Jaunmoku pils - Pedvāle - Rundāles pils (AUTO 2 dienas)

Reizes skatīts: 9059

Karte

Apraksts

JAUNMOKU PILS

Pils celta 1901.gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta Rīgas mēram Georgam Armitstedam kā medību pils. Muižas ansamblis tagadējā izskatā veidojies īsā laikā,mainoties vairākiem īpašniekiem, taču saglabājot arhitekta V. Bokslafa koncepciju - radīt šo saimniecības un atpūtas kompleksu kā Hanzas pilsētu gotikas iespaidu sintēzi.

1904. - 1910.g. Jaunmokas ir baronu Brinkenu dzimtas īpašums.

No 1910. - 1918.g. pils saimnieki fon Ungern- Štenbergu dzimta, ļaujot 1918.gadā muižu savā īpašumā iegūt vācu izcelsmes lauksaimnieka Freimaņa ģimenei. Ziedu laikus muiža piedzīvoja līdz agrārai reformai 1919. gada 13.janvārim, kad pēdējo augstāko vilni gadsimta griežos uzmeta aristokrātijas vasaras izbraukumu un atpūtas dzīve.

1920.gadā Jaunmoku pils nonāk valsts īpašumā. Pilī ierīko Rīgas pašvaldības Slimokases bērnu atpūtas namu "Cīrulīši".

Otrā Pasaules kara laikā pili izmanto gan krievu, gan vācu armijas. Kara beigu posmā - vācu kara hospitālis. Mirušie apglabāti netālu no pils, kur 1991.gadā izveidota piemiņas vieta ar Paula Jaunzema pieminekli.

Pēckara gados pilī sākas kantoru, kino, veikalu un dzīvokļu laiks. Neviens no apsaimniekotājiem neveica remontdarbus un 1974.gadā pils daļēji sabrukusi nonāk Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. Sākas pils atjaunošanas darbi.

Patlaban veiktā rekonstrukcija un telpu piemērojums muzejam, mākslas izstādēm, viesnīcai un saviesīgiem sarīkojumiem sniedz pozitīvas izjūtas un gaumīgas sadzīves kultūras dzīvi. Pilī saglabājusies unikāla podiņu krāsns, kura sastāv no 130 podiņiem ar 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas skatiem no 20.gadsimta sākuma. Daudz attēli stāsta par Rīgas jubilejas izstādi 1901 .gadā.

No 1992.gada pils apsaimniekotāji ir VMS, bet no 2000.gada -VAS "Latvijas valsts meži".

2000.gada aprīlī uzsāk darbību pils kafejnīca „Huberts”.

Šajā pašā gadā kamīnmeistara Jura Kannenieka vadībā restaurē trīs pils greznās podiņu krāsnis, t.sk. krāsni pils Baltajā zālē, kura padsmit gadu izjaukta gulējusi pils bēniņos, gaidot atdzimšanas brīdi.
2001.g. 10.augustā pils komplekss atzīmēja 100 gadi.

2002. gada pavasarī, pēc restaurācijas, pirmos viesus uzņem pils Dīķa māja, muižas laika galdniecība, ar 22 nakšņošanas vietām.

Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkņi meistara Arvīda Verzes vadībā no ozolkoka izveido 48 varžu skulptūras, kuras izvieto pils parkā.

2002. gada maijā Tautas apvienība „Vācu karavīru kapu aprūpe” un Latvijas Brāļu kapu komiteja organizē Otrā Pasaules karā kritušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu no Jaunmokām uz Lestenes un Saldus memoriāliem.
2004. gada 17. februārī uzsāk darbību SIA „Jaunmoku pils”, saglabājoties darbības virzieniem, kā arī vadības un darbinieku sastāvam.

2004. gada jūlijā tiek uzsākts darbs pie, vēsturiski - Zirgu staļļa rekonstrukcijas, kur šodien iekārtotas 20 viesu nama istabas un pirmā stāvā-plaša zāle ar oriģinālām čuguna kolonnām. Zāle paredzēta svinību, semināru organizēšanai, kā arī kalpos kā koncertu un izstāžu zāle.

2004. gada septembrī Latvijas Kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija atzīst Jaunmoku pils kompleksu par valsts nozīmes kultūrvēsturisku objektu.

Dzeltenās savvaļas tulpju pļavas maijā, medus saldā liepu ziedu smarža jūlijā, kastaņu ežu piebērtie celiņi oktobrī, ziemas saules spožais mirdzums...tas ir Jaunmoku pils komplekss…

SABILE (pa ceļam uz Pedvāli)

Neliela pilsētiņa, kas atrodas Talsu rajona D daļā Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Platība ( kopā ar lauku teritoriju)- 66 km2. Pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1917. gadā. Jau daudz agrāk par 1253. gadu te pastāvējusi nocietināta kuršu pils ar senpilsētu. Apmēram XIII - XIV gs. mijā vācu feodāļi šeit uzcēla savu pili, pie kuras 1462. gadā minēts miests. Sabilē attīstījās tirdzniecība un amatniecība, XVII gs. darbojās manufaktūras (linu austuve, kaļķu ceplis, darvas tecinātava, dzirnavas).

Uz ZR no vecās, senatnīgās pilsētas daļas atrodas Jaunsabile, bet no tās vēl apmēram 3 km lejup upē ir 2 m augsts dolomīta slieksnis, kas veido ūdenskritumu - Abavas rumbu. Sabilē ir daudz tūrisma objektu. Pilsētas vēsturiskais centrs ir 15.- 19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis. Sabilē dzimis gleznotājs Ivars Heinrihsons, medicīnas doktors Frīdrihs Vilhelms Kupfers.

PEDVĀLE (Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs)

Muzeja koncepcija ir dabas ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē. Mērķis ir radīt vietu, kurā radoša doma varētu gan veidoties, gan realizēties saskaņā ar ainavisko vidi un rezultātā kļūt par šīs vides sastāvdaļu. Mākslinieki, kas piedalās muzeja radošajos projektos, tiek aicināti smelt iedvesmu no apkārtnes un izmantot tajā pieejamos dabas materiālus.

Māksliniekiem un apmeklētājiem tiek piedāvāti vienkārši uzturēšanās apstākļi lauku stilā, kas ietver nelielu viesu namu, restorānu, konferenču zāli un piknika vietas. Muzeja pastāvīgā kolekciju veido vairāk nekā 150 mākslas darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā. Tā ietver arī Ojāra Feldberga darbu ekspozīcijas, kā arī Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, kas regulāri tiek papildinātas un mainītas.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs ir unikāla vieta, kurā jebkuram apmeklētājam tiek dota iespēja vērot mākslas un dabas mijiedarbību. Tas ir kļuvis par nozīmīgu kultūras centru, ko atzinuši gan mākslinieki, gan apmeklētāji. Katrs ir aicināts apmeklēt un piedalīties Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā notiekošajos procesos.
Katru gadu Pedvāle izvēlas kādu tēmu radošajam darbam.

No 2001. līdz 2004. gadam tika īstenots projekts „Pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, gaiss, zeme”, katram elementam veltot vienas sezonas radošo darbu. 2005. gada radošā tēma bija rituāls un sezonas nosaukums – „Nezināmais elements”. 2006. gada tēma – laiks, sezonas nosaukums – „Laiktelpa”.

RUNDĀLES PILS

Rundāles vecās pils celšanas laiks precīzi nav zināms, tā minēta 1555.g. Livonijas piļu. Savulaik tā bijusi konventa tipa celtne ar nelielu pagalmu, diviem apaļiem un diviem četrstūrainiem tornīšiem stūros un atradās pašreizējās pils mežaparka malā.

Kurzemes hercoga E.J.Bīrona vasaras rezidence - baroka pils ansamblis, celts divos periodos no 1736.-1740.g. un 1764.-1766.g. pēc itāļu arhitekta F.B.Rastrelli projekta. Interjerus 1765.-68.g. veidojuši tēlnieks J.M.Grafs, gleznotāji F.Martini un K.Cuki. Šajā laikā sāka arī regulārā franču dārza ierīkošanu. Katrs jaunais pils īpašnieks telpas remontēja gan 1813.gadā, 1865.g. un visrūpīgāk 19.gs. 80.gadu otrajā pusē. Vislielākie postījumi pili skāra tūlīt pēc I pasaules kara, bet restaurācijas darbi tika sākti 1933.g. Tikai ar 1972.g. sākās sistemātiska un mērķtiecīga pils ansambļa restaurācija.