Foto: Žanneta Kaminska

Nevaru lepotos ar īpaši aktīvu līdzdalību hokeja čempionātos. Līdzjutēja ādā ledus halles tribīnēs esmu iejuties tikai četras reizes. Visas četras reizes uz notikumu epicentru esmu nokļuvis ar gaisa satiksmi un izvadāts pa tuvākās un tālākās apkārtnes apskates objektiem ar autobusu. Kā rāda pieredze, tad hokeja līdzjutēju vidū nenoliedzami ir neliela daļa tādu, kas tālāk par viesnīcas numuru un tuvāko dzērienu veikalu tā arī netiek. Zināma daļa ir tādu, kas pamanās vēl nokļūt arī ledus hallē. Un, visbeidzot, tādi, kas pamanās ne tikai noskatīties spēles, bet arī brīvajā laikā paklaiņot pa pilsētu vai doties izbraucienā kaimiņu virzienā.

Šoreiz vairāk gan informācija pēdējai kategorijai - tiem, kas nolēmuši iepazīties ar 2011. gada hokeja galvaspilsētu - Bratislavu.
Lai arī pati pilsēta var dižoties ar vairāk kā tūkstoš gadu senu vēsturi, pie sava šā brīža nosaukuma tā tikusi tikai aizvadītā gadsimta deviņpadsmitā gadā. Iepriekšējais pilsētas nosaukums bijis Presburga un šajā nosaukumā vēl tagad savu dzimto pilsētu dēvē gados vecāki pilsoņi. Taču viss sācies sensenos laikos - mūsu ēras pirmssākumā, kad romieši šo apmetni nodēvēja par Gerulatu. Lai nu kā gadu gaitā veidojusies pilsētas vēsture, šobrīd mēs to pazīstam kā Bratislavu un pie tā arī paliksim.

Gandrīz katrā lielpilsētā ir kāds tornis, pils, baznīca vai skatu kalniņš, no kura paveras skats teju uz visu pilsētu. Arī Bratislava nav izņēmums. Šeit par pilsētas novērošanas objektu kalpo Jaunā tilta tornis, kurā vietu atradis pilsētas viesu iecienītākais restorāns ar nosaukumu "Ufo". Par Jauno tiltu to sauc tāpēc, ka tas ir "vissvaigākais" un tapis aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados. Kāpēc restorāns ieguvis šādu nosaukumu, varam vien minēt...
Tomēr apmeklēt "Ufo" vajadzētu pat veselu divu apsvērumu dēļ. Vispirms jau gardi ieturēt pusdienas vai vakariņas. Mieloties te var uz nebēdu un pat par restorānam visnotaļ draudzīgām cenām. Divas porcijas ar šim reģionam tik ierastajiem knēdeļiem ar gulašu, pudele vīna un vēl vaniļas krēms ar šokolādes mērci mums divatā izmaksāja aptuveni sešpadsmit latus. Taču restorāna klientiem paveras vēl kāda iespēja - bezmaksas skata laukuma apmeklējums. Nav jau tā, ka uz pilsētu no astoņdesmit piecu metru augstuma var vērties tikai ēdāji vien. Tomēr ar tukšu vēderu par plašās panorāmas baudīšanu jāšķiras no teju vai pieciem latiem. Un tad vēl monētas tālskata izmantošanai...
 

Kā jau parasti, arī Bratislavā pats tūrisma centrs ir vecpilsēta. Izmēru ziņā tā nav īpaši lielāka par mūsu pašu Vecrīgu. Taču no arhitektūras viedokļa gan nedaudz atšķirīga. Te, gluži dabiski, vai ik uz stūra atrodami nelieli suvenīru veikaliņi, kuros, gluži kā Latvijā, var iegādāties matrjoškas, padomju armijas pižikus un T-kreklus ar Čegevares un Gorbačova attēliem.

Ja Parīzes simbols ir Eifeļa tornis, Prāgas - vecais zēns Šveiks un Vīnes simbols ir Mocerts, tad Bratislavai tāda izteikta simbola nav. Tāpēc tradicionālo suvenīru klāstā pārsvarā ir pildspalvas, ledusskapja magnētiņi, krūzītes un citi nieki ar šādiem tādiem pilsētas skatiem vai vienkārši smuku pilsētas nosaukumu. Ikdienā T-krekls vecpilsētas suvenīru veikalā nopērkams par aptuveni septiņiem latiem. Hokeja čempionāta laikā visticamāk cenas divkāršosies...
Ar pilnu vēderu un suvenīru maisiņu pie rokas beidzot varam doties aplūkot dažādus kultūrvēsturiskus apskates objektus. Nu kaut vai uz pilsētas centrālo laukumu, kur tūristus priecē Maksimiliāna strūklaka. Šim apskates objektam ir gluži praktiska izcelsmes vēsture. Sešpadsmitā gadsimta viducī Bratislavā izcēlies liels ugunsgrēks. Lai cīnītos ar liesmām tauta ar spainīšiem skrēja uz Donavas krastu. Tad nu šīs kataklizmas iespaidā karalis Maksimiliāns lika laukumā izveidot aku. Laika gaitā šī aka pārtapusi par skaistu strūklaku un ar ugunsdrošību tai vairs nav nekāda sakara...

Un ne jau tikai ar vēsturiskiem un arhitektūras objektiem slavena Bratislava. Kur vēl jūs ieraudzīsiet pieminekli glūņam, kurš garāmgājējus sveic līdz pusei izlīdis no kanalizācijas šahtas.To glūnīgais onkulis dara, lai no apakšas labāk nopētītu sieviešu kājiņas... Tik pat oriģināls ir piemineklis uzmācīgam paparaci.
Bratislava pirmo reizi rakstiski pieminēta 901. gadā kā Lielmorāvijas cietoksnis. To ieņēma ungāri un nodēvēja par Požoņu. Šobrīd Slovākijas galvaspilsēta aizņem 368 kvadrātkilometrus un to apdzīvo 428 791 tūkstotis. Bratislavā, kā jau visā Slovākijā, vienīgais maksāšanas līdzeklis ir eiro, savukārt nacionālā valoda - slovāku. Līdzīgi kā Čehijā, arī Slovākijā vecākā gada gājuma cilvēki pietiekami labi pārzina krievu valodu, savukārt Bratislavā tūrisma objektu tuvumā var brīvi iztikt ar angļu valodu. Vidējā viesnīcu cena par divvietīgu numuru Bratislavā ir no 30 līdz 70 latiem (nerunājot par luksus viesnīcām, kur vienas diennakts uzturēšanās var izmaksāt pat līdz 800 latiem). Plānojams, ka hokeja čempionāta laikā cenas varētu divkāršoties...

Gints Gavers