Skrējiens pa Balvu rajona ceļiem

Reizes skatīts: 7205

Karte

Apraksts

Rēzekne – Bērzpils – Lazdukalns – Rugāji – Balvi –Šķilbēni – Rēzekne

Savu ceļojumu sākam no Rēzeknes. Braucam ar mašīnu. Mērķis - pēc iespējas vairāk apskatīt vienā dienā. Ceļš pamatā iet pa galveno maģistrāli, nomaldīties var vienīgi iebraucot pagastos, bet tad ir jājautā vietējiem, padomu neviens neliedz.

Pirmā pieturas vieta Balvu Rajona Bērzpils pagastā pie keramiķiem Jolantas un Valda Dundeniekiem. T.: 29173889

Dundenieku pāris ir vienīgie māla meistari Balvu rajonā, kuri saglabā un popularizē Ziemeļlatgales keramikas tradīcijas. Respektīvi, trauki ir glazēti no iekšpuses. Darbnīcā var apskatīt un iegādāties krūzes, vāzes, svečturus, medauniekus, piena podus, krūkas, bļodas un citus saimniecības traukus Latgales keramikai raksturīgās formās un krāsās. Meistariem patīk arī eksperimentēt ar krāsu, tomēr pamatā trauku kolekcija atspīd brūnajos, zaļajos un dažādu nokrāsu zilajos toņos. Jolantas un Valda darbi ir ieguvuši atzinību arī ārpus Latvijas. Formas un īpašā meistaru rokraksta dēļ, tradicionālajā Latgales keramikas stilā izpildītie darbi ir atrodami muzejos un privātkolekcijās Vācijā, Amerikā un pat Austrālijā.

Pēc aptuveni 40 minūšu ciemošanās Dundenieku mājās, mērojam ceļu līdz Lazdukalnam.
Balvu rajona Lazdukalna pagastā atrodas Saipetnieku senlietu muzejs, ko vairākus gadus veido Andrejs Stablinieks ar ģimeni. T.: 26519360.

Latgalē lielākajā privātajā senlietu muzejā viesojošies jau tūkstošiem tūristu no malu malām. Saimnieks ar lepnumu ved ciemiņus pastaigā pa krāšņo dārzu, ko izveidojusi viņa sieva Skaidrīte. Veidojot kopējo dārza kompozīciju, parādījās akmens krāvumi, dažādi baseiniņi, strūklaka, koka tiltiņi un arkas, nojumītes un guļbūves pirts. Savdabīgu sajūtu dārzā rada arī neskaitāmo dzirnakmeņu piramīdas. Bet saimnieka Andreja lielākais lepnums ir viņa senlietas. Teju septiņi tūkstoši eksponātu: sviesta cibas, sulu spiedes, gaļas maļamās mašīnas, Kārļa Ulmaņa laika trauki, cara laiku stikla bumbas, rakstāmmašīnas, tamborētas segas, patafoni, ieroči, naži bezmēni, simtgadīgi svari, neskaitāmi pletīzeri, metāla gultas, lauksaimniecības tehnika, motocikli, velosipēdi, zāģi, kā arī desmitiem automašīnu, zirgu rati un ragavas un daudzas, daudzas citas lietas novietotas speciālās mājiņās gaida kārtējo tūristu apmeklējumu.

Tik ātri kā bijām cerējuši no šīs mājas prom netiekam. Andrejs ir lielisks stāstnieks un sarunu biedrs. Nemanot aizritējusi pusotra stunda. Taču mums vēl tāls ceļš priekšā. Tāpēc laipni atvadāmies un braucam uz Rugāju pusi.

Balvu rajona Rugāju pagastā koktēlnieks Juris Bleiders ar savu ģimeni Vārnienes upes krastos ir izveidojis Bebru gudrības taku. T.: 29472033 Jura pavadībā pārvaram dažādus šķēršļus – koka konstrukcijas ļauj atcerēties bērnību, kad ložņāts tika pa visdažādākajām pažobelēm. Ik pēc pārdesmit metriem apstājāmies tādos kā laukumiņos, kur mūsu pavadonis lika mums veikt dažādus uzdevumus – noteikt koka apkārtmēru, augstumu, vecumu, uzminēt tā nosaukumu un tamlīdzīgi. Taka viscaur vijās gar pašu upītes krastu. Tepat bebru nograuztie koku stumbri, šeit un tur un vēl tālāk redzami bebru aizsprosti. Vasaras karstākajos mēnešos Vārniene izžūst un tad upi varot šķērsot pat kāpjot uz bebru aizsprostiem. Nonācām arī takas īpašākajā vietā, ko Juris uzskata par āderu krustpunktu ar labās enerģijas plūsmu.

Tā nu mēs pa Vārnienes upes krastu bijām nobriduši teju veselu kilometru. Nogājuši šo ceļa posmu pa dabisku apvidu, bebru nedarbiem un cilvēka fantāzijas radītiem šķēršļiem, sajutām labu fizisku slodzīti. Laiks ieturēt pusdienas.

Kafejnīca “Harmonija J.V." Balvu rajons, Rugāju pagasts, Kurmenes iela 45. Pusdienas ir sātīgas - ar pirmo, otro un saldo. Vien jāuzmanās, lai nav slēgtais pasākums. Bet sarunāt pusdienas var arī tad, ka tik runā cilvēcīgi.

Papusdienojuši un atvilkuši elpu, dodamies uz Balviem.

Balvu apskati sākam ar Balvu pilsētas centrālo parku jeb Lāča dārzu. Daudz krāšņu krūmu, soliņi, apstādījumi, iespaidīgi akmens krāvumi, tiltiņi pār upīti – viss izkārtots lakoniskās kompozīcijās. Te ir vieta gan bērnu rotaļām, gan kāds nomaļāks stūrītis klusuma baudīšanai. Un, protams, koka skulptūra – milzīgs lācis. Tas noteikti ir atbilstošs papildinājums parkam ar nosaukumu „Lāča dārzs”. Lāča skulptūras autors ir kokapstrādes meistars Ēriks Kanaviņš, kura darbnīcā nolemjam iegriezties pēc pastaigas pa parku.

Namiņš brīvi pieejams visiem apmeklētājiem. T.:29376933 Te var apskatīt visdažādākos koka izstrādājumus un arī senlaicīgu priekšmetu kolekciju. Senlietu kolekcijas daļa ir vecie kokapstrādes aroda priekšmeti - Ērika Kanaviņa sirdslieta. Šos darbarīkus viņš ir mantojis no sava vectēva un tēva. Tāpat šeit ir arī dažādi sadzīves priekšmeti, arī sendienu ievērojamākie mehānismi, kā, piemēram, veļas rullis, gludekļi, zāģis, vecās lampas, klavieres un patafons. Ēriks sapņo, ka kādreiz daļu no priekšmetiem izdosies restaurēt un tādējādi viņa darbnīcas apmeklētājiem būs iespēja šīs lietas novērtēt darbībā.

Nolēmām mazliet pastaigāt pa pilsētu, vismaz izslavēto strūklaku ūdensrozes firmā sameklēt. Atradām arī – nelielā skvēriņa, ļoti skaists veidojums. Vēl pirms došanās prom no pilsētas apmeklējām kādu ēstuvīti – uzkodas un kafija garšoja labi. Precīzu adresi neatceros, bet, kurš meklēs, tas Balvos atradīs ne vienu vien pievilcīgu kafejnīcu vai pat restorānu.

No Balviem metam loku un atpakaļ uz Rēzekni.
Dabas parks „Balkanu kalni” atrodas Balvu rajona Šķilbēnu pagastā. T.: 45 91680, 29364262

Pastaigu pa Balkanu kalniem sākās ar Jāņa un Devgasijas Aleksandrovu izveidotā novadpētniecības muzeja apskati. Jānis arī izveidoja dokumentālo ekspozīciju, kurā apkopotas ziņas par Šķilbēnu pagastā dzimušajiem un vēlāk visā Latvijā pazīstamajiem cilvēkiem, vairāki simti fotogrāfiju, kas vēsta par Abrenes apriņķa ļaudīm, tāpat stāsti par Viļaku un Balviem. Savukārt Devgasijas kundzei bijusi nozīmīga loma šīs puses saimnieču darināto rokdarbu eksponēšanā. Te var aplūkot Balvu rajonam raksturīgās krāsās un rakstos darinātas segas, aizkarus, galdautus, priekšautus un citus mājsaimniecībā noderīgus priekšmetus.

Tālāk pa vienu no trim piedāvātajām dabas takām, dodamies apskatīt Balkanus.

Jāsaka, ka parks tiešām ir krāšņs visos gadalaikos. Te ir ko redzēt, jo dabisko mežu papildina dendroloģiskie stādījumi. Nepārtraukti mainās apkārtējās dabas reljefs – vienā pusē ir stāvas nogāzes, citviet dziļas gravas un tālāk atkal nelieli kalniņi. Acis prieē daudzās skulptūras, kas izvietotas pa visu parku. Starp visām citām uzietajām skulptūrām īpaši izceļas kāda mākslinieka masīvais koka veidojums. Tas ir savdabīgs no koka bluķiem veidots kalendārs, kurā atspoguļotas latviešu tautas gadskārtas, visi nozīmīgākie gada svētki – Jāņi, Mārtiņi, Meteņi, Saulgrieži.

Atgriezušies no pastaigas, tikām mīļi aicināti uz tasi tējas. Pēc tam šīs dienas pēdējā apskates vieta – Stiglovas grava.

Stiglavas grava - dabas objekts, kurš izvietots Balvu rajona Šķilbēnu pagastā. Liekas neticami, cik varens var būt ūdens spēks – izrādās, šo gravu ir izveidojusi mazā Stiglavas upīte, kas arī šodien tek tai cauri. Apskatījām baltos un sarkanos smilšakmeņu atsegumus, pie tilta uzgājām paprāvu un izskatījās, ka diezgan dziļu alu. Gar stāvajām nogāzēm nonākuši lejā, ieraudzījām Stiglavas dižakmeni. Kopumā skaista vieta – koku sakņu atsegumi, ūdens pārveidotie koka veidojumi...Tikai jāskatās dabā, tad daudz ko var ieraudzīt. Viscaur saliktas zīmes, kas norāda uz kādu objektu ved taciņa.

Šāds bija mūsu dienas skrējiens pa Balvu rajona ceļiem. Ja būtu plānojuši ceļojumu uz vairākām dienām, tad noteikti apmeklētu tādus pagastus kā Baltinava, Briežuciems, Tilža un vēl varbūt kādu vietu ar interesantiem apskates objektiem, kuru, jāatzīst, Balvu rajonā ir pārpārēm. Sākums maršrutam nav slikts, taču rociet dziļāk.