Mūsu portāla rīkotā pasākuma – tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” uzvarētājs Oskars Boļšakovs pārliecinoši apgalvoja: „Piedzīvojums Kurzemē” patiesi bija mans lieliskākais šīs vasaras piedzīvojums!” Ar prieku uzklausām šo atziņu un domājam jau par nākamajiem pasākumiem. Jā, it kā jau vēl tikai rudens un līdz ziemai vēl tālu, taču – it visam jāsāk gatavoties jau laikus. Tādēļ arī darām zināmu, ka nākamais portāla www. atputasbazes.lv rīkotais tūrisma rallijs paredzēts ziemā – 19. februāri! Neko vairāk īpaši šobrīd priekšā vēl neteiksim, tikai ieteiksim – pārlūkojiet slēpes, ragaviņas, snovborda dēļu, slidas un vēl visu ko citu, lai pa īstam varētu izbaudīt Latvijas ziemas priekus!
Bet, pirms gatavojamies rudenim un ziemai, vēl neliels atskats jūsu piedzīvojumos augusta pašā viducī Kurzemē. Viesu namā „Kalna Būriņi” netālu no Jelgavas jums bija jānosaka pie mājas augošā ozola vecums.

Ieguvēji bija tie, kas pateica – ozols šeit zaļo jau 500 gadu! Un vēl „Kalna Būriņos” jums bija kaut kas jāatrod, kas datēts ar 1800. gadu. Jā, protams, tā bija pūra lāde goda istabā, tajā pašā istabā, kur atrodas unikālā „rūķu” krāsns. Ceram, ka muzejs, bet tas nav muzejs: te cilvēki dzīvo, strādā un kopj un saglabā savas dzimtas radītās vērtības. Un ne tikai sev – mūsu visu priekam.
Domāju, ka rakstnieces Annas Brigaderes muzeju „Sprīdīši” Tērvetē jums nebija grūti atrast, jo pats Sprīdītis mūsu ceļveža leģendā jums rādīja pareizo ceļu. Jā, jums taisnība – avotiņš, no kura rakstniece katru rītu zaļā māla krūzē pasmēla spirgtu ūdeni, ietek Tērvetes upē. Un jums pilnīga taisnība, ka nākamgad atzīmēsim rakstnieces 150. dzimšanas gadskārtu. Tas, protams, ir nozīmīgs kultūrvēstures notikums, un ļoti ceram, ka mēs visi būsim šī notikuma līdzdalībnieki Tērvetes „Sprīdīšos”.
Jā, „Blaizās” Annenieku pagastā gandrīz visi jūs sasējāt savu, īpašo pirtsslotu un vēl izmēģinājāt spēkus prāta spēlēs. Lai šī pirtsslota jums saglabā labu omu un veselību vismaz gada garumā! Ar pirtsslotu padusē jūs tālāk varējāt doties uz Jaunpili.

Un atkal jūs zinājāt atbildi uz jautājumu, kurā gadā celta šī Livonijas ordeņa pils – jā, jums taisnība: 1301. gadā. Jā, tik sena tā ir, un senu gudrību pilns ir arī uzraksts Jaunpils baznīcā virs ieejas uz altāri: „Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie taps iepriecināti.” Šādi vārdi senā baznīcā un šajā īpašajā vietā – Jaunpilī patiešām var dot cerību.

Par Jaunpils daudzajiem spokiem nerunāsim – pieņemsim, ka tur mīt gan baltā dāma, gan rūķīši, gan melnais bruņinieks, gan pils barons, kurš ar tālskati no savas pils torņa vērojis, kā zemnieki strādā, un ik pa laikam savā dimdošajā balsī uzbrēcis: „Jāni, ko tu dari! Tu nevis rudzus pļauj, bet meitām gar brunču malu gramsties!” Lai nu spoki un senču ēnas dzīvo savu miglas dzīvi, mums pieder saules gaisma un Latvijas ceļi. Ceļš no „Vāgneriem” – Labu Sajūtu Parka Tukumā veda uz Sabili un Pedvāli. Pedvālē jūs stādījāt akmeņus – pieļauju, ka šāda „dārzkopība” jums līdz šim nebija ierasta. Bet pēc tūrisma rallija akmeņi ir gan sastādīti, gan izšūpoti, un pilnīgi noteikti kopā ar tēlnieku Ojāru Feldbergu pārtaps jaunos mākslas darbos, kuros būs ielikts arī jūsu prāts un sirds.

Protams, ar Pedvāles Brīvdabas Mākslas muzeju jūsu ceļojums pa Kurzemi nebeidzās, taču šo rallija stāstu varbūt turpināsim mazliet savādāk. Ko nu tur slēpt – šī gada 28. oktobrī apritēs visslavenākā kādreizējās Kurzemes – Zemgales hercogistes valdnieka Jēkaba 400. dzimšanas gadskārta. Nebūtu pārsteigums, ja mēs visi oktobra beigās satiktos Kuldīgā un godam pieminētu tās Latvijas vēstures lapaspuses, kas savas zemes vārdu aiznesušas tālu, tālu pasaulē.
Anita Grīniece

Ikviens kādreiz ir apmeklējis Rīga Nacionālo zooloģisko dārzu, bet Latvijā atsevišķu indivīdu iniciatīvas un dzīvnieku mīlestības dēļ radušies daudzi citi mazi zoodārzi, kuros var iepazīt gan vietējos, gan eksotiskos dzīvniekus. Šo vasaru iespējams godam noslēgt, vērojot krāšņos putnus Eksotisko putnu mini zoodārzā „Salmiņos”, kas atrodas netālu no Siguldas- Mores pagastā.
Privātkolekcijā atrodas ap 200 dažādiem dzīvniekiem. „Salmiņos” ir apskatāmi dažādi sugu fazāni (piemēram, Zelta, Karaliskais, Nepālas, Zilais ausainais fazāns), pīles (Indijas skrejpīles, Karaliskās cekulpīles, pundurpīles), zosis (piemēram, sprogainās mājas zosis un Kanādas zosis), gulbji, baloži, pūces, pāvi, strausi un citi putni. Kaut arī zoodārzs ir veltīts tieši putniem, tur varēs redzēt vēl arī dažādu šķirņu trušus, savvaļas zirgus, mazos ponijus, punduraitiņas, Peruāņu pundurcūciņas, parastās vāveres, krāšņvāveres un pat mazos ķengurus – valbijus.
Visi zoodārza dzīvnieki ir mīļi un draudzīgi. Piemēram, apmeklējot strausus, var gūt pārsteidzoši daudz labu emociju, jo viņi ir droši un uzticas cilvēkiem. Strausi mēdz atnākt pie paša žoga, kur viņus var ļoti labi apskatīt un pabarot ar pieneņu lapām.
Tik draudzīgi ir dzīvnieki, jo saimnieki izturas pret viņiem ar lielu mīlestību un uzpasē, vai apmeklētāji tīšām vai netīšām nenodara pāri, piemēram, putniem izraujot kādu spalvu. Zoodārza īpašniece Agija Urtāne pēc rakstura ir stingra un, kā pati teica, riebīga, ja redz, ka baksta dzīvniekus. Viņi līdz ar to jūtas labi, nav sabiedēti un nāk ļoti tuvu, tādēļ šī ir ideāla vieta, kur aizvest savus bērnus. Salīdzinājumam Rīgas zoodārzā vairums dzīvnieku nolīduši maliņā un nenāk ārā, jo, iespējams, kāds viņiem nodarījis pāri.
Viens no lielākajiem uzmanības magnētiem zoodārzā „Salmiņi” ir papagailis, kurš māk runāt. Taču viņš nav saslimis ar zvaigžņu slimību, bet gluži pretēji – mēdz nokautrēties, ja viņam apkārt ir pārāk daudz cilvēku. Tādēļ dzirdēt papagaili uzstājāmies pārāk bieži negadās. Bet, kad cilvēku nav, lai pievērstu sev uzmanību viņš sāk runāt un atkārtot to, ko pa dienu saklausījies, kad apmeklētāji pie būra ir runājuši. Piemēram, viņš atkārto „Nu, draudziņ, kāpēc tu nerunā”, „Panāc šurp, panāc šurp”, „Pastāsti kaut ko, pastāsti kaut ko.”
Agija uztver „Salmiņi” zoodārzu galvenokārt kā sirdslietu, dzīvesveidu, nevis kā biznesu, kur pirmajā vietā būtu peļņa un emocijām būtu otršķirīga nozīme. Apmeklējuma cenā, kas ir simboliska – 1,5 lati, ietilpst arī gida pakalpojumi, kura laikā viņa nāk līdzi un pastāsta par katru dzīvnieciņu, gan atbildēs uz interesējošiem jautājumiem. Tajā pašā laikā pie būriem ir pielikts apraksts par katru dzīvnieku. Arī visādā citādā ziņā teritorija ir ļoti sakopta, neskatoties uz to, ka tā ir diezgan liela.
Zoodārzs sadarbojas ar strausu fermu, un, apmeklējot “Salmiņus”, var ieturēt kādu maltīti ar strausa gaļu. Suvenīru veikalā var iegādāties strausa olu, kaklarotu no strausa čaumalas, strausa gaļas izstrādājumus, vēdekļus no strausa spalvām un vienkārši kādu krāšņu putna spalvu piemiņai vai mājas interjeram.
“Salmiņu” apmeklējumam ir piemēroti dažādi gadalaiki, un katram ir savas īpatnības! Piemēram, vasaru dzīvnieki aizvada diezgan mierīgi, bet rudenī notiek gatavošanās ziemai, uzaudzējot biezāku kažoku vai stiprāk apaugot ar spalvām.
Kur atrodas „Salmiņi”?: Salmiņi, Mores pagasts, Siguldas novads
Kontakti: 29146176; salminizoo@inbox.lv
Sagatavoja: Madara Valtere
 

