Uzbekistānas galvaspilsētas un vienlaikus lielākā Centrālās Āzijas pilsēta ir Taškenta. Tulkojumā pilsētas nosaukums nozīmē- Akmens pilsēta. Savas pastāvēšanas laikā, pilsētai ir bijuši vairāki nosaukumi. Informācija par pilsētu parādījās jau 2. gadu tūkstotī pirms Kristus.

Pirmais ar ko mūs pārsteidza Taškenta bija pilsētas ielās, kuras ir gandrīz bulvāru platumā, pietam uz ielām mūsu uzturēšanās laikā nekad nav bijuši sastrēgumi un ievērības cienīgs ir tas, ka pilsēta ir ļoti skaisti apzaļumota. Lielisku atpūtu aizvadījām lielākajā pilsētas parkā Navoi, kas tika izveidots 1947. gadā. Un, ja jau runa ir aizgājusi par apzaļumojumiem, tad jāsecina, ka pie katras mājas un būvlaukuma, kurā tiks uzslietas jaunceltnes ir savs zaļais stūrītis. Esot Taškentā var saprast. cik ļoti tādu zaļo stūrīšu pietrūkst Rīgā. Pēc gidu stāstītā, Taškentas kultūras un arhitektūras uzplaukums norisinājās no16. gadsimtā. Tomēr, par nožēlu, no uzplaukuma perioda līdz mūsdienām ir saglabājusies vienīgi Kukleldash medresa, kas tika celta kā 1560. gadā kā musulmaņu teoloģijas koledža.

Turpat netālu atrodas arī 15. gadsimtā celtā Djuma mošeja. Pietam par šo mošeju gids izstāstīja vienu diezgan pabriesmīgu leģendu. Ticot leģendai, šī mošeja kādreiz tikai izmantota kā neuzticīgo sievu sodīšanas vieta. Sievietes tikai iešūtas maisos un mestas lejā no mošejas. 20. gadsimtā mošeja tika restaurēta un tādējādi atjaunoja tās kādreizējs skaistums. Pāris dienas vēlāk mēs atgriezāmie pie šīs mošejas, lai apskatītu tradicionālās lūgšanas norisi. Jāsecina, ka cilvēku tur bija krietni vairāk nekā dažās labās populārās tūristu vietās.

Nākamajā dienā veicām nelielu tūri uz Chorsu tirgu. Tirgus zaļais kupols jau pirms daudziem gadiem ir kļuvis par pilsētas simbolu. Kā jau īstā austrumu tirgū dabūjām krietni pakaulēties, līdz vienojāmies par mums vēlamo summu. Protams jāizsaka tirgum vislabākos komplimentus, jo tajā var iegādāties visu, ko sirds vien kāro. 

Tirgus apkārtnē ir saglabājusies daļa no vecās pilsētas, diezgan maza daļa, tikai pāris ielas, bet arī tas rada zināmu priekštatu par Taškentas kādreizējo burvību. Gids ir izstāstījis arī to, ka Taškentā glabājas viens no pasaules dārgumiem, bijām ieintriģēti. Uzzinot, ka piesolītais pasaules dārgums ir vecākais korāns pasaulē, jūtāmies diezgan vīlušies, bet katram jau savi dārgumi cieņā…

Pirmajās uzturēšanās dienās mūsu domas par Taškentas arhitektūru bija visai negatīvas, jo likās, ka pilsētas galvenā iezīme ir klasiskā padomju arhitektūra ar nelielu austrumu pieskārienu. Mūsu viedoklis laika gaitā nemainījās, vienīgi parādījās lielāka cieņa, jo tā tomēr ir daļa no valsts vēstures. Bet pamanījām arī to, ka pēdējos gados tiek būvētas tādas mūsdienīgas celtnes, kas nav sliktākas par dažām labām Eiropas pilsētu celtnēm. 

Ceļojuma laikā esam sapratuši kādēļ Taškentu mēdz dēvēt par Uzbekistānas gastronomijas galvaspilsētu.

Tā ir lieliska vieta, lai izgaršotu īsto Centrālās Āzijas virtuvi. Pilsētā ir ļoti grezni restorāni, kuros ir vilinošs austumu dizains un lielisks ēdiens. Bet mēs secinājām, ka īsto, to gardāko āzijas virtuvi var izbaudīt vienīgi mazajās, ģimenes biznesam piederošajās ēstuvēs. Tās diezgan lielā daudzumā ir sakoncentrētas vecajā pilsētas daļā. Šajās necilajās ēstuvēs ir jūtams tas, ka ēdiena gatavošanā tika ielikta cilvēku dvēseles kripatiņa un tieši šeit vai saskatīt īsto austrumu cilvēku mentalitāti. Šajās ģimenes ēstuvēs var saprast, ka īstie pilsētas dārgumi ir vietējie iedzīvotāji ar saviem laipnajiem smaidiem un atsaucību.