Viļānu Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca

Reizes skatīts: 9373

Apraksts

Baznīca celta 18.gs. vidū, šeit saglabājušies nozīmīgi glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.

Baznīca kopā ar Bernardiešu ordeņa klosteri, celta 18.gs.vidū un ieņem nozīmīgu vietu Latvijas sakrālajā arhitektūrā. � eit saglabājušies nozīmīgi glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi. Baznīcā ir ērģeles un fisharmonijs lietošanas kārtībā. Valsts aizsargājamā arhitektūras pieminekļa statuss piešķirts 1952.gadā.

Viļāni un to apkārtne muižnieka Miķeļa Rika īpašumā nonāca 1752.gadā. � ajā gadā M.Riks no Lietuvas uzaicināja bernardiešu mūkus, kuri ar viņa atbalstu uzcēla Viļānu mūra klosteri un baznīcu. Klostera uzturēšanai bija piešķirta Juriņu pusmuiža un priežu mežs. Bernardiešiem vajadzēja apkalpot vairākas apkārtējās baznīcas un kapličas Dricānos, Piltenē, Strūžānos un citur.

Viļānu baznīcu 1777.gadā konsekrēja (iesvētīja) pirmais lietuviešu cilmes katoļu arhibīskaps Staņislavs Sestžencevičs-Bohušs Sv.Miķeļa ercenģeļa godam. Viļānu un Bērzgales katoļu bazilikas ir 18.gs. izcilākās mūra celtnes– baroka arhitektūras pieminekļi Rēzeknes rajonā.

Sākotnēji Viļānu apkārtnes ļaudis piederēja pie Rēzeknes draudzes, vēlāk, kad 1732.gadā Varakļānos Preiļu jezuīti nodibināja patstāvīgu misiju, jezuīti arī Viļānus iekļāva savā draudzē. Pēc bernardiešu mūku uzaicināšanas uz Latviju un baznīcas un klostera uzcelšanas 1753.gadā, Viļāni izveidojās par patstāvīgu draudzi. 1832.gadā bernardiešu klosteri vienlaikus ar citiem klosteriem, cara valdība slēdza. Baznīca ar 9 altāriem un draudzi pārgāja laicīgās garīdzniecības pārziņā. Bernardiešu klosteris pastāvēja Viļānos 80 gadus. Pēcāk baznīcā darbojās laicīgās garīdzniecības pārstāvji un Viļānu draudzes prāvesti, tēvi marjāņi Benedikta Skrindas pakļautībā, kurš uzbūvēja baznīcai otro stāvu un piemēroja to klostera vajadzībām.1944.gadā baznīca ļoti cieta; tika sagrauti torņi (vācieši tajos ielika mīnas), nodega jumts, klosteris tika uzspridzināts.