudzībai, kaut patiesībā izjūti seksuālu iekāri. Dažreiz starp draudzību un TO citu, mēdz būt novilktas striktas robežas. Sievietēm un vīriešiem var būt daudzi pretējā dzimuma draugi, bet tas nenozīmē, ka starp viņiem ir sekss, bet situācijā, kad draudzība kļūst ciešāka, pat to negribot, pastāv varbūtība, ka draudzības trauslā drošība var beigties un izveidojas seksuāla iekāre. Un te jau ir jāizvēlas – saglabāt celibātu vai ar pilnu joni iegrimt jaunajā iespējā. Tikai... Bieži pēc iekāres remdināšanas agrākā draudzība neatjaunojas, drīzāk pastāv iespēja naida ienākšanai tajās. Kāpēc? Nezinu. Manuprāt, sekss ir tā robeža, kurai pārkāpjot, otru vairs nevari uztvert pa tikai draugu, bezdzimuma radījumu, OHO. Protams, nav jau likumu bez izņēmuma un gadoties arī tā, ka mīļākie tomēr kļūst par labiem draugiem, bet, man šķiet, ka tas notiek tikai tad, ja abas puses nav iepazinušas ko nozīmē greizsirdība.

Jocīga situācija, tomēr. Pati zinu draudzību starp vīrieti un sievieti, kur ir pilnīga atklātība sarunās, brīvība un drošība un tikai tāpēc, ka viņi ir tikai draugi. Tā ir iespēja iegūt pretējā dzimuma viedokli jautājumos par seksu, attiecībām, hobijiem, politiku un reliģiju, par jebko, pilnīgi atklātas sarunas bez jebkādiem noslēpumiem. Tātad – lieliska TIKAI draudzība balstās uz iespēju runāt un izrunāties, tapt uzklausītam un izdzirdētam, uz absolūtas abpusējas lojalitātes un godīguma, uzticības. Seksam šeit nav vietas. Tas sagrauj šo attiecību burvību un kārdinājumu. Var jau piekrist antīkajiem filozofiem, kas uzskatīja, ka īstena draudzība var pastāvēt tikai starp vīriešiem, jo sievietes uzskatīs par vērtīgāku konkurēt savā starpā. Kā var pastāvēt tikai draudzība, ja visas cilvēces vēstures gaitā, vīrieša un sievietes pamatuzdevums ir bērnu radīšana, nevis omulīgas vakara sarunas? Tātad – vīrietis ir un paliek mednieks, kam jāļauj atrast sievietes mātišķo – bērnu radīšanas vēlmi.

Fui! Pašai šo izlasot neērti kļuva. Es tomēr ceru, ka attiecības, ko sauc par TIKAI draudzība var pastāvēt vīrieša un sievietes starpā. Un to nevajag sabojāt ar seksu. Drīzāk ir jāmēģina attiecībās ar mīļoto ieviest šos TIKAI draudzības bonusus, kas stiprinās un pilnveidos attiecības.
Tātad – jautājums – Vai vīrietis un sieviete var būt TIKAI draugi – paliek kā parasti neatbildēts...