Šogad izdotais “Another Travel Guide Rīga” ir gaidīts notikums daudzu ārvalstu ceļotāju tūrisma dzīvē.Proti,ceļvedis ir kā svaigs,no stereotipiem atbrīvots,priekšstats par to,kas ir Rīga un kādēļ ir svarīgi apskatīt grāmatā minētos objektus. Grāmatas autori ir Latvijā zināmi arhitekti,mākslinieki un citi radošo nozaru pārstāvji,kuri katrs ir piedalījušies ar savu skatījumu un autentiskām idejām par Rīgu kā apskatāmu veselumu.
Izdevums ir ļoti svarīgs tūrisma stratēģiskajā kontekstā, jo mudina ceļot Latvijas virzienā arī tos rūdītos ceļiniekus,kuriem tautisko prievīšu un māla izstrādājumu iegāde ir vienaldzīga. Citiem vārdiem-jaunumu meklētājiem un pasaules klaidoņiem labā nozīmē šī būs īstā lasāmviela. Ņemot vērā arī to,ka ceļvedis nav tikai iepirkšanās vietu un restorānu uzskaite,ceļvedī ieskicēti arī dažādi,tikai latvietim,saprotami kultūras fenomeni,piemēram,žāvētas zivis,tikko pirktas Centrāltirgū vai Mangaļsalas vietējās bufetes sašliks,kas ir vistīrākā Bolderājas eksotika.
Ceļvedis nosacīti ir sadalīts vairākās daļās,kur tiek atsevišķi sagrupēti restorāni,apskatāmās vietas,izstāžu zāles,u.c. Tāpat arī atsevišķas daļas ir veltītas tieši Andrejsalai,Kundziņsalai, Ķīpsalai(piemēram, Ķīpsalas koka apbūve). Interesanti,ka kopējā konceptā Rīga tiek uzsvērta kā ostas pilsēta,mazāk-kā jūgendstila centrs vai Dziesmusvētku norises vieta,kaut par šo unikālo kopāsanākšanas notikumu nav aizmirsts. Pārdaugavā dzīvojošie ne reizi ir pabijuši kafejnīcā “Vīnoga”,kas būtībā ir ļoti savrupa iestāde,tā teikt,savējiem. Arī šis objekts ir iekļauts ceļvedī,par ko liels prieks,jo “Vīnogu” droši var uzskatīt par Pārdaugavas “Muklāju”- kā īpaša vieta tikšanās reizēm un vakarīgām sarunām pie laba vīna glāzes.
Savdabīgs ir arī izdevuma vizuālais noformējums- biezi,raupji vāki,it kā noplēsta “apdare”(tāda,kāda tā kļūst pārāk bieži lietotām grāmatām),askētisks grafiskais noformējums un biezs/izturīgs papīrs. Nekādas tūrisma bukletu glances vai apnicīgas krāsas. Gaumīgi un,galvenais,praktiski(ilglietojami).
“Another Travel Guide Rīga” tiek izdots tikai angļu valodā,tās kopējā koncepta autori ir žurnāliste Una Meistere, mākslas kritiķe Daiga Rudzāte un mākslinieks Kirils Kirasirovs. Grāmatu izdevuši interneta portāls www.anothertravelguide.com,kā arī projektu aģentūra “Indie”. Par līdzautoriem ir kļuvuši arī rakstnieks Pauls Bankovskis,kino kritiķe Dita Rietuma un citi.
 

Pateicoties radiostacijām Star FM, Latvijas Radio 2 (LR2) un radio „Life”, mūsu portāla rīkotais pasākums – tūrisma rallijs „Piedzīvojums Kurzemē” izskanēja visā Latvijā. Pieļauju, ka ne visi dzirdējuši radiostacijās veidotos konkursus par Kurzemi, rallija maršrutu un apskates objektiem, tādēļ piedāvāju nedaudz iepazīties ar mūsu informatīvā atbalstītāja - LR2 programmā izskanējušajiem jautājumiem. Jautājumus gatavojām mēs, taču LR2 sakām patiesu paldies par ieinteresētību, atraktivitāti un kopumā – lielisku darbu. Pieļaujams, ka daudzos Latvijas novados klausītāji par Kurzemi uzzināja arī ko jaunu, jo zvanītāju katru dienu gandrīz divu nedēļu garumā netrūka, taču uzvarētājs, protams, bija tikai viens, kurš no četriem atbilžu variantiem zināja vai veiksmīgi izvēlējās pareizo atbildi.

Viens no grūtākajiem jautājumiem, izrādījās, bija par Mērsraga pirātiem 9. augustā. Lūk, portāla piedāvātais un LR2 konkursā izspēlētais jautājums (katru jautājumu papildināja arī noderīga papildinformācija): „Tūrisma rallija ”Piedzīvojums Kurzemē” maršruts vedīs arī uz Mērsragu. Mērsragu apvij dažādas teikas un nostāsti, arī visai nežēlīgi. Agrāk Mērsrags dēvēts arī par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus un tos izlaupījuši. Kā vēstī viena no daudzajām leģendām, jūras pirāti piesējuši kādam dzīvniekam kaklā lukturi un laiduši to staigāt gar jūras krastu, tādā veidā mānot kuģus uz akmeņiem. Jautājums: kādam dzīvniekam Mērsraga pirāti piesēja kaklā lukturi, lai mānītu krastā kuģus?” Atbilžu varianti: kazai, zirgam, govij, sunim. Jūs, kas piedalījāties rallijā un lasījāt leģendas, jau zināt, ka ar malduguni kaklā jūras krastā (apmēram tajā vietā, kur tagad Mērsraga bāka) naktīs laiski pastaigājās govs. Bet klausītājiem īstā atbilde (un ielūgumi uz tūrisma ralliju) tik viegli nedevās rokās.
Jautājums un papildinformācija 10. augustā: „Ķūļciemā atrodas viesu mājas „Apsīši”. Šajās mājās skatāms daudz kā interesanta, piemēram, putnu un savvaļas trušu dārzs, kas īpašu prieku varētu sagādāt bērniem. Bet „Apsīšos” ir arī kāda īpaša „viesnīca”, kas noteikti nesola pierasto viesnīcu komfortu, bet citas patīkamas un varbūt nedaudz piemirstas izjūtas gan. Jautājums: kā dēvē īpašo „viesnīcu” viesu mājā „Apsīši” Ķūļciemā? Atbilžu varianti: par bišu stropu viesnīcu; par svaiga gaisa viesnīcu; par ozolu viesnīcu; par trušu alu viesnīcu.” Protams, tagad jau visi zinām, ka tā ir „svaiga gaisa viesnīca” - jo „Apsīšos” ir īpaša nojume ar šīs vasaras Kurzemes pļavās pļautu smaržīgu sienu, kur var pārnakšņot, un tātad - svaigs gaiss garantēts!

Varbūt pārnakšņot „svaiga gaisa viesnīcā” netālu no Engures ezera vēl nav par vēlu? No savas puses – iesakām.
Protams, Kurzemes stāstus un maršrutus grūti iedomāties bez Kuldīgas. Savukārt Kuldīga – bez Hercoga Jēkaba. Arī LR2 piedāvājām šādu konkursu 13. augustā: ”Vēsturiski raugoties, tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” maršruts ved pa kādreizējo Kurzemes – Zemgales hercogisti, kura savu uzplaukumu piedzīvoja slavenā Hercoga Jēkaba laikā. Jautājums: cik gadus Hercogs Jēkabs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks? Atbilžu varianti: 30, 35, 40, 45.” Jā, jūs domājat pareizi: apaļus 40 gadus Kurzemes un Jēkaba vārdi bija nesaraujami saistīti. Hercogs Jēkabs Kurzemes – Zemgales hercogistē valdīja no 1642. līdz 1682. gadam. Tieši Hercoga Jēkaba laikā plaši attīstījās rūpniecība, tika iegūtas kolonijas un izveidotas pat trīs tiem laikiem nozīmīgas kuģu būvētavas: Liepājā, Venstpilī un Kuldīgā. Jā, arī Kuldīgā, jo 17. gadsimtā Venta bija kuģojama līdz pat Kuldīgai.

Iespējams, par Hercogu Jēkabu mūsu portālā būs īpašs stāsts un varbūt pat īpašs konkurss, jo šī gada oktobrī varēsim atzīmēt hercogistes slavenākā valdnieka apaļu gadskārtu. Un šādi svētki taču ir godam jāatzīmē un varbūt jāzina tiem, kurus interesē Latvijas vēsture un kuriem mīļa Latvijas zeme.
 

