Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca

Reizes skatīts: 2806

Karte

Apraksts

Katrai pilsētai ir savs baltais nams. Arī Sabilei – jau iztālēm nāc, no kuras puses vien vēlies, pretī vīdēs balts, majestātiski stalts Sabiles dievnams ar zvanu torni.

Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1567. gada 28. septembrī pavēlēja celt jaunu baznīcu vecās koka kapelas vietā, romāņu stilā, taču bez torņa. Kurzemes baznīcu tipiskā pazīme – tikai pēc vairāk kā 100 gadiem – 1682. gadā – baznīcai uzbūvēja torni ar piramīdveidīgu jumtiņu. 1876. gadā baznīca ieguva majestātisko staltumu.

Sabiles baznīca ir ļoti īpaša, jo šeit atrodas baznīcas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā. Tas ir liets 1450. gadā un joprojām iezvana svētvakarus savā dobjajā un skanīgajā tonī, kas dzirdams iztālēm aiz Sabiles gravām.

Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā, ap 16.-17.gs. Kanceli rotā balustri – nelielas apaļas kolonnas, nišas, maskas, pītas lentes, medaljoni – renesanses motīvi manierisma stilā. Šī kancele ir vecākais saglabājies luterāņu baznīcas koka priekšmets Latvijā.

Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgie sudraba svečturi, četri kroņlukturi. Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas būvētas Drēzdenē un pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas.

Dievnama altāris izveidots pseido ampīra stilā. To rotā F. Volfa glezna „Kristus pie krusta”. Taču 1984. gada naktī no 18. uz 19. janvāri altāra glezna tika nozagta, kā arī divas gleznas ģērbkambarī, un altāra Bībele. Tā paša gada vasarā amatnieks, tā laika draudzes priekšnieks Alberts Bumbiers un mācītājs Žanis Brača izgrieztās gleznas vietā izgatavoja lielu koka krustu. Kad glezna tika atrasta, tikai 1995. gada 4. maijā to restaurēja. Izdevumus sedza kādreizējā Sabiles draudzes mācītāja K. Glēzera (kalpojis Sabiles baznīcā no 1910. – 1921.g.) mazdēls no Vācijas.

Tumsas stundā virs baznīcas lielajām durvīm izgaismojas laterna, kuru baznīcas 740. gadadienā izkala un baznīcai uzdāvināja metālmākslinieks Vilnis Leja.