Oskara Kalpaka pēdējā atdusas vieta

Reizes skatīts: 2532

Apraksts

1927.gada 10.jūlijā Visagala kapsētā tika atklāts Kārļa Zāles un Arnolda Dzirkala veidotais piemineklis 1.latviešu atsevišķā bataljona komandierim Oskaram Kalpakam, kura atklāšana pulcēja ļoti lielu ļaužu pūli. Vajadzīgos līdzekļus pieminekļa celtniecībai ziedoja latviešu tauta. K.Zāle Oskaru Kalpaku ir veidojis tādu, par kādu tas ir izaudzis tautas atmiņā - cēls un dižens varonis. Abās pusēs šim varonim ļimst cīņu biedri, bet paša kareivja skatiens ir vērsts uz to pusi, kur atrodas pulkveža dzimtās mājas “Liepsalas”.

Pulkveža piemineklim ir sava īpaša nozīme vēsturē, jo tas ir veidots no milzīga laukakmeņa, kurš ir ņemts no Kalpaka dzimtenes ārēm, savukārt granīta piemiņas zīme ir veidota no akmens, uz kura O.Kalpaks esot mīlējis sēdēt. Pateicoties 1940.gadā izveidotajai Kalpaka atdusas vietas izdaiļošanas komitejai, tika sakopta arī Visagala kapsēta. To tika ierosināts pārdēvēt Kalpaka vārdā, tomēr šī ideja nav realizēta līdz pat mūsdienām.

Visagala kapos atdusas arī latviešu dzejnieks Jānis Gavars, kurš savā dzejā atspoguļo dabas skaistumu un varenību, mīlestību un cilvēka dzīvi laukos. Visagala kapos atrodas piemiņas akmens novadniekiem. Tas tiek atklāts 1989.gada 7.oktobrī. Piemiņas akmenī iekalti šādi vārdi: „Karā kritušajiem, nomocītajiem, tālos nezināmos svešos kapu laukos uz mūžu palikušajiem, bez vēsts pazudušajiem.” Piemiņas akmeni veidojis Andris Briezis.