Tuvojoties Lieldienām, bieži atceros leģendārā aktiera Ēvalda Valtera dzīvesbiedres, aktrises Veras Gribačas kādreiz teiktos vārdus: ja Ziemassvētkos vairāk vēlamies būt mājās, savējo vidū, tad Lieldienās itin viss aicina – laukā, laukā! Ja dzīvojat Rīgā vai Rīgas tuvumā, tad viena no lieliskākajām iespējām, kur būt laukā kopā ar ģimeni, ar bērniem, ir Daugavas muzejs Doles salā. Muzeja rīkotie Lieldienu svētki ir tradicionāli un katru gadu pulcē ne mazums apmeklētāju.

Kas mūs pārsteigs šogad? Daugavas muzeja speciāliste Daina Rutka stāsta, ka, pirmkārt, mazos ciemiņus gaidīs zaķa ausis. Ja tādas uzliek galvā, tad puse no zaķēna jau ir. Otru pusi panāk ar grimu, uzkrāsojot uz sejiņām ūsiņas, melnu degungaliņu un vēl ko zaķim piedienīgu. Tā pa muzeja parku skraidīs desmitiem, varbūt pat simtiem mazu zaķēnu, iecilpojot pavasarī. Protams, būs arī vairākas īpašās šūpoles, jo šūpošanās jau ir neatņemama Lieldienu daļa. Šūpoles būs pieejamas veselu nedēļu. Ilgāk gan nē – tad raganas nākot šūpoties.

Lai bērniem būtu praktiskas nodarbes, paredzētas vairākas meistardarbnīcas. Daina zina teikt, ka mazajiem apmeklētājiem ļoti patīk izkrāsot papīra olas. Ja labs laiks, krāsainās oliņas ar knaģiem tiks piestiprinātas pie virves pirtiņas priekšā un arī oliņas vējā varēs draiski izšūpoties. Sliktākā laikā bērnu darbu izstāde vietu atradīs muzeja iekštelpās. Šogad būs arī kāda neparastāka darbnīca, kur filcēšanu palīdzēs apgūt daudzbērnu ģimeņu apvienība „Mārtiņsala”. Kas tieši ir filcēšana, vārdiem izstāstīt pagrūti, tas vienkārši jāredz un jādara. Gala rezultātā vajadzētu tapt dažādām jaukām figūriņām. Varbūt sirsniņām, varbūt zvaigznītēm, varbūt mīkstam mundierītim oliņām. Bērnu pirkstiņi varēs izmēģināt vēl ko – no stieples un dzijas gatavot dažādus pavasara kukainīšus.
 

Katru gadu Daugavas muzejā Lieldienu svinētājus sagaida saimnieks – vai nu Lielais Zaķis, vai Lielā Vista ar olu grozu un vada spēles un sacensības. Lai uzzinātu, kas Lieldienu svētdienā saimniekos šogad, vēl nedēļa jāpagaida. Galvenais, ka būs jautri un ļoti interesanti. Noteikti varēs sacensties olu ripināšanā (pa sagatavotām renītēm un var ņemt līdzi arī savu krāsaino oliņu – kas zina, varbūt tieši tā būs „vissparīgākā” un godam nopelnīs uzvarētāja laurus). Varēs sacensties staigāšanā ar garajām kājām. Kas tās ir, laikam nav jāpaskaidro – bērni paši droši vien to zina vislabāk. Labu garastāvokli palīdzes uzturēt jautra mūzika, un tad jau īstā reize pa Daugavas krastu izbraukāties ar elektromobili. Tiesa, ja laiks nepievils, bet cerēsim - būs labi.
 

Muzeja darbinieki Lieldienām gatavojas ļoti rūpīgi, jo tiešām gaida ciemiņus un dara visu, lai apmeklētājiem būtu prieks. Par atbalstu šim ikgadējam pasākumam jāpateicas arī Salaspils novada domei. Daugavas muzejs, protams, viesus gaida ne tikai Lieldienās, bet visu gadu.
 

 
Godīgi sakot, izlasot šā gada pasākumu programmu, sirds ietrīsas: nu ļoti gribētos tur pabūt vēl un vēl. Gan Muzeju naktī 15. maijā, kas, cik dzirdēts, vienmēr bijusi neaizmirstams piedzīvojums. Gan savā ziņā, iespējams, neparastākā piedāvājumā: Doles muižas nedēļā jūlija beigās – 1. augustā, kad varēs iepazīt vēsturi, muižas zemes, zvejas un medību vietas. Jo muzejs pašā Daugavas krastā un senais parks, kur aug divsimt gadus veci ozoli, kur skatāma zvejnieku sēta un unikāli lašu un nēģu zvejas aizsprosti, ir lieliska vieta atpūtai un, ja ir tāda vēlme, arī pārdomām.

Par pērnā gada Lieldienu foto pateicamies Daugavas muzejam!