Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīca

Reizes skatīts: 8033

Apraksts

Baznīca ir renesanses baroka stilā, tās altāris rotāts baroka stila kokgriezumiem un tam ir divas Jaunavas Marijas gleznas.
Bērzgales pirmā baznīca bija koka – kad šī baznīca bija celta, nav zināms. 1770.g. Bērzgalē uzcēla mūra baznīcu Sv. Annas Godam par baroneses Manteifeles līdzekļiem. Baznīca celta renesanses baroka stilā no akmeņiem, 1776. gadā tā iesvētīta. 1938. gadā tika uzsākta baznīcas paplašināšana, 1948. gadā baznīcu paplašināja un pagarināja, nojaucot presbitērijas daļu. Baznīcas piebūves daļu veidoja gotu stilā, krusta veidā.

Bērzgales pils, kas bija uzcelta 1678-1689. gados, piederēja baronam Frīdriham Ādamam Nikolajam Manteifelim. Viņš bija luterānis, tāpēc Bērzgalē cēla luterāņu baznīcu uz pakalna, ko tagad sauc par Ķirkes kalnu. Vēlāk barons Manteifelis pārgāja katoļu ticībā. Luterāņu baznīca sagruva 1879. gadā. 19. gadsimta pirmajā pusē tika nojaukta Bērzgales pils, jo barons Manteifelis to nevarēja uzturēt.

Bērzgales katoļu baznīcu cēla baronese Manteifele. Baznīcas projektētājs nav zināms, bet tās būvdarbu vadītājs bija Antonijs Veitko (pēc tautības polis, muižniecības pārstāvis). 1841. gadā nodega plebānija un sadega arhīvs, kurā glabājās informācija no 1776. gada. 1935.gada vasarā Bērzgales baznīca tika atjaunota. Bērzgales baznīcas paplašināšana tika uzsākta 1938.gadā - priestera L. Graškas laikā. Baznīcas piebūves daļa veidota gotu stilā, krusta veidā. Bērzgalē 17. gs. beigās kapos bija uzcelta koka kapela, tā pastāvēja apmēram 50 gadus. Tagad šajos kapos ir liels akmens stabs, obelisks - vecās baznīcas atliekas un liecība, ka tur atradās kapelas lielais altāris.