Jau ceturto gadu vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām kā vasaru noslēdzošs pasākums notiek Fontaine festivāls. Organizators, pats Luijs Fonteins, arī šogad, par spīti ļaunprātīgām viņa uzņēmumu dedzināšanām tomēr atlicināja laiku, lai nepieviltu pasākuma cienītājus, uzrīkoja lielisku atkalsanākšanu. Pasākums risinājās divās Fontaine Palace telpās un atsevišķā āra skatuvē. Par samērā smieklīgu summu bija gana eklektisks un krāšņs muzikālais piedāvājums. Gan latviešu smagās mūzikas respektablais gals (Skyforger, Nasty Smile, Backflow), gan vairāki lieliski blūza un roka pārstāvji, ieskaitot pašu īpašnieku Louie Fontaine & The Black Horses un D11 Blues Band. Pilna pasākuma programma apskatāma šeit: http://www.fontaine.lv/festival/lv/home
Šogad, kā jau katru gadu, bija atsevišķa telšu pilsētiņa, kas gan šoreiz bija puslegāla – celt savu telti jau variet, bet uz savu atbildību. Jebkurā gadījumā nekādu nepatikšanu nebija. Uz divām dienām bijām kaimiņi un kaimiņienes ar vēl aptuveni trīsdesmit cilvēkiem.

Bez mūzikas šim festivālam “līdzi nāca” vēl arī papildus izklaides iespējas. Pirmkārt, jāpiemin tuvīnā un ārkārtīgi tīrā jūra, kur peldēties un izklaidēties var gan pirms gan pēc koncertiem, ko daudzi arī darīja. Otrkārt, pati Liepājas apskate. Laiks tam noteikti ir, jo koncerti sākās vakaros ap divdesmitiem. Liepāja ir kļuvusi par kaut ko līdzīgu Ventspilij, tikai savā skaisti apbružātā ziņā. Liepāja ir visai līdzīga Prāgai, arī no moderno ēku arhitektūras viedokļa. Kur nu vēl īpatnējais piedzīvojums, apmeklējot Karostu – vienu no Liepājas simboliem.

Fontaine festivāls ir interesants un savā ziņā ekstravagants pasākums, kas, spītējot dedzināšanām un Liepājas iekšējām politiskajām nebūšanām, es ticu, notiks vēl un vēl. Luijs Fonteins ir spītīgs un veiksmīgs uzņēmējs.
 

Katru gadu kādā vidusmēra izmēra Jūrmalas pilsētā tās iedzīvotāji guļ mazāk stundas kā parasti, ielas ir pilnas ar jauniešiem, tūkstošiem jauniešu – daži vairāk, daži mazāk iereibuši. Dažos veikalos paaugstinātas cenas, un apsargi laiž pa grupiņām iekšā – ir sācies ikgadējais mūzikas festivāls Positivus AB.
Ceturto gadu tiek krāta un lipināta pieredze šim nudien skaistajam pasākumam, kuru parasti arī aplaimo laikapstākļi. Nevar šaubīties par apzīmējumu – lielākais un noslīpētākais no mūzikas festivāliem Latvijā, ar savu, neatkārtojamu, “fīlingu”. Lielākoties izvēlētā mūzika festivālā ir tā sauktais indie jeb neatkarīgā, domājošā/intelektuālā mūzika. To arī festivāla vadītāji, kuri cīnās, lai pasākums sāk arī nest peļnu, ir atzinuši. Varbūt mūzikas klāsts nav no lielākajiem un galvenie numuri ir nedaudz parietējušas zvaigznes, taču jāatceras, ka katrs festivāls un liels notikums aug un attīstās.
Positivus rīkotāji ir parūpējušies, lai bez mūzikas būtu teju nebeidzams izklaižu klāsts. Sākot no mākslas vorkšopiem, izklaidējošām fotosesijām un beidzot pat ar teātri un dzejas lasījumiem. Ar ko nodarbināt sevi, var atrast katrā no festivāla laukuma telpām. Arī Salacgrīva ir skaista un noteikti apskatāma pilsēta ar izteikti patīkamu, tīru un koptu jūras daļu.
Šogad festivālā mūs priecēja tādi mūzikas grandi kā eksplozīvie rokeri Muse; seksuāli uzlādētie, homofobu nīstie Scissor Sisters un britu UNKLE un Happy Mondays. Bija arī vairākas nelielā izmēra skatuves,piemēram, RADIO Swh tika nodrosināta gan diskotēka ar DJ Ufo,gan vairāki lieliski pašmāju grupu koncerti(SatellitesLV, TāTāTā,u.c.). Turpat,blakus, darbojās arī bāra IloveYou skatuve, kur gan nopietns mīnuss bija tās atrašanās blakus galvenajai skatuvei,līdz ar to skaņas kvalitāte nebija tā spožākā. Šie novērojumi,protams,tikai nedaudz ieskicē Positivus norisi,vēl jau varētu minēt izcilo Svjata Vatra koncertu ar ukraiņu trakajiem puišiem uz skatuves(ādas biksēs,bet ar akordeoniem), u.c. Vairāk informācijas par šī gada notikumiem un nākamā gada jaunumiem var uzzināt: www.positivus.com.
 

Tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” organizatori saka vislielāko paldies visiem, visiem dalībniekiem! Arī, protams, vienai no pašiem jaunākajiem „rallistiem” – septiņus mēnešus jaunajai Gabrielai Goldbergai, kura godam „turēja līdzi” saviem vecākiem un veiksmīgi izturēja visu dienu līdz pat finišam Cinevillā.
Jā, mazāku vai lielāku piedzīvojumu 14. augustā netrūka. Tāpat bija mazliet jāpalauza galva un jāpadomā, kura nu būtu tā pareizā atbilde uz uzdotajiem jautājumiem par kādu no kontrolpunktos iekļautajām viesu mājām vai apskates objektiem. Ko stāstīt ir gana, bet sāksim no A punkta jeb viesu nama „Jaunmārtiņi”. Kā atceraties, katrā no trim lapenītēm Mārtiņu ezera krastā jūs sagaidīja Mārtiņu saimnieces un šo to gribēja zināt.

Vasarīgie Mārtiņbērni bija gana gudri un pareizi sacīja, ka viens no Mārtiņdienas tradicionālajiem ēdieniem spudiņš ir tā pati zilce jeb galerts. Nedaudz grūtāk veicās ar otro jautājumu – no kā veidota Mārtiņu ezera saliņa. Nu kam gan var ienākt prātā, ka „Jaunmārtiņu” saimnieks Lībera kungs izdomājis tik oriģinālu paņēmienu saliņas veidošanai, sasaistot kopā 840 pieclitrīgās plastmasas ūdens pudeles! Bet izdevies vareni, jo saliņa var izturēt 4 tonnu smagumu. Godīgi sakot, ja nezinātu, domādams neizdomātu.
Cita Mārtiņu saimniece mudināja jūs nodziedāt kādu latviešu tautasdziesmu. Izrādās, visbiežāk „topā” bijusi „Bēdu manu, lielu bēdu”, pēc tam „ņipri” sekojusi „Aiz kalniņa dūmi kūpa”. Dziedāt varēja droši, jo Mārtiņu saimniece (paldies lieliskajām mārupietēm!) ikkatram varēja palīdzēt. Ja nu tomēr kājas vilka uz danci, tad „Tūdaliņ, tāgadiņ” bija īsti vietā. Pēc tik lustīgas izdziedāšanās varēja gan ap Mārtiņu ezeru apstaigāt, gan mežā kartupeļu grozu meklēt.

Savukārt B punktā jeb Cenas tīrelī bija jāatbild uz jautājumiem: ko es gribētu un ko negribētu satikt purvā. Tur nu dalībnieku asprātība spīdēt spīdēja. Tikai daži piemēri. Jūs negribētu satikt: briesmīgo un ļauni smaidošo anakondu; savu sievu; Aināru Šleseru; Ventu Armandu Kraukli; savu sievasmāti; ceļu policistu; zelta zivtiņu – tāpat neko nedos; izbadējušos kanibālu – nedod Dievs, mani aprīs u.t.t. Savukārt satikt jūs gribētu: Spānijas futbola izlasi; Baroku Obamu; savu frizieri; to muļķi, kurš mani iedzina purvā pie dunduriem; Ufo un Fredi; Raimondu Paulu pie baltām klavierēm u.t.t. Paldies par jūsu asprātību un izdomu! Cenas tīreļa taku izstaigāt, pieļaujam, jums nepietika laika, taču jebkurā izdevīgā brīdī jūs tur varat atgriezties. Kas zina, varbūt patiešām tīrelī satiksiet arī mūsu lielisko noslēguma pasākuma vadītāju, Dailes teātra aktieri Andri Bērziņu, kurš arī rūpīgi studēja Rallija ceļvedi un, kaut pats pa pusei kurzemnieks būdams, ik pa laikam noteica – jā, tur man noteikti jāaizbrauc.

 

Lai to izdarītu jums ir jāiedarbina sava fantāzija un jānomet iedomātie iegrožojumi un rotaļa var sākties.
*Kad viņš atgriežas no darba, iečukstiet viņam ausī neķītru frāzi par mīlēšanos un ka jūs sen jau viņu gaidāt, tik sen, ka pat esat aizmirsusi uzvilkt biksītes.
*Piezvaniet viņam, lūdzot, lai atgriežas mājās pēc iespējas ātrāk, jo jūs guļat kaila gultā, ir drēgns un viņš ir tikai tas, kas var jūs sasildīt.
*Viņš skatās televizoru, tas nekas. Atmetiet kaunu, jūs taču ziniet, ko slēpj viņa bikses un ko jūs varat ar savu roku izdarīt?
*Iemāniet viņu dušā. Vieglām glāstošām kustībām ieziepējiet viņu un palūdziet, lai viņš izdara ar jums tā pat.
*Kāpēc lai duša nebūtu tā vieta, kur nodarboties ar orālo seksu?
*Orālais sekss ir laba priekšspēle arī gultā.
*Pamudiniet viņu orāli novest jūs līdz orgasmam.
*Uzziniet viņa slēptākās seksuālās vēlmes un realizējiet tās.
*Uzaiciniet viņu izbraukumā uz zaļumiem. Tikai zem plašķīša nekā nevelciet. Auto pakaļējais sēdeklis, ja vien tas nav mazgabarītauto ir lielisks priekš mīlēšanās.
*Ballītes laikā pieejiet pie viņa, ar mēles galiņu nobučojiet nemanāmi viņa ausi un iečukstiet kādu aicinošu frāzi.
*Viesībās kādā klusākā stūrītī ielieciet viņa roku starp savām kājām, atklājot, ka kleita patiesībā ir vienīgais jūsu apģērba gabals.
*Seksa laikā stāstiet cik patiesībā viņš ir iekārojams un lielisks.
*Kāpēc, lai jūs viņu naktī nepamodinātu orāli?
*Pastāstiet viņam par savām erotiskajām fantāzijām.
*Paņemiet krēmu un masējiet viņa locekli tik ilgi, kamēr viņš nelūgs jūs beigt.
*Kāpēc lai jūs neuzvilktu augstpapēžu kurpes un zeķes?
*Kad esat komandējumā vai prom no viņa, aizsūtiet viņam īsziņu, kurā aprakstāt ko jūs vēlaties, lai viņš izdara ar jums, ja jūs būtu tagad kopā.
*Virtuāli aprakstiet to, ko jūs vēlaties no seksa, lai viņš arī to vēlas.
*Visbeidzot – pasakiet viņam vienkārši, ka jūs viņu mīlat.
 

Sievietes koķetērija ir īsta māksla, bet izlikties noslēpumainai vai neiekarojamai – lielāka māka un prasme, ko iegūst ar laiku vai no dabas.
Katra no mums sievietēm ļoti labi apzinās, kas ir jādara, lai iegūtu nolūkotā vīrieša uzmanību, bet kur ir robeža starp filigrānu flirtu un vulgaritāti? Brīdī kad flirts ir vienīgais veids kā atrast saziņu ar pretējo dzimumu, sieviete var zaudēt sevi vīrieša acīs.
Protams, flirtēt un koķetēt sievietei ir jāprot, bet, ja šie ieroči tiek izmantoti nepārtraukti – no tiem nogurst. Var jau noslēpumaini smaidīt, bet ja tas notiek katru mīļu brīdi, vai vīrietim nesāks likties, ka jums ir iekaisis kāds sejas nervs? Sievietei ir intuitīvi jāsaprot, kad koķetēt, kad būt pašai. Koķetējot sieviete liek atplaukt vīrieša pašapziņai, liek tam justies komfortabli.
Nedomājiet, ka ja pārtrauksiet šo koķetērijas spēli, jūs zaudēsiet vīrieša uzmanību. Sievietes, kas neizmanto šos ieročus nav nebūt sliktākas vai kā savādāk brāķējamas kā tās, kas izmanto koķetērijas arsenālu maksimālajā apjomā, tādejādi atklājot to, ka ir nepārliecinātas, ar zemu pašnovērtējumu un alkst nepārtrauktas uzmanības. Sieviete, kas ir nepārtrauktā kaujas gatavībā ir arī nepārtrauktā stresā, ka tik kas nenoiet tā kā nevajag. Vai jums to vajag?
Pozitīvs iekarojumu rezultāts paceļ jebkura pašapziņu. Arī sievietes. Bet tajā pat laikā, ja vīrietis reaģē uz jūsu raidītajiem flirta signāliem, tas nebūt nenozīmē, ka viņa izrādītā interese ir patiesa. Arī viņi ļoti labi prot tēlot.
Aktīvo koķešu mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk pielūdzēju, lai vairotu ar katru no šiem ieguvumiem savu pašapziņu. Bet patiesība var izrādīties ne tāda kā vēlmes. Flirts ir derīgs, ja tam ir definēts nobeigums. Nesaistiet sevi ar cilvēkiem, kas nespēj izjust prieku un laimi no attiecībām, bet spēj spēlēt tikai teātri. Sievietei, kas no visas sirds vēlas satikt savu īsto mīlestību nav piemērots flirts – tas ir paredzētas tikai ātrām un īslaicīgām uzvarām. Jo cenšoties ar koķetēriju pievilināt vienu vīrieti var gadīties, ka īstais paiet garām....
 

Jebkurš no mums vēlas, lai piepildās jebkura mūsu vēlēšanās. Un tur nav nekā slikta vai nosodāma. Iedomājamies situāciju – ērti iekārtojamies dīvānā un domājam – Ko tādu varētu ievēlēties? Cits turpretim – Kāda velna pēc lai es ko vēlētos, tas tāpat nepiepildīsies. Man taču nekad neveicas.
Izrādās, ka galvenais nosacījums, lai vēlēšanās piepildītos ir skaidri jāzina ko tu patiesībā vēlies. Ja vēlēšanās ir plaši izvērsta un nekonkrēta, tad nav brīnums, ka tā nepiepildās. Kad vēlaties jel ko, jums skaidri jādefinē savas vēlmes, lai tās realizētos. Jo, ja tas tā nav, kā lai kāds saprot, ko tad jūs patiesībā vēlaties? Ja nav skaidri definētu vēlmju, nav arī to realizācijas.
Ja ko vēlaties, neierobežojiet sevi. Priekš kā vēlēties lietotu autiņu, ja neviens jums neaizliedz vēlēties Mersedesu? Mēs taču labi zinām, ka ne jau dievi ir prezidenti vai ģenerāļi, un ne jau dievi vīnogas ēd. Un vai kareivis kļūtu par ģenerāli, ja pats to nevēlētos? Ja jau sevi ierobežosiet savās domās, tad realitātē būsiet vēl skaudrāki un nežēlīgāki pret sevi. Attīstiet fantāziju, neierobežojiet sevi. Jo tiešām – vai nevarētu notikt brīnums un jūsu vēlēšanās piepildīsies? Vismaz domās esiet pret sevi atklāts un godīgs un vēlaties to, ko patiešām vēlaties. Un vai jūs esat sliktāks par pārējiem? Kāpēc lai jūs neiegūtu to, ko vēlaties, bet jums tā šobrīd nav?
Ievēlies ar skaidru prātu, jo domās ļoti konkrēti ir jāapraksta tas, ko vēlaties. Savādāk notiks kā vecā labā anekdotē – nēģeris nomaldās tuksnesī, pēkšņi no augšas atskan balss – Es izpildīšu trīs tavas viskvēlākās vēlēšanās, tikai pasaki, ko tu vēlies! Nēģeris ievēlas – Gribu būts balts, lai būtu daudz sievietes un ūdens. Un tas tur augšā viņa vēlmi izpildīja – nēģeris pārvērtās par baltu tualetes podu sieviešu tualetē. Šinī gadījumā to tur augšā par nepareizu vēlmju izpildījumu apvainot nevar.
Ievēloties vienmēr definējiet cik ilgā laikā vēlmei ir jāpiepildās, savādāk var iznākt kā vienā stāstā – vīrietis ievēlējās, lai viņu iemīl viena skaista meitene, bet neievēlējās, kad tam ir jānotiek. Viņa vēlēšanās piepildījās. Bet tikai tad, kad skaistā meitene bija kļuvusi par sačākstējušu večiņu.
Ievēlies ar humoru. Jo, ja vēlēšanās piepildīsies (kam noteikti ir jānotiek) ne gluži tā kā bija paredzēts, būs iespēja pasmieties par savu muļķību un nākamajā reizē nepieļaut neprecizitātes, jo mēs tak negribam būt klozeta podi?
 

Šķiet, kas tad tur īpašs: turpat 700 kilometrus un vēl kaut piecreiz vairāk Kurzemē īsts tūrists var nobraukt, nežēlojot ne laiku, ne benzīnu. Jo Kurzeme taču ir mūsu Dievzemīte, kas tik bagāta visskaistākajiem dabas skatiem, glabā lieliskus vēstures stātus un liecības. Bet, lai 680 kilometrus nobrauktu vienā dienā un ierobežotā laika periodā, pie tam atrodot teju visus kontrolpunktus un izpildot uzdevumus – to vajag mācēt. Tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” dalībnieks Oskars Boļšakovs kopā ar sievu Skaidrīti to paveica un godam kļuva par portāla www.atputasbazes.lv pirmā lielākā sarīkotā pasākuma pirmo uzvarētāju!

Oskara mašīna Kurzemē redzama itin bieži, jo, kā Oskars pats saka – man vajadzīga īsta jūra, nevis līcis. Viņa aizraušanās ir bušu (vai, kā kurzemnieki saka – plekstu) ķeršana, un tur nu vajadzīga lielā jūra. Īpaši iemīļota vieta ir Jūrkalnes apkaime. „Reizēm šķiet, ka tā nemaz nav Latvija, jo viss ir ļoti, ļoti sakopts,” vērtē Oskars. Tāpat labprāt uzkavējoties arī pie Užavas bākas, kur var piebraukt tuvu jūrai. Un, protams, Ventspilī. „Manuprāt, Ventspils ir Kurzemes galvaspilsēta, un šīs pilsētas sakoptā vide, lieliskie pilsētas svētki ir patiesas uzslavas vērti,” atzīst Oskars.
Tomēr, lai cik bieži Kurzemē jau pabūts, tūrisma rallijs devis lielisku iespēju iepazīt arī ko vēl līdz šim neredzētu. Oskaram un Skaidrītei vai komandai „Vējotnes” ar 15. kārtas numuru vislabāk paticis pie pirtnieka „Blaizās”. Lai arī Oskars pats nav pirts cienītājs (laikam neesot lietpratējs, jo pēc pēršanās nevarot naktī gulēt un tā vien liekoties, ka peldot), māju īpašā gaisotne ilgi palikšot atmiņā. Tāpat, kā paša sasietā pirtsslota. Oskars vien labsirdīgi nosmej, ka viņam pirtsslota laikam bijusi „visplikākā”, jo „Vējotnēm” pēc citiem dalībniekiem bērzu zariņi vien pāri palikuši. Vēl Oskars uzteic viesu namu „Ūdensdzirnavas”, kas tik patīkami pārsteigušas ar lielisko sakoptību un vislabākajā nozīmē īstumu un lielumu. „„Ūdensdzirnavās” pat putras katls pagalmā ir īsts un kārtīgi liels, un viss kopā veido vērtību, kuras dēļ ir vērts braukt un apskatīt,” atzīst Oskars un pateicas viesu namu saimniekiem, ka viņi prot (un lieliski prot) sakopt un saglabāt kaut daļu no Latvijas.

Jā, Oskaram nav pasaulē skaistākas zemes par Latviju. Pēc ārzemēm viņš neilgojas. Vien, par Latviju domājot, sirds nosāp, ka vietām pļavas un ezeri aizaug vai arī nemaz nav iespējams pie kādas vietas piekļūt, jo, piemēram, kāds ezers Latgalē ir privatizēts un labākajā gadījumā var apstāties pie žoga un no attāluma nofotografēt, kaut bildei režģis priekšā – diemžēl, ir tā, ka daļa no ainavu skaistuma mums ir atņemta un liegta. Taču, par laimi, ne viss. Vaicājot, kur viņš vēl labprāt brauktu, ko iepazītu, par ko priecātos saņemt uzziņu materiālu (kā šajā pasākumā – Rallija ceļvedi), Oskars nosauc – Mazsalaca, Aloja, Staicele. Līdz šim, lai cik daudz izbraukāts un redzēts, šajā Vidzemes pusē viņš pabūtu ļoti labprāt. Un silti iesaka portāla komandai: rīkojiet līdzīgus pasākumus arī turpmāk! Tas patiešām ir interesanti un dara mūs garīgi bagātākus. Komanda „Vējotnes” ar savu mašīnu atkal būs klāt!

Pateicoties par atsaucību,
Anita Grīniece
 

Neatsākaties no iespējas dažādot savu seksuālo dzīvi izmantojot dažādus palīglīdzekļus. Jo vienmēr pastāv iespēja tādejādi uzlabot seksuālās dzīves kvalitāti.
Ja jūsu mīļotais seksā ir pasīvā puse un viņam pilnīgi pietiek ar seksu, kas ir nedaudz biežāks kā Ziemassvētki, šīs seksa rotaļlietas būs lielisks jūsu mīļotā aizvietotājs, protams, pie nosacījuma – ja jums tās ir pieņemamas un, ja to pielietošana jums ir patīkama.
Jūsu seksuālais apmierinājums ir viņa pienākums, tāpat kā jūsu – viņa seksuālās apetītes apmierinājums. Bet, jau sen ir pierādījies, ka apetītes mēdz būt dažādas – viens rij bez apstājas, citam pietiek ar drupačām. Ja jūsu apetīte ir veselīga, bet viņa – ņergas, tādēļ jau nav ne jums ne viņam jācieš. Un jau senie romieši izdomāja, ka palīglīdzekļi spēj radīt apmierinājumu, tādejādi neliekot ciest ģimenes dzīves kvalitātei. Nevēlaties ieviest mīļāko – ieviesiet vibratoru. Efekts līdzvērtīgs, tik nebūs ar ko parunāt, tomēr nevajadzīgā seksuālā neapmierinātība tiks noņemta. Ja esat audzināta pēc stingriem noteikumiem kā angļu lēdija, pārkāpiet šiem nevajadzīgajiem stereotipiem un gūstiet apmierinājumu. Nevienas morāles nomas tādejādi netiks pārkāptas! Bet jūs atgūsiet dvēseles mieru.
Tik pat labi vibratora klātesamība jūsu seksuālo rotaļu laikā var uzlabot un dažādot šajās rotaļās gūto baudījumu.
Vai mīļotajam jāsmaržo pēc parfimērijas fabrikas?
Jau Napaleons Bonaparts savlaicīgi rakstīja Žozefīnei pirms savas atgriešanās, lai tā nemazgājas, tādejādi ļaujot izbaudīt savu smaržu. Bet nav nepieciešams krist tik krasās galējībās, jo vismaz mēnesi nemazgāta miesa nebūs ne jums ne partnerim tīkama.
Mums pārāk ilgi ir borēts, ka tīram cilvēkam nav ne pēc kā jāsmaržo, varbūt vienīgi pēc ziepēm ar ko mazgājies, ka esam attālinājušies no sevis paša. Katram cilvēkam ir savs individuālais aromāts, ko nevajadzētu slēpt partnerim zem smaržu kārtas, bet tieši pretēji – ļaut partnerim izjust kā smaržojat.
Protams, ir jāievēro intīmā higiēna, tomēr daudzas pieredzējušas mīļotās atzīst, ka nav ne kā patīkamāka, kā pēc laba seksa just mīļotā spermas smaržu. Tāpēc ļaujaties šim piedzīvojumam, ko sniedz orālais sekss abpusēji. Nekautrējaties un nebaidieties atklāt savu patieso smaržu. Bet neaizmirstiet, ka tomēr sasvīdusi starpene un paduses diezin vai būs kārdinošais seksa veicinātājs.
Uzticieties partnerim. Un pirms seksa – kāpēc lai neizbaudītu kopēju dušu?
 

Lai atrastu mājas, kurām līdzīgas Latvijā vairs sastopamas reti, nekur pārāk tālu no Rīgas nav jābrauc - „Kalna Būriņi” administratīvi iekļaujas Jelgavas pilsētā. Tikai šīs turpat divsimt gadu vecās mājas tā „noslēpušās” Svētes upes krastā, ka šķiet – esam dziļos, dziļos laukos. Ne tikai klusais dabas stūrītis tā pārsteidz. Pirmais iespaids, ieejot „Kalna Būriņu” pagalmā, ir tāda kā bijība, jo šķiet: muzejs kas muzejs. Bet nav, te ik dienas dzīvo saimnieki un tās ir viņu dzimtas mājas. Tikai viņiem ļoti laimējies, ka ne kara (kaut septiņas reizes mainījušās krievu un vācu varas), ne pēckara gados nekādi lieli postījumi nav nodarīti un ikkatra lieta te ir īsta, sena, ar savu vēsturi un savu stāstu. Tikpat senu kā pašas mājas.

Imants Freidenfelds, „Kalna Būriņu” namatēvs, zina teikt, ka pirmais saimnieks Auriņš nācis no Jaunpiebalgas puses, bijis ļoti izglītots cilvēks, studējis Pēterburgā. Tāpēc jau nav pārsteigums, ka šajās mājās laiku gaitā viesojušies daudzi izcili cilvēki, arī Krišjānis Valdemārs un Jānis Čakste. Kad Jelgava gatavojusies 4. Vispārējiem Dziesmu svētkiem, „Kalna Būriņu” klētī bijis svētku štābs. Tā paaudžu loki griezušies un vērpušies ap latviešu kultūras un sabiedrisko dzīvi, lai tagadējie saimnieki godam turpinātu dzimtas tradīcijas un sargātu savas mājas kā īpašu vērtību. Starp citu, „Kalna Būriņi” patiešām arī ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Jā, ne tikai cilvēkiem, bet arī katrai lietai savs stāsts. Te rodama pūra lāde, uz kuras glīti uzrakstīts „Anno 1800” – visai cienījams vecums. Te ir īpaša krāsns, saukta par „rūķi”, kas vairāk domāta telpas apgaismošanai, ne siltumam. Freidenfelda kungs stāsta, ka „rūķis”, tāpat kā pirmais saimnieks, ir „piebaldzēns” un vēl pāris zināmo „rūķu” esot tikai Piebalgas pusē. Vēl „Kalna Būriņos” ir „brūtgāna skapis”. Kāpēc brūtgāna? Agrāk esot bijis tā: tik tad puisis varējis precēties, kad pats savām rokām uztaisījis skapi un gultu. Un līdzās „brūtgāna skapim” skatāma „vecā Made” –varenas mežacūkas āda. Godīgi sakot, visu nemaz nevar uzskaitīt un nevajag, jo tikai pašam savām acīm vislabāk apskatīt, jo ko redzēt ir tik daudz gan istabās, gan pie mājas sienas, gan pagalmā.

Jā, arī pagalms „Kalna Būriņos” ir īpašs, jo, pirmkārt, te aug pieci simti gadu vecs ozols. Otrkārt, Imants Freidenfelds savās mājās iekopis Latvijas savvaļas dekoratīvo augu dendrāriju. Tā teikt – sava zeme, savas krūms, sava puķe ir visskaistākie. Lai gan arī dažam labam ārzemju viesim te tīri labi patīk. Tā pavasarī „Kalna Būriņus” apmeklējuši Japānas tūristi un bijuši gauži pārsteigti un iepriecināti, ka Latvijā pie Svētes upes aug, zaļo un zied Japānas ķirsis!

14. augustā „Kalna Būriņus” būs iespēja iepazīt tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” dalībniekiem un patiešām interesanti būs visiem. Ne jau velti šīs mājas ļoti iecienījuši studenti – te ir gan „pa īstam seni” un skaisti, gan iespējas visaizraujošākajām izklaidēm.
 

Gandrīz katrs uz Jūrmalu brauc sauļoties pludmalē, peldēties jūrā un apmeklēt kādu no daudzajām kafejnīcām Majoros. Neapšaubāmi, tas ir vilinošs laika pavadīšanas veids. Bet bez tā ir vēl interesanti izzināt Jūrmalas pagātni un apskatīt kūrortpilsētā esošās celtnes vēstures griezumā. Tas piešķirs pavadītajam laikam intelektuālu pieskaņu.
Tikai 19. gadsimta sākumā Jūrmalas ciematiņi, tagad pilsētas daļas, sāka kļūt par kūrortiem. Bet līdz tam vietējo iedzīvotāju nodarbošanās bija zvejniecība. Par kūrorta pirmsākumiem uzskata brīdi, kad pēc 1812. gada kara starp Krieviju un Franciju, pie vietējiem zvejniekiem Dubultos atpūsties ieradās ievainotie Krievijas armijas virsnieki un laiku (1838. gadu), kad Ķemeros uzcēla pirmo valsts peldu iestādi dziedniecības vajadzībām.
Nedaudz tuvāk Rīgai pirmo silto vannu iestādi „„Marienbādi” (redzama attēlā). atvēra 1870. gadā Dubultos.

Dubultos, starp citu, tika izveidota pirmā peldvieta. Taču ar to pietika, jo sākotnēji Jūrmalu nevarēja apmeklēt pārāk daudz cilvēku, jo satiksmi no Rīgas uzturēja ar zirgu pajūgiem. Regulāru pasažieru tvaikoņu līniju vasarā no Rīgas uz Dubultiem atklāja 1844. gadā. Lielākais tvaikonis „Undīne” varēja uzņemt ap 500 pasažieriem. Tas ļāva atklāt daudzas citas attālākas peldvietas Jūrmalā, piemēram, Mellužus, Asarus. Tās kļuva sasniedzamas daudz vieglāk 1877. gadā, kad atklāja Rīgas – Tukuma dzelzceļa līniju, bet 1905. gadā tika uzsākta satiksme par Rīgas-Jūrmalas šoseju. Šāda infrastruktūras attīstība sekmēja atpūtnieku skaita strauju pieaugumu.

Šobrīd par Jūrmalas sirdi tiek uzskatīti Majori, taču 17.-20. gs. tie piederēja baronu Firksu dzimtai. Līdz pat 19. gadsimta vidum tagadējo Jomas, Jūras un Lienes ielu apvidū bija mežs. Attīstoties interesei par Jūrmalu kā par atpūtas vietu, Majoros esošā zeme tika sadalīta vasarnīcu celtniecībai.
Jomas ielas senākais sākums ir skvērs pretim stacijai. Tā apstādījumus ierīkoja 1920.-1930. gados, taču iepretim tam pirmā aptieka un citas ēkas atradās jau 1877. gadā.
Attēlā zemāk redzams Horna dārzs, kur tagad atrodas Majoru kultūras nams. Šis placis 19. gadsimta beigās bija pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas ielā.

19. gadsimta beigās te bija uzbūvēta viesnīca, restorāns, kinoteātris, koncertzāle, kā arī brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk kā 2000 klausītāju. 1913. gada augustā lielajā, postošajā ugunsgrēkā nodega visas ēkas Horna dārzā.
1920.-1930. gados postījumu vietā tika ierīkoti pilsētas apstādījumi un uzcelta jauna brīvdabas estrāde.
Dzintaru koncertzālē notika pirmie koncerti ar 1897. gadu. 1909. gadā kāpās uzbūvēja paviljonu, kas bija izmeklētās publikas tikšanās vieta, kur koncertēja Varšavas Filharmonijas orķestris.
Svarīgas Majoru kūrortvietas sastāvdaļa bijušas arī ķermeņa atpūtas iestādes.

Augšējā attēlā redzama Rācenes peldu iestāde. Ēka būvēta 20. gadsimta sākumā un paplašināta 1914. gadā. Tajā 1914. gadā pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā tika piedāvātas silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas gan vasarā, gan ziemā.
Majoru Jūras paviljonā, kas celts 1909. gadā (ēka atrodas pie „Bruņurupuča”) peldviesu atpūtai un izklaidei. 1929. gadā uz tā terases atpūsties pabijis pat Zviedrijas karalis Gustavs V.
Atpūtas industrija nav bijusi vienīgā darba joma Jūrmalā. Te bija vairāki nozīmīgi uzņēmumi un nodarbošanās, kas diemžēl vairs nepastāv. Piemēram, Mellužos atradās zemeņu dārzi ar augstvērtīgām ogām, kuras tika piegādātas pat Sanktpēteburgai. Savukārt Slokā no 1896. līdz 1990. gadiem darbojās papīrfabrika, bet Lielupē atradās zvejnieku kolhozs „Uzvara”.
Taisnības labad jāpiebilst, ka celtnes ar interesantu vēsturi ir ne tikai Majoros, bet arī Priedainē, Lielupē un Bulduros. Jūrmalas Tūrisma informācijas centrā Majoros ir pieejamas bezmaksas brošūras par šiem apskates objektiem, tādēļ, dodoties ekskursijā, vēlams ar tām iepazīties.
Apskates objekti Jūrmalā.
Jūrmalas pilsētas muzejā (Majoros,Tirgoņu ielā 29) var apskatīt daudz eksponātu par dzīvi kūrortpilsētā no 19. gadsimta un peldkostīmu kolekciju. Muzejs atvērts katru dienu no plkst. 10:00. Piektdienās muzeju var apmeklēt bez maksas.
Jūrmalas pilsētas muzeja filiālē brīvdabas muzejā (Tīklu iela 1a) var apskatīt izveidotu 19. gs. piekrastes zvejnieku sētu ar tai raksturīgākajām ēkām, kas atvestas no dažādiem Jūrmalas zvejnieku ciemiem. Muzejā ir arī enkuru un zvejas laivu kolekcija un Latvijā lielākā virvju kolekcija. Apmeklēt muzeju var no otrdienas līdz svētdienai no 10:00-18:00. Otrdienās – bezmaksas ieeja.
Seno spēkratu izstādē (Turaidas iela 11) var aplūkot antikvārus auto, motociklus, karieti un 1935. gada limuzīnu. Muzejs atvērts vasarā no trešdienas līdz svētdienai 12:00-18:00

Madara Valtere
 

„Jā, te ir tāds dīvains kakts, vienā ziņā Pokaiņu meža turpinājums”, stāstot par savām mājām – „Blaizām”, atzīst saimnieks Zāļu Māris. Nē, uzvārds Mārim ir cits, bet gan vietējo, gan ciemiņu mutē iegājies tieši Zāļu Māris. Pie viņa, kaut brītiņu paviesojoties, skaidrs, kāpēc – saimnieks dzīvo starp zālēm. Ne jau nezālēm, kas zeļ kaut kur tīrumos, bet tām labajām, veselīgajām zālītēm, kas cilvēkam dod gan mieru, gan mundrumu. Kā nu kurā reizē vajadzīgs.

Māra māja smaržu pilna – gan no kaltēties izliktām tējām, gan pirtsslotu zariem. Viņš pats arī savā ziņā līdzīgs daudzajām zālītēm, kas piepilda teju katru brīvu vietiņu. Klausoties Mārī, ik pa laikam nākas pārdomāt – vai dzīvā, neskartā daba tur, „Blaizās” Annenieku pagastā, dod to dziļo cilvēcisko gudrību? Vai arī tā ir iedzimtā vēlme visu mūžu mācīties un censties izprast lielās Visuma likumsakarības? Jo „dīvainajā kaktā” ir par ko padomāt.
Māris skaidro, kāpēc daba viņa māju apkārtnē tik īpaša. To, ka apkaimē beidzas Zemgales līdzenums un sākas Austrumkursas pauguraine, saprotu. Vismaz cenšos arī saprast, ka ar šo ģeogrāfisko īpatnību saistās elektromagnētisko lauku izmaiņas, gravitācijas un radiācijas „nobīdes”, bet tomēr ar sirdi vēl neizjūtu, kāpēc tuvējā Pokaiņu mežā cilvēki maldās un maldās, kāpēc tieši šeit aug, piemēram, septiņstumbru bērzs (mēs taču zinām, ka bērzs nav krūms un aug uz viena stumbra), kāpēc... Lai nu pagaidām paliek „dīvainā kakta” noslēpumi, tos steigā neatklāt. Tam vajadzīgs miers un harmonija vismaz ar sevi, lai pēc tam atrastu harmoniju ar dabu. Uz „Blaizām” cilvēki brauc meklēt mieru. Jo te pļava ir pļava, gaiss ir gaiss. Un dzērves pagalmā ir pavisam īstas. Un māju suņi pavisam draudzīgi sarejās ar briežiem. Un mežā dzīvo lūši. Jā, un var sajust, ka šāda vieta patiešām dod citu enerģētisko strāvojumu. Tikai – lielā pasaule uz kādu brīdi jānoliek maliņā. Jo mēs esam citviet. Iespējams, pavisam tuvu kam unikālam, enerģētiski spēcīgam un kosmiski nozīmīgam, varbūt esam pavisam tuvu īpašam vēstījumam no ļoti tālas pagātnes.

Zāļu Māris „dīvainajā kaktā” iecerējis izveidot pirtniecības pamatskolu. Tādu skolu, kur cilvēks pats iziet cauri visiem pirts rituāla noslēpumiem un visu dara pats. Sākot jau ar to, lai cilvēks pats augus atpazīst, lai iemācās pats sasiet savu, tikai pašam piemērotu pirtsslotu un zina, kāpēc pirtsslotā viņš liks tikai vienus augus vai, piemēram, piesies klāt arī citu zariņu, citu zālīti. Arī tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” dalībniekiem, kuri pabūs „Blaizās”, nāksies darboties pašiem. Atklāšu noslēpumu – jā, būs iespēja sasiet savu pirtsslotu un paņemt to līdzi uz mājām. Vai nav lieliski? Vairāk gan nestāstīšu, kaut mēle niez pačukstēt, ka šajās mājās ir tādas spēles un izklaides, kādas citur būs diezgan grūti atrast. Vienu lietu gan varu vēl atklāt – netālu no Zāļu Māra mājām ir maujošais ezers. Kāpēc tas mauj – to vislabāk varēs pastāstīt saimnieks pats. Un vēl, pieļauju, Māris jums pārliecinoši apgalvos: „Reizi nedēļā pēršanos pirtī – to vajadzētu Satversmē ierakstīt. Cilvēki nebūtu tik sakreņķēti un daudzas ķibeles ietu secen.”
 

Man šķiet, tagad normālam cilvēkam ir grūti dzīvot. Katrs no mums kaut kur skrien – cits uz solāriju, cits – pie kosmetologa, cits – uz izpārdošanām, cits – pēc plazmas televizora, jahtas, mājas, un kur tik vēl ne. Ir jāpelna un ir jāpaspēj... Brīžiem domāju – tev taču tam visam «jātur līdzi». Pēc kāda laika tu gan apstājies un padomā – kam īsti ir jātiek līdzi? Kur tev jāskrien un kāpēc? Kad sāc pēc kaut kā dzīties, paliec nemierīga, stresaina, slimības ķeras kā dadži pie drēbēm, esi nogurusi no sevis – visvairāk tieši ar saviem «vajag»... Gribas to un vēl kaut ko. Vēstuļu un apsveikuma kartīšu vietā ienākuši mobilie, satikšanos ar draugiem nomaina īsziņu teksti, grāmatas «apēdis» dators un internets. Arī es šajā jomā grēkoju – tāpēc ka reti aizbraucu pie saviem vecākiem, tāpēc ka nav laika pašam svarīgākajam, bet es cenšos. Cenšos izfiltrēt, kas man vajadzīgs un kas – ne. Pašlaik gaidu savas vasaras piedzīvojumu. Tas nekas, ka vēl tikai viens mēnesis. Ar mani vienmēr viss notiek pēdējā brīdī. Mans pēdējā brīža karstākais vasaras piedzīvojums – šajā mirklī varu pastāstīt tikai par to, kāds tas varētu būt... Vasaras vidus svelmi nomainījusi kāda īpaši lietaina, taču silta diena. Es kailām kājām minu pēdas jūrmalas smiltīs, līst... Sīkas lāses krīt uz maniem pleciem, pa ceļam samērcējot matus un plāno vasaras kleitiņu. Tālumā atskan mūzika – šķiet, kāds spēlē saksofonu. Gribu ieraudzīt noslēpumaino mūziķi. Lietus un saksofons – iespējams, pati tikko esmu sacerējusi lietus blūzu...
Sandra Krauze
 

Bieži vien ir dzirdēts, ka kādu dāmu aizmuguriski nodēvē par stervu. Bet cik tas ir pamatoti? Tātad, izveidosim nelielu apskatu par to, kas ir sterva un kas ir sieviete un kā ir jāuzvedas tās sastopot. .
“Stervas”, patiesībā, jau intuitīvi jūt, ka esat uzķēries uz viņu āķa. Līdz ko pār jūsu lūpām nāk vārdi – Es tevi mīlu, vai arī jūs sākat zvanīt biežāk kā agrāk, “sterva” sāks darīt visu iespējamo, lai jūs dancinātu pēc savas stabules.
Līdzīgi kā precīzi noregulēta automātiskā apkures sistēma šī sieviete precīzi zina, cik daudz mīļuma jums jāvelta, lai saglabātu jūsu pieķeršanos. Tajā pat laikā, viņa nespēs jūs padarīt par absolūti laimīgu.
Ja jau esat iekritis “stervas” lamatās, tikt brīvībā ir daudzkārt grūtāk kā jau laicīgi izvairīties no gūsta. Lai neiekristu stervas, raganas, psihopātes lamatās ir jau laicīgi jāapzinās, ka šīm sievietēm piemīt neveselīgas vēlmes, turpretim normālām sievietēm piedien normālas un veselīgas vēlmes.

Tātad, ko vēlas normāla sieviete:
*apprecēties,
*lai viņām būtu bērni,
*lai ir draudzenes,
*uzturēt attiecības ar tuviniekiem,
*smieties,
*just jūsu līdzjūtību, atbalstu,
*just jūsu mīlestību,
*iepirkties,
*saņemt dāvanas,
*just nedalītu uzmanību,
*sajust jūsu maigumu,
*just jūsu labestību,
*dzīvot bez konfliktiem.
Tur pretim, raganas, stervas un citas, vēlas sekojošo:
*izmantot jūs savu mērķu sasniegšanā,
*absolūti ignorēt jūsu vēlmes,
*iegūt vīrieti, kas viņas dzīvi pataisītu materiāli nodrošinātu,
*nekavējoties iegūt visus iespējamos labumus,
*iegūt bezierunu mīlestību no jums,
*nepārtraukti izklaidēties.
Ja jau jums ir iepatikusies sieviete, kurai piemīt kāda no stervai aprakstītajām vēlmēm, labāk mūciet jau laicīgi prom. Ja viņa ir ļoti simpātiska un pievilcīga, atbild jūsu uzmanības pierādījumiem, jums būs grūti veikt šo bēgšanas manevru. Bet pastāv visas iespējas pārprogrammēt jūs pirmo reakciju. Noteikti ieraugot šo smukulīti jūs domās iztēlojaties cik jauka viņa būs gultā, steidzami dzeniet šīs domas prom. Labāk domās nosakiet – Viņa sagādās ne mazums rūpju kādam muļķim, bet ne man.
Tikai... tikai neaizmirstiet, ka sterva arī mēdz būt sieviete, iemīlēties un mīlēt. Un normāla sieviete arī mēdz uzvesties kā sterva. Tā kā jums atliek tikai iespēja palikt bez ne kā, ja jau ticat visām pasaciņām, ko izlasāt internetā. Un vispār arī izpildot normālas sievietes vēlmju sarakstu, jūs beigu beigās nosauksiet viņu par stervu, jo tik daudz gribēt...
 

Dažreiz dzīvē ir jāveic dažādi eksperimenti un viens no šādiem eksperimentiem ir laulības bez laulībām. Tas, lai pārbaudītu vai tiešām esat derīgi jel kādai kopdzīvei.
1. Iesākot eksperimentu, centieties ar visām problēmām tikt galā paši, lai saglabātu eksperimenta tīrību un redzētu patiesos rezultātus. Nepaļaujieties uz ieinteresēto vai neieinteresēto personu palīdzību. Šajā spēlē nav jāiesaista visi radi, draugi, paziņas.
2. Jau uzreiz vienojieties cik ilgs būs izmēģinājuma laulību eksperiments. Nevajadzētu ar šīm spēlītēm aizrauties ilgāk kā pusgadu. Pēc tam jau vienai no pusēm var rasties priekšstats, ka tas ir ērti un nekas nav jāmaina. Beidzoties norunātajam laikam, izlemiet – vai oficiāli reģistrēsiet savas attiecības vai šķirsieties kā draugi. Jo eksperimenta gala rezultātam ir jābūt mērķim noskaidrot vai varat kopēji veidot ģimeni vai nē, nevis vienkārši kopā būšana. Tajā pat laikā, ja abi partneri vienojas, ka oficiāla attiecību reģistrācija nav priekš viņiem, var arī attiecības turpināties tādā pašā garā, vienīgi vajadzētu vairāk piedomāt pie attiecību juridiskās un mantiskās puses. Galvenais, lai iegūtais rezultāts apmierinātu abas iesaistītās puses.
3. Lai saprastu abu iesaistīto pušu attieksmi, vēlmes no iespējamās laulības dzīves ir daudz jārunā par šiem jautājumiem. Svarīgi ir, lai jūs savos uzskatos pat nebūdami saskanīgi, spētu atrast kopēju kompromisu, kas būtu jums abiem saistošs. Jums ir jāiemācās vienoties, piekāpties un būt līdzvērtīgiem. Protams, visu par ko jūs vienojaties varat iekļaut “Laulības līgumā”, tikai nevajag aizmirst, ka viss plūst un mainās, mainot arī iesaistītos cilvēkus un uz pasaules nekas nav ideāls, jo tas būt pārāk garlaicīgi. Ne vienmēr tas, kas šķiet aktuāls šodien, tāds pats paliks arī rītdien, tādejādi ir jāatstāj iespēja mainīt “Līgumā” noteikto, nevis dzelžaini pie tā turēties.
4. Piedomājiet par kontracepcijas jautājumu. Jo bērna ienākšana ģimenē, nu re – pati pateicu – tā vairs nebūs eksperimentālā laulība, tā jau būs īsta ģimenes dzīve ar visām no tās izrietošajām sekām. Tāpēc ir labāk tomēr izvairīties no neplānotas grūtniecības, lai pēc tam nevajadzētu nožēlot sekas.
5. Kā jau jebkurā eksperimentā, nenoskaņojiet sevi tikai uz pozitīvu rezultātu. Dzīvē visādi mēdz gadīties un nekas nav sāpīgāks kā vilties kārtējās gaismas pils sabrukšanā. Ja jau top skaidrs, ka nespēsiet sadzīvot kopā, neuztveriet to kā traģēdiju, atrodiet sevī spēkus draudzīgi šķirties, nesabojājot to jauko, kas jūsu starpā ir bijis. Tajā pat laikā nenoskaņojiet sevi, ka neesat piemērots ģimenes dzīvei, jo tas bija tikai neveiksmīgs eksperiments. Noteikti kaut kur ir jūsu otrā pusīte, kas būs ideāli jums piemērots, lai radītu ģimeni bez jebkādiem eksperimentiem.
Vienalga kā jums ir gājis šai laulību eksperimentā uztveriet to kā lielisku skolu no kuras mācīties sevi pilnveidot. Un atcerieties, ka noturīgas attiecības veido ne jau mīlestība, bet savstarpēja cieņa un uzticēšanās.
 

Ko tik nevar uziet interneta nepārskatāmajās dzīlēs. Izrādās, ka no tā, ko jūsu mīļotais parasti ēd, tas ir nosliece uz attiecīgo garšas niansi, nosaka kāds viņš būs gultā. Tātad pārbaudām.

Skābā mīlētājs
Skābums ir savdabīgs šoks garšas receptoriem. Tātad šis puisis ne reizi vien šokēs tevi gultā. Visdažādākās iedomājami neiedomājamās pozās, vietās. Turpretim pārējā laikā un vietās, viņš būs jauks, mīļš un pūkains. Ja izvēlēsies, tad uz visiem laikiem. Viņš ir par mieru uz zemes. Paniski baidās jebkādu konfliktu un cenšas no tiem izvairīties jebkādā veidā. Kaut gan patiesībā viens konflikts viņam patīk – bet tikai seksā. Kopsaucējs – ar šo cilvēku skābi un garlaicīgi nebūs.

Sāļā mīlētājs
Visticamāk tevi laiku pa laikam nokaitina viņa sāļie jociņi. Savu aizkaitinājumu “nolaid” kopā ar viņu gultā. Kā graciozs nepieradināts dzīvnieks viņš piepilda savu apkārtni ar savu seksuālo fluīdu. Viņš ir nedaudz bērns – neprot aizmigt viens un meklē kādu, kas par viņu nepārtraukti rūpētos.
Tomēr viņš mīl tevi tādu, kāda tu esi. Mīl tava ķermeņa smaržu, nevis dušas želejas aromātu. Neiegrožots un mežonīgs sekss – tas būtu viņa raksturojums.

Saldummīlis
Viņš ņem no dzīves to labāko. Zina, ka pirms un pēc seksa var iegūt tādu pat labsajūtu kā tā laikā. Viņš spēj paveikt neticamo – liek tev gūt labsajūtu no katra brīža, ko pavadi kopā ar viņu.
Ar viņu tu uzlidosi saldos mākoņos, iepazīsi romantiku, uzzināsi maigo karameļskūpstu noslēpumu.

Asā mīlētājs
Kad šis pipariņš ēd asu ēdienu, uz viņa mēles tiek kairināts tieši tas pats nervs, kas liek tev raudāt, kad griez sīpolu. Viņš vienmēr ir nedaudz uzvilks un gatavs uzbrukumam. Pats par sevi ir saprotams, ka tavs asais pipariņš ir pats seksuālākais.
Ja tu esi gatava eksperimentiem un zini, ka spēj novaldīt neiejātus ērzeļus, tad zini, ka asais tips ir paredzēts tieši tev.
 

Patiesībā visi vīrieši un sievietes vēlas vienu un to pašu – justies vajadzīgi, cienīti, cienīt sevi un būt mīlētiem un mīlēt.
Pēkšņi pienāk brīdis, kad jūsu seksuālās attiecības ir aktīvas kā apaļa nulle, jūs nekur kopā neejat, nepaspriežat problēmas un vispār jūtat, ka jums netiek veltīta absolūti nekāda uzmanība. Visticamāk, ka tieši tagad jūs uz sevis “velkat” šīs attiecības un jūsu partneris ir izvēlējies pasīvā tēla lomu.

Tāpēc ir pienācis laiks rīkoties. Pirmais darbs – sastādiet sarakstu ar visām tām darbībām, kurās parādās jūsu pārliekā iniciatīva. Un katru dienu šo sarakstu pārlasiet, lai saprastu, kur ir jāpiebremzē.

Dodiet iespēju savam partnerim sevi parādīt. Pagaidiet, lai jūsu mīļotais/ mīļotā ir tā, kas pieglaužas jums klāt un apskauj. Iespējams, ka nāksies gaidīt arī visu nakti. Un ne vienu vien.
Nav mākslīgi jāpilnveido attiecības, nejūtot partnera palīdzību un vēlmi pēc tā. Iespējams, ka pārtraucot piepildīt tukšumus, jūs ejat uz risku, ka uzzināsiet, ka patiesībā jūsu partnerim nav ko jums piedāvāt. Bet... Bet varbūt tā ir pat labāk, uzzināt to laikus.
Iespējams, ka ieraugot patieso ainu, jūs sapratīsiet, ka patiesībā nebūt nemīlat savu partneri, vienkārši ir bijusi vēlme uzvilkt rozā brilles un radīt pasaku, kas patiesībā neeksistē. Bet ir vērts tomēr riskēt. Cik bieži sieviete noslāpē savas spējas vīrieša dēļ, jo redz – tā pienākas. Slēpj to, ka patiesībā ir daudz gudrāka un spējīgāka par savu mīļoto, tikai, lai neaizbiedētu viņu, lai netraumētu viņa ES. Bet patiesībā, ko šīs sievietes ir ieguvušas? Vai viņas dēļ šiem upuriem ir kļuvušas novērtētākas un mīlētākas? Diemžēl neviens nenovērtē šos nevajadzīgos upurus, sieviete tikai sevi sagrauj. Un ar laiku arī “sazāģē” attiecības, pārmetot otram – tu redzi, ko es tavā labā esmu darījusi, bet tu. Tas viss ir absolūti lieki un nevajadzīgi. Bet kādēļ sievietes to dara?
Kāpēc jācenšas radīt vīrietī ilūzija, ka viņš ir pārāk par sievieti – liels un varens? Vai tiešām tikai ar teātri ir iespējams parādīt, ka vīrietis ir vērtīgs, labs un varošs? Vai tikai tēlojot nevarību ir iespējams radīt ilūziju? Vai tomēr tam vajadzētu būt pašam par sevi, tā pat kā sievietei ir jābūt tādai kāda viņa ir? Slēpjot savas spējas, jūs nokaujiet kaisli attiecībās. Jo vīrieti piesaista spēks, pilnvērtīga persona, skaistums, nevis vārgulība. Izrādās, ka vīrieši ciena un mīl sievietes, kuras izstaro pašpārliecinātību. Pierodot slēpt savas spējas, jūs vienā brīdī sāksiet tās slēpt arī no sevis un kāds tad tur pašpārliecinātās sievietes šarms?
Kādēļ visu šo apzinoties, jūs tomēr pakļaujaties vīrietim? Var būt vienkārši tāpēc, ka uzskatāt, ka tādā veidā izpelnīsieties viņa mīlestību? Ziedojot pašcieņu, pašnovērtējumu, pašapziņu un galu galā savu pilnvērtīgo dzīvi tikai tāpēc, lai izpelnītos kāda mīlestību... Nezinu, man šķiet, ka tas ir nožēlojami. Bet katram jau ir sava dzīve jādzīvo, galvenais to izdarīt tā, lai nebūtu nekas jānožēlo.