Svētdiena, 16. Decembris, 2018
Alvīne
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Jērcēnmuiža

Reizes skatīts: 9379
Jērcēnmuiža
Jērcēnmuiža
Jērcēnmuiža
Jērcēnmuiža
Karte

Apraksts


Jērcēnmuiža pirmo reizi rakstos minēta 15. gadsimtā, kad to kā vienu no Ēveles novada (Alt Wohlfart) balkusmuižām 1562. gadā Polijas karalis Sigismunds Augusts atdāvināja Valmieras pilskungam Bernhardam fon Hevelnam. Muižas vēsturiskais nosaukums ir Wohlfahrtslinde. Zināms, ka muiža kādu laiku piederējusi Palmštrausu un Jarmerštetu dzimtas pārstāvjiem. 1823. gadā Jaunjērcēnmuižu par 40,000 rubļu subraba monētām nopirka kapteinis Magnus von Engelhards (Magnus von Engelhard), kam piederējusi arī Oleru un Ķempēnu muižas.

 

Pēc nepilniem 30 gadiem Jērcēnmuižu pārņem pēdējā un visvairāk izpētītā fon  Krīdeneru (Kruedener) dzimta, kas te saimniekoja līdz pat 1921. gadam. Vidzemes bruņniecības matrikulā Krīdeneri tika iekļauti 1742. gadā. un ar 1855. gada 29. septembra. Senāta pavēli atzina tiesības lietot barona titulu.

Adelberts fon Krīdeners - pēdējais muižkungs pēc izglītības bija mežzinis un ornitologs. Publicējis Latvijas un Vācijas izdevumos vismaz 24 publikācijas par medību putniem. Pēc Pirmā pasaules kara emigrēja uz Jenas pilsētu Vācijā.

Muižas parkā atrodas dažādu sugu koki, piemēram, daudzžuburu liepa un ozoli, kas jau sasnieguši mazo dižozolu statusu. Parks ir vietējas nozīmes dabas aizsargājamā teritorija, jo tajā mājo retas putnu sugas – pelēkā dzilna, vidējais dzenis u.c. Apkārtējie ceļi pie muižas veido izcili skaistas ozolu alejas, kas arī liecina par seno muižniecības dzīvi Latvijas teritorijā.

 

Jērcēnmuižas komplekss un parks veidots 19. vidū. Kompleksa galvenā ēka ir Jērcēnmuižas “freileņu māja“, ko barons Krīdeners cēlis savām neprecētajām māsām. Ēkas iekštelpu interjerā apskatāmi vairāki elementi, kas vēsta par baltvācu muižnieku grezno dzīvi - podiņu kamīns, četras podiņu krāsnis, koka griesti, durvju ailes u.c. Podiņu krāsns augšējā daļā redzams barona dzimtas ģērboņa attēlojums.

 

1989. gadā, kad Jērcēnmuižā remontdarbus veica mākslinieks un folkmūziķis Valdis Atāls. Viņš zīmēja logu vitrāžas, apgleznoja sienas un “impregnēja” tās ar savām dziesmām. Jērcēnmuižā radusies viņa dziesma “Miglas pūce”. Šobrīd ēkā atrodas Jērcēnu pagasta pārvalde, bibliotēka – informācijas centrs un tautas nams.

 

Jērcēnmuiža kopš 2006. gada marta ir Latvijas piļu un muižu asociācijas biedrs.

Jērcēnmuižas klēts ēkā 2010. gadā tika ierīkota sanāksmju, izstāžu telpa - šautuve, kur iespējams apskatīt medību putnu un dzīvnieku izbāžnu, kā arī dažādas izstādes. Klētī saimnieko biedrība “Mednieku biedrība Jērcēni“. Iespējama šaušana mērķī ar pneimatiskajām šautenēm.

Lai apskatītu muižas ēkas iekštelpu interjeru un dzirdēju interesanto gida stāstījumu, apmeklējums jāpiesaka iepriekš.

 

KAŅEPJU OZOLS UN DIŽOZOLA ZĪĻU DZĒRIENS

Kaņepju dižozols atrodas aptuveni 1,2 km no Jērcēnmuižas un ir otrs lielākais ozols Baltijā un Latvijā 9,4 m apkārtmērā. Tā stumbrā ir dobums, kurā var novietoties cilvēks visā

 

augumā. Par godu sirmajam milzim, Jērcēnos gatavo dzērienu no ozolzīlēm. Dižozola zīļu dzēriens ārstē mazasinību, kaulu trauslumu, palīdz pret kunģa sāpēm. Dižozola zīļu dzēriens ir īpašs uzmanības apliecinājums ciemiņam, jo tās pagatavošanā ieguldīts laiks un darbs. To iespējams iegādāties Jērcēnmuižā, kā arī Strenču novada tūrisma informācijas centrā.

 

GPS koordinātes: X: 596532, Y: 6397695

Lat: 57.7110546, Lon: 25.6201759

Kontaktinformācija

Mājaslapa: www.strencunovads.lv

 

 

Kontaktinformācija

  • Novads: Strenču (bij.Valkas rajons)
  • Adrese:  Jērcēnmuiža, Jērcēni, Jērcēnu pagasts, Strenču novads, LV -4715
  • Kontaktpersona:  Ilvija Ķimse

Viesu grāmata

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!