Peipuss ir liels saldūdens ezers, kas atrodas pie Igaunijas un Krievijas robežas. Ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Venerna ir aplūkojams gandrīz rokas stiepiena attālumā. Šīs ezers nepiedāvā vien statisku daba baudīšanu, bet arī brīvdienu pavadīšanas iespējas apmeklējot Rajas ielu sādžu grupa un Rajakilas vecticībnieku klosteris ar zvanu torni, kas ir kultūrvēsturiskas un romantiski skaistas vietas.

Kepu bāka, savukārt, atrodas Igaunijas teritorijā uz Hījumā salas Baltijas jūrā. Tā tiek uzskatīta par trešo vecāko bāku pasaulē, kura darbojusies nepārtraukti. Kepu bāku ir iespējams saredzēt 35 jūras jūdžu attālumā, un, ja ir tāda karsta vēlēšanās, bākā var arī uzkāpt.

Kepu baka 

Koguva sens Igaunijas dzīvojamais ciems, ka labi saglabājies līdz pat mūsdienām. Visas ciema celtnes ir aizsargājami vēstures pieminekļi, un staigājot pa turieni, liekas, ka tas ir kas līdzīgs Latvijas Brīvdabas muzejam, bet kā jau mēdz teikt – katrai vietai sava garša... Lielākajai daļai celtņu vēsture sākusies 19-tajā gadsimtā. Akmens sienas Koguvas ciemā ir vairāk kā 200 gadus senas, pieredzējušas un nosirmojušas, un pārdzīvojušas tālaika cilvēkus...

Smilšu alas izveidojušās, rokot smiltis stikla ražošanai. Alu sazarojums ir ne vien interesants, bet arī drošs, jo 2007.gadā tas ir ticis nostiprināts, bet pat gaišā dienas laikā šajās alās jāiet ar sveci rokās. Jā, dažās vietās ir iebrukumi, pa kuriem iespīd gaisma, bet citās vietās kāds stariņš atmirdz no tūristu atstātajām svecēm. Jegalas ūdenskritums ir slavens ar to, ka veido divus spēcīgus atvarus - katru pie sava upes krasta.

Spēcīgāks atvars ir pie labā krasta, kur it kā esot ap 6 metrus dziļa bedre. Klints virsmā ūdenskrituma augšpusē var redzēt absolūti autentiskus senu galvkāju pārakmeņojumus – kas ir seni astoņkāju radinieki. Patiesībā tieši īstais šīs vietas krāšņums atklājas pavasara vai rudens drēgnajā laikā, vai arī ziemas ledus periodā.