Svētdiena, 16. Decembris, 2018
Alvīne
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Alojas muzejs

Reizes skatīts: 7988
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Alojas muzejs
Karte

Apraksts


Nosaukums Aloja rakstos pirmo reizi minēts 1449.gadā un atvasināts no vārda Ale, kas lībiešu valodā apzīmē zemu vietu. Teikās gan tas saistīts ar alošanos apkārtnes biezajos mežos.

Uz austrumiem no Alojas kādreiz atradies ezers, kura krastos akmens laikmetā bijušas mednieku un zvejnieku apmetnes, par to liecina apkārtnē atrastie akmens laikmeta darbarīki un senas apbedījumu vietas – akmens krāvumu un smilšu uzkalniņu kapi.

Alojas miests jeb biezi apdzīvota vieta sākusi veidoties tikai 20.gs. sākumā 1903. – 1905.g. kā Ungurpils pagasta centrs, jo sāka iznomāt zemi, kas tolaik piederēja Ungurpils muižai un ev. luteriskajai baznīcai.

Aloja ir ievērojamākā tautiskā romantisma pārstāvja latviešu literatūrā, jaunlatviešu tradīciju turpinātāja, dzejnieka, „Gaismas pils” autora Ausekļa dzimtā puse, kurš piedzima Ungurpils „Sīpolos” 1850. gada 18.septembrī muižas rentnieku Krogzemju ģimenē kā piektais bērns Miķelis, kuru visi sauca par Miku.

Savos 29 gados Auseklis spēja radīt dzeju, par kuru Kažoku Dāvis teica, ka tā ir viena liela doma par latviešu nacionālo atmodu. Lai kā arī būtu sakārtota Ausekļa dzeja krājumos, tie visi veido Ausekļa „brīvestības” dziesmu.

Vai cerēt būs uz brīvību?
Ja cerēt gribi, draugs, uz brīvību
Un sīkstu, nemirstīgu tautību,
Tad noej klausīt latvju skolas sienās,
Kā jauno audzi māca šinīs dienās.
Ja dzird šādus vārdus: tēvija
Un mīļā, dārgā, svētā Latvija,
Tad cerēt vari gan uz brīvību.

Ausekļa brīvības dziesma ir skanējusi cauri gadu simtiem, ir bijusi un būs nepieciešama tautai.

1978.gada maijā Ausekļa dzimtajā vietā „Sīpolos” atklāja sabiedrisko muzeju ar ekspozīciju veltītu Auseklim un viņa daiļradei, kā arī ekspozīciju, kas atspoguļoja novada vēsturi. 20.gs.90.gadu sākumā muzejs beidza pastāvēt. Lielākā daļa no Ausekļa sabiedriskā muzeja „Sīpolos” krājuma priekšmetiem un dokumentiem pašreiz atrodas Alojas muzejā. Ausekļa brāļa Andreja 1900. gadā uzceltā māja „Sīpolos” ir nonākusi jaunas zemnieku ģimenes īpašumā, kuri labprāt parādīs ar Ausekļa dzīvi saistītās vietas un liecības.

Pašreizējais Alojas muzejs sāka veidoties 1996.gadā kā skolas vēstures muzejs ar novada mācību klasi. Tas veidojies uz skolas novadpētniecības pulciņa materiālu bāzes. Muzeja aizsākumi saistās ar bijušā skolotāja un novadpētnieka Kārļa Antona Galeviusa vārdu, kurš uz paša savākto materiālu bāzes 1957.g. bija izveidojis privātu novadpētniecības muzeju personīgajā mājā.

Alojas muzejs kā pilsētas domes struktūrvienība tika dibināts 2001.gada 1.janvārī. Pašreiz muzejs ir Alojas novada pašvaldības pārraudzībā esoša iestāde.

Muzejs atrodas Alojas Ausekļa vidusskolas telpās. Muzeja atklātā krājuma ekspozīcija ir izvietota vienā no vecākajām skolas ēkām, kas celta 1900.gadā un kalpojusi mācītājmuižas vajadzībām. Kādreiz ēkas 1.stāvā bija mācītājmuižas rentnieku dzīvokļi, bet 2.stāvā konformācijas zāle iesvētāmajiem.

Muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa,virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās un materiālās un kultūras dzīves liecības, apzināti apkārtnes ievērojamākie cilvēki.

Muzeja krājumā ir vairākas 19.-20.gs. priekšmetu kolekcijas:
Mājsaimniecības priekšmeti.
Amatnieku ( galdnieku, kurpnieku, audēju)darbarīki.

Lauksaimniecības( linapstrādes, zemkopības) darbarīki.
Porcelāna, fajansa un māla trauki.
Stikla un māla pudeles.
Tekstīlijas.
A.Galeviusa gleznas un grāmatu ilustrāciju oriģinālzīmējumi.
Mēbeles
Fotogrāfijas

Tā kā muzejs atrodas skolas teritorijā, tad ir iespēja iepazīties ar skolu. Skolas pagalmā aplūkojama 1973. gada 30. maijā ar toreizējā skolas direktora Arnolda Konstanta gādību AAV pagalmā atklāta Ausekļa biste ( tēlniece Marta Lange). . Pie tās skolas audzēkņi pulcējas 1.septembrī, Ausekļa atceres pasākumos, pēdējā zvana, izlaiduma dienās un absolventu salidojumos. Alojas Ausekļa vidusskolas galvenā ēka 2003. g. tika iekļauta Eiropas pēckara kultūras mantojuma sarakstā , un kopš 2003.g. 19. sept. pie skolas fasādes plīvo Eiropas kultūras mantojuma karogs, jo ēka atbilst pēckara laika arhitektūras tendencēm, t.sk 1. stāva vestibilu rotā kolonnas ar korintiešu stilā darinātiem ģipša lējumiem un nacionālā ornamenta elementiem.

2006.g. 17. jūnijā pie AAV sienas atklāta skolas himnas piemiņas zīme – Ausekļa Uz skolu nošu un burtu zīmju atveidojums metālā. Tā ir AAV 50. izlaiduma absolventu velte skolai, kuru darinājis metālkalējs alojieties Mārtiņš Dreimanis.

Dzejnieks Auseklis mira Pēterburgā, bet ar brāļa Mārtiņa un draugu palīdzību tika pārvests dzimtenē un 1879.gadā 11.februārī guldīts Alojas kapos, kur dzejnieka atdusas vietā ir skaists melna granīta piemineklis.

Muzejs piedāvā ekskursiju pa pilsētu un dzejnieka Ausekļa atdusas vietu Alojas kapos.

CITI AR AUSEKLI SAITĪTI APSKATES OBJEKTI
Skolas himnas piemiņas zīme – Ausekļa Uz skolu nošu un burtu zīmju atveidojums metālā uz Alojas Ausekļa vidusskolas sienas. Autors metālkalējs alojieties Mārtiņš Dreimanis .

2000.gada septembrī uzstādītā piemiņas zīme Auseklim un I.Zīlem. Autori tēlnieki Zigrīda un Juris Rapas.

Dzejnieka Ausekļa biste ( tēlniece Marta Lange) Alojas Ausekļa vidusskolas pagalmā.

Dzejnieka Ausekļa atdusas vieta Alojas kapos.







Kontaktinformācija

  • Novads: Alojas (bij.Limbažu rajons)
  • Adrese: Ausekļa iela 1, Aloja, Alojas novads
  • Kontaktpersona: Līga Moderniece

Viesu grāmata

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!