Koka dievnami Ludzas rajonā, sakrālais maršruts. (4-11st)

Reizes skatīts: 9477

Apraksts

Koka dievnami Ludzas rajonā, sakrālais maršruts.

Ievadam.
Ludzas rajons atrodas 280 km attālumā no Rīgas, Latvijas dienvidaustrumos un robežojas ar Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Balvu, Rēzeknes un Krāslavas rajoniem. Vēsturiski apdzīvots jau kopš akmens laikmeta, ģeogrāfiski atradies uz senu tirdzniecības ceļu krustpunktiem, bijis iekārojams gan slāviem, gan zviedriem, gan poļiem, gan vācu krustnešiem. Līdz ar to novadam raksturīga dažādu tautu kultūru mijiedarbības rezultātā radies savdabīgs kultūras mantojums, bagātīgs kultūrvēstures pieminekļu klāsts un skaista daba ar daudz ezeriem – mozaīkveida ainavas, neskartas dabas teritorijas. Mēs lepojamies ar savu zemi un aicinām ciemos ikvienu, kam ir vēlme redzēt krāsaināko un savdabīgāko Latvijas pierobežu. Latvijas austrumos, kur saule aust … aicinām apskatīt skaistākās lauku koka baznīcas.

Gadsimtu gaitā daudzo konfesiju dievnami ir bijuši garīgie centri, dažādu stilu, gan koka, gan mūra, 7 no tām ir ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Tāpat kā Latvijā un ārpus tās pazīstamo Pasienes Jaunavas Marijas dzimšanas un Sv. Dominika un Jāzepa godam celto majestātisko katoļu baznīcu, ir vērts apskatīt arī īpatnēji šarmantās lauku koka baznīcas un kapelas, kuru kultūrvērtība nav apstrīdama.

Pašos Latvijas austrumos viduslaikos veidojās pirmais katoliscisma centrs Latgalē-1694. gadā Pasienē dominikāņi sāka darboties pastāvīgi. No šejienes viņi devās misiju darbos pa visu plašo apkārtni un attālākajiem Latgales nostūriem. Esošie 12 mūki izgāja tālu ārpus konventa un naktī nevarēja atgriezties atpakaļ. Pie ļaudīm palikt nevarēja, jo daļa no tiem dzīvoja vēl pagānismā, bet daļa, atkāpušies no kristīgās ticības. Lai būtu, kur apmesties, izejot katehizācijā, tie attālākajos misiju nostūros uzcēluši 12 būdiņas no žagariem un māliem. Ar laiku šo būdiņu vietā tikušas uzceltas nelielas kapelas, kuras savukārt nomainījušas izveidoto draudžu baznīcas: � ķaunē, Rundēnos, Brodaižos, Raipolē, Pildā, Eversmuižā, Slobodkā, Briģos, Istrā un Konecpolē. Pasienes apkārtnē iesakam apmeklēt Saveļenku kapliču Zilupē, kas celta 19.gs sākumā un ievērojama ar neparasti izcilām Latgales kultūras vērtībām 18.gs datētiem barokāliem kokgriezumiem (kā Aulejas un Bērzgales dievnamu altāru kultūrvēsturiskās vērtības), Terehovas kapelu, ko 1804.g. cēluši Pasienes dominikāņi kā misiju pieturas punktu un kas atšķirībā no pārējām par baznīcām pārtapušām kapelām ir saglabājusi pirmatnējo izskatu, iekārtojumu un senatnes elpu.
Pirms tagadējā Terehovas robežkontroles punkta 300-400 m attālumā no ceļa apskatāmas ir bijušās Sļadzevas katoļu baznīcas drupas (kura pastāvējusi jau 1680.g.), kas bija dominikāņu sākumpunkts Latgales misiju darbā, kā arī slaveno Opoļu svētavotu, kura dziednieciskās īpašības nejauši atklāja kāds akls, nomaldījies zemnieks. Acumirklī pēc nomazgāšanās šinī avotā, viņš atguvis redzi un kopš tā laika ik gadus uz šejieni 21. septembrī – Dievmātes Dzimšanas svētkos svinīgā Svētceļojumā dodas daudz ticīgo no dažādām Latvijas un Krievijas draudzēm. Kā pateicību par izdziedināšanu šeit tika uzcelta “Opoļu meža” kapela ar krucifiksu un avota aku.
Tuvākajā apkārtnē ieraugāma Lauderu pareizticīgo baznīca, celta 1767. gadā guļbūves tehnikā uz laukakmens mūra pamatiem. Sienas no abām pusēm apšūtas ar gropētiem dēļiem. Tornis frontāls, celts 1897. g. (arh. Koršikovs). Tā apakšējā daļa taisnstūra prizmas veidā, augšējā – astoņstūru ar galeriju un piramidālu smaili. Vidū neliels jumta tornītis ar cekula noslēgumu. Altāris ar gleznu – 18. gs. otrās puses dekoratīvās mākslas piemineklis. Lauderu Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā un Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā 1995. gadā – „Koka mantojums Latvijā”.(k-t. 57 47435 ) Vērts apskatīt Brigu katoļu baznīca, 1800. gadā Pasienes dominikāņu misiju darbosceltā koka baznīca, kur interjers arī pārsvarā no koka, ar vērtīgu altārgleznu, dārzu un mūri apkārt baznīcai .
Turpat, Ludzas rajona dienvidu daļā ar savu lauku baznīcas interjeru apburs Pildas baznīca Ņukšos. � odien redzamā 1906.gadā celtā Pildas Svēto Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca atrodas Ludzas rajona Ņukšu ciema centrā, kā daudzkārt Latgales laukos raksturīgi - ceļu, sākotnēji ir celta kā viena no tām 12 katoļu kapliča , kuras izveidoja Pasienes dominikāņi. Pirmo kapliču dominikāņi šeit uzcēla kapliča 1699, bet 1765.g. grāfs Hilzens tās vietā uzbūvēja mazu baznīcu. 1922.g. baznīca tika pārbūvēta un 1926.g. iesvētīta. � ī baznīca ir pati lielākā un viena no skaistākajām lauku koka katoļu baznīca Latgalē, izcils koka arhitektūras paraugs, kas iekļauts valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā. Kokā veidotais interjers, altārglezna, citi mākslas un reliģiskie priekšmeti ikvienam baznīcas apmeklētājam rada emocionāli pacilājošu, svētsvinīgu un mājīgu iespaidu. Interesanta būs arī ne vien Rogaižu kapela-8. gs. celtā nelielā koka kapela, kas atrodas Pildas pagasta Rogaižu kapos un ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, bet arī Brodaižas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca, iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, muižas īpašnieka Vercengofa 1751. gadā no resniem baļķiem celta ēka bijušās kapličas vietā. Senais ikonu apgleznojums telpas iekšienē pieskaitāms vecākajiem Latgalē.
Mērdzenes pagastā darbojas Vissvētākās Dieva Dzemdētājas Patvēruma Pudinovas pareizticīgo baznīca. Skaista koka vienaltāra ēka uzbūvēta 1862. gadā vecā dievnama vietā.
Ikvienam ceļotājam aizraujoša būs ekskursija pa vecākās Latvijas pilsētas Ludzas vēsturisko centru, pilsētbūvniecības valsts aizsardzībā esošs arhitektūras piemineklis, Latgalei 19. gs. raksturīga koka vienstāvu apbūve, bijušie tirgus laukumi un ielu ritms. Ludzas Tūrisma informācijas centra gidi pilsētas ekskursijas laikā iepazīstinās ar Ludzas Baznīckalnā esošajām koka sakrālajām būvēm-Eversmuižas grāfu Karņicku lūgšanu un atdusas vietu – kapelu (1738. g.) un lielajā Ludzas ugunsgrēkā izdzīvojušo zvanu torni un blakus tām esošo pilsētnieku un viesu iemīļoto Leona Tomašicka veidoto sv. Marijas – Māras zemes karalienes statuju. Pavisam netālu būtu jāapskata Eversmuižas katoļu baznīcu- baroka laikmeta koka sakrālās celtnes paraugu (celtu 1771. gadā par muižnieka Karnicka līdzekļiem), kurā ne vien var priecāties par unikālām 18. gs. svētbildēm un nelielo procesuālo lietu ekspozīciju, bet arī paklausīties 1892. gadā uzstādīto ērģeļu skanējumu, kopīgi pielūgt dievu, atvērt sirdi gaismai. Eversmuižas katoļu baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā. Gidi-kt. (65753246, 26439768)
Īpaši vērtīgas ceļotājam būs Kārsavas pusē apskatāmie dievnami- Malnavas Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīca( 1763.g)-ievērojams koka arhitektūras piemineklis, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā- ar savdabīgu neatkārtojamu interjēru un sienām, kam nav apšuvuma, kas ļauj skaidri saskatīt, kā ar cirvi apstrādāti baļķi un sienas, ar 18. gs. 60. gados rokoko formās veidotiem altāriem un krāsotām koka skulptūrām, un Sv. Eifrosinijas Kārsavas pareizticīgo baznīca( 1911.g), izcils koka arhitektūras paraugs -krāšņs koka pareizticīgo dievnams slāvu stilā ar plašu dārzu, kurā ticīgos uzklausa tālu pazīstamais macītājs tēvs Viktors. (Gida telefoni- 57 33588,26357533)12 km no Malnavas muižas –pašā pierobežā apskatāma Goliševas Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca, valsts aizsardzībā esošs koka arhitektūras piemineklis, celta 1834.g-arhitektūrai tradicionālajā krusta formā, izceļas ar ārējo vienkāršību un iekštelpu greznu iekārtojumu.(k-t.657 52682 )
Tuvāka informācija par objektiem un ceļojuma ērtībām-
Ludzas Tūrisma informācijas centrā,
Baznīcas ielās 42, Ludzā,
t. 65707203, 65707202, 29467925,
e-pasts: tic@ludza.lv; ligakondrate@inbox.lv
www.ludza.lv; www.latgale.lv

! Svētdienu rītos un dievkalpojumu laikā baznīcas ir atvērtas, ja ir vēlēšanās iekļūt iekšā citā laikā- jāinteresējas Ludzas TIC vai jāsazvana laicīgi iepriekš baznīcas pa kontakttālruņiem vai gidi. Parasti ieeja pret ziedojumiem, ar gidiem ekskursijas- pēc vienošanās.