Itin bieži pie vēsturiskiem objektiem, bezmaksas muzejos un slavenās vietās var ievērot ložņājošus jauniešus. Bieži tie var būt arī vecāki kungi un dāmas. Nav izslēgts, ka šie okšķeri, kas tevi, nezinātāju, gaida aizejam, lai varētu izmakšķerēt meklēto kastīti. Te runa ir par tā saukto geokečingu, jeb latviski – slēpņošanu.  Lai kešošanu jeb slēpņošanu padarītu vieglāku, sākumā ieteicams doties kopā ar kādu pieredzējušo dalībnieku. Slēpņošana ir savdabīgs orientēšanās sporta un izzinošā tūrisma sajaukums. Vienkāršojot tā ideju, var teikt, ka kāds ir paslēpis kastīti (kas var būt dažādu veidu un izmēru), kura kešotājam ir jāatrod. Kastītē esošajā grāmatiņā tiek ierakstīts geocaching.com reģistrētais niks.  Slēpņi mēdz būt dažādu veidu. Ir parastie (traditional) slēpņi, kuri ir fiziski jāatrod un jāpierakstās. Ir arī multi un noslēpumu slēpņi.

Lai pie tiem tiktu, slēpņotājam būs jāatrisina dažādu raksturu uzdevumi, jāmeklē informācija, jāskaita pieminekļu galvas un tamlīdzīgi. Gandrīz neiespējami ir tos klasificēt, jo katrs slēpnis var padarīt savdabīgu un unikālu tā atrašanas veidu. Kešojot bieži ir savdabīga sajūta, ka piedalies kādā konspirācijā. Pa visu pasauli ir paslēpti ap miljons slēpņu (pat Antarktīdā), bet par to zina vien daži. Latvijā šobrīd ir ap 1000 slēpņiem, visās lielākajās pilsētās un pa kādam/kādiem- mazajās. Savulaik apkārt klīda patīkama bauma, ka pirmo slēpni Latvijā esot izvietojis toreizējais ASV vēstnieks Braiens Karlsons, kaut patiesībā to izdarīja kaimiņu igauņu slēpņotāji. Slēpņošanas gaitā ir iespējams uzzināt par vietām, kuras iepriekš nav ievērotas, bet, iespējams, katru dienu tika braukts garām. Pie pazīstamām vietām paslēptie konteineri var likt paskatīties uz, piemēram, Doma laukumu no pavisam cita rakursa. Specifiskāku informāciju par slēpņošanu, sarežģītākām niansēm iesakām lasīt www.geoforums.lv.

Turpmāk- instrukcija par mājaslapas lietošanu(sekot apvilktajiem laukimiem): Reģistrēšanās. Ievada tās pilsētas nosaukumu, kurā meklēt kešus. Apskata slēpni kartē.  Uzklikšķinot uz “kastītes”, iegūst informāciju par objektu. Klikšķinot uz nosaukuma, iegūst detalizētu slēpņa aprakstu.  “Interface”-

1. ier. no kreisās/augšējās malas- konteinera izmērs,

2.- atrašanas grūtības pakāpe,

3.- konteinera augstums,

4.(