Svētdiena, 21. Jūlijs, 2024
Meldra, Meldris, Melisa
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem

Reizes skatīts: 13268
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Kultūras mantojums Vidzemes sirdī – no Vecpiebalgas līdz Ērgļiem
Karte

Apraksts


Maršruts: Vecpiebalgas apkārtne – Ineši – Jumurda – Ērgļi

• Vecpiebalga
Dēvēta arī par Vidzemes sirdi, Vecpiebalga ir kultūras tradīcijām bagāts novads. Te dzimuši, dzīvojuši vai savu mājvietu raduši cilvēki, kuru vārdi Latvijā ir pazīstami un viņu devums kultūrai un sabiedrībai ir nozīmīgs un paliekošs: Kārlis Skalbe, Reinis un Matīss Kaudzītes, Atis Kronvalds, Antons Austriņš, Andrejs Pumpurs un citi.
Vecpiebalgas vēsturiskais sabiedriskais centrs veido vienotu arhitektonisko kompleksu un pieskaitāms pie spilgtākajiem 19. gs. beigu arhitektūras paraugiem Latvijas laukos. To veido: bijušais pagasta valdes nams-tagad veikals un dzīvojamā ēka; bijušais doktorāts-tagad arī doktorāts un pansionāts; bijušais Vecpiebalgas labdarības biedrības nams-tagad tautas nams; Vecpiebalgas vidusskola; Vidus kapi ar kapliču. Viens no Vecpiebalgas simboliem ir ūdensrozes. Tās jāredz katram Vecpiebalgas apmeklētājam. Un visapkārt gleznainās Vidzemes augstienes ainavas – pauguri, līkumainie ceļi un teikām apvītie ezeri, no kuriem lielākie ir Alauksts un Inesis.
Tuvākajā Vecpiebalgas apkārtnē atrodas vairāki muzeji, kurus vērts apmeklēt.

• Kārļa Skalbes muzejs "Saulrieti" tel. 64161338, 26494406
18 gadus (1926-1944) ,,Saulrieti’’ ir Skalbju ģimenes vasaras iemīļotākā atpūtas vieta. Dzimtajā novadā, dzimto ,,Incēnu‘’ tuvumā Kārlis Skalbe rod atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves, smeļas iedvesmu literārajai darbībai un veldzē dvēseli kopš bērnības pazīstamo un iemīlēto ezeru, mežu un pakalnu harmonijā. Kopš 1987.gada mājā darbojas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs, kas ļauj ielūkoties Skalbju ģimenes tālo vasaru dzīvē, baudīt neatkārtojamu ainavu, kas paveras no Kārļa, Lizetes un Ilzes Skalbju kapavietas Vaktskalnā un pietuvoties dzejnieka pasaules redzējuma brīnumam.
• Brāļu Kaudzīšu muzejs "Kalna Kaibēni" tel. 64129083, 26185382
1929. gadā nodibinātais brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu piemiņas muzejs vienlaikus ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā un 19. gs. 60.-70. gadu skolu vēstures piemineklis. ,,Kalna Kaibēnos” Kaudzītes uzrakstīja romānu ,,Mērnieku laiki” un gandrīz visas pārējās no savām apmēram pussimts grāmatām, izloloja daudzu sabiedrisko pasākumu ieceres un pirmajos 14 sava garā skolotāju darba mūža gados mācīja 1229 skolēnus. “Kalna Kaibēnu” dārzā apmeklētāju gaida sastapšanās ar romāna “Mērnieku laiki” tēliem, leģendārais ,,atmiņu stūrītis” un iespēja ieraudzīt Piebalgas pakalnus no skatu torņa.
• Antona Austriņa piemiņas muzejs "Kaikaši" tel. 64161449, 29498790
Dažviet te vēl skaidri samanāmi 19./20. gs. mijai raksturīgie Piebalgas vaibsti, kurus stāstos, dzejoļos, bērnības atmiņu tēlojumu grāmatā ,,Puiškans” un romānā ,,Garā jūdze” aizmirstībai atrāvis Antons Austriņš. ,,Lejas Kaikašos” Antons Austriņš pavada pirmos sešpadsmit mūža gadus ( 1884 -1900) un 1905. gada pavasarī un vasarā veseļojas pēc 13. janvāra apšaudē gūtajiem ievainojumiem. Pēc 1905. gada ”Kaikaši” no A. Austriņa mājām kļūst par māju, kur par viņu allaž rūpējas, lūdz un gaida ciemos.
• Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle "Vēveri" tel. 29364806
� o māju vārds dokumentos pirmoreiz minēts 1601. gadā. Bet 19. gadsimta nogalē "Vēveros" bija jau 8 sētas, kuras ir pamats 1970. gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis – saglabāt tautas celtniecības paraugus šejienei raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu auduma paraugi. Stellēs uzvilktajā audumā savu dzīparu var ieaust arī apmeklētāji. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas. "Lielvēveru" pagalmā aplūkojami Piebalgā audzētie ārstniecības augi un puķes. Līdz pusotru kilometru attālajam Slieķu ezeram caur naktsvijoļu pļavām ved īpaši veidota taka.

2006. gada 14. jūnijā visi trīs Vecpiebalgas pagasta rakstnieku piemiņas muzeji –
„ Kalna Kaibēni”, „ Saulrieti” un „ Kaikaši” apvienojās kopīgam darbam. Tapa Vecpiebalgas pagasta muzeju apvienība „Orisāre”.
2009. tūrisma sezona no 15. maija līdz 15. oktobrim
Muzeji atvērti no trešdienas līdz svētdienai, plkst. 10.00-17.00.
Ieejas biļetes visos muzejos - skolēniem, pensionāriem Ls 0,20; pieaugušajiem Ls 0,50.
Muzeju apskate gida pavadībā - Ls 2,00

Tālāk ceļš P33 uz Inešiem un Ērgļiem.
• Ineši
Sena apdzīvota vieta. Kad tiek dibināta zemnieku pašpārvalde (1860. gados), šī vieta kļuva par Vecpiebalgas novada administratīvo un saimniecisko centru. Lielā mērā ar to saistās atmodas laika rosība. Te ilgstoši dzīvoja jaunlatviešu ideologs ārsts J. Jurjāns. Ap viņu pulcējās vietējā inteliģence – brāļi Kaudzītes, Stērstu Andrejs, J.Pilsātnieks, A.Pumpurs. � o vīru vadītas, Laskates skolā un kazarmu ēkā notika slavenās piebaldzēnu teātra izrādes. Tolaik te bija pati lielākā latviešu teātra zāle.
� eit atrodas Piebalgas muiža. 1992. gadā dibināts Inešu novadpētniecības muzejs, kas darbojas muižas vīna pagrabā.
• Cirstu muiža
Ērgļu lielceļa malā pie Ogres upes atrodas Cirsti. Arī šī vieta apdzīvota sen. Par to liecina Ozolkalna pilskalns. Upes krastā vērojami viduslaiku nocietinājumi – Cirstu skanste. Cirstu muižas nosaukums ir latvisks, tas veidojies no koku aizcirtumiem ienaidnieka uzbrukuma laikā. Pašreizējo ēku kompleksu, kas veidots neogotiskā stilā, 1880. gados cēla baņķieris M.� trandmanis. � obrīd te notiek ievērojami atjaunošanas darbi.
• Jumurdas muiža
Muiža šeit atradusies jau kopš 17. gs. otrās puses. Parks veidots 18. un 19. gs. mijā. Jumurdas pils ir viena no visagrīnākajiem Latvijas historicisma piemēriem piļu arhitektūrā, kur fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums. Celtnes apjomu veido vienkāršs divstāvu korpuss ar galā piebūvētu šķērskopu, ar ko tā ieguvusi tikai tai raksturīgus, ne ar vienu citu Latvijas pili nesajaucamus vaibstus. Pils būvdarbus vadījis Vidzemē pazīstamais lībiešu būvmeistars Mārcis Sarums (1799.-1859.g.). Pils atjaunota 1907. gadā.
� obrīd Jumurdas muižā ir viesnīca, kas piedāvā komfortablus 2-vietīgus un 3-vietīgus numurus, kā arī 5-vietīgus divstāvu numurus ar saunu.
Tiek piedāvāti papildus pakalpojumi: laivu, velo noma, izjādes ar zirgiem, makšķerēšana Jumurdas ezerā vasarā, distanču slēpju un slidu noma ziemā. Darbojas restorāns 9:00-24:00. Tel. 64871791
• Ērgļi
Sens apdzīvots centrs, kura tuvākajā apkaimē koncentrēti daudzi pilskalni un senkapi. Rakstītos avotos Ērgļi pirmoreiz minēti 14. gs. � īs apdzīvotās vietas likteņi cieši saistīti ar fon Tīzenhauzenu dzimtu, kuras pārvaldījumā tā atradās vairākus gadsimtus, sākot no 1322. gada. 18. gs. Ērgļi pārgāja fon Tranzē dzimtas īpašumā. Latvijas kultūras vēsturē Ērgļu pusei ir liela nozīme kā daudzu ievērojamu latviešu garadarbinieku dzimtenei. Netālu no Ērgļiem pasaulē nācis un vietējos kapos apglabāts latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis (1863 - 1908), Ērgļu apkaimē dzimuši un strādājuši pazīstamie mūziķi brāļi Jurjāni u.c.
Ērgļi izsenis ir bijis Latvijas ziemas sporta veidu centrs. Padomju varas gados ziemas sezonas laikā papildus kursēja īpašs slēpotāju vilciens Ērgļi - Rīga, "Sniedziņš". Patlaban katru gadu Ērgļos notiek Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kas parasti pulcē vairāk kā tūkstoti dalībnieku. Bet vasarā Ērgļos populāra ir kalnu riteņbraukšana. Interesanti apskates objekti ir Ērgļu viduslaiku pilsdrupas un Skanstes kalns.
• R. Balumaņa memoriālais muzejs „Braki” tel. 26406289
3 km no Ērgļiem atrodas Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas „Braki”, kur 1959.gada 10.maijā tika iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Rūdolfs Blaumanis šeit ir sarakstījis lielāko daļu no saviem darbiem. Mūsdienās „Braku” sētā ir apskatāms 8 ēku komplekss, bet kopējā muzeja teritorija ir vairāk kā 40 ha un tajā ir iekārtotas pastaigu takas.
• Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs „Menģeļi” tel. 29431659
3 km no Ērgļiem, Pulgošņa ezera krastā atrodas komponistu Jurjānu memoriālais muzejs „Menģeļi” - mājas, kurās 19. gs. sākumā saimniekoja Jurjānu dzimta. � eit dzimuši četri brāļi Jurjāni – Pēteris (1851–1900), Andrejs (1856–1922), Juris (1861–1940), Pāvuls (1866–1948), kuri kļuva par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gadsimta. 70. gados „Meņģeļu” mājās sāka veidot muzeju, kas oficiāli tika atklāts 1978. gadā.

Muzeji atvērti no 10.maija līdz 1.novembrim katru dienu no plkst.10.00 līdz 18.00, izņemot pirmdienas;
No 1.novembra līdz 10.maijam pēc iepriekšēja pieteikuma.

Kontaktinformācija

  • Novads: Vecpiebalgas (bij.Cēsu rajons)
  • Adrese: 
  • Kontaktpersona: -
  • Mājas lapa: -
  • Tel.: 
  • E-pasts: -

Viesu grāmata

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 
Rotaļas
Nav neviena sludinājuma.

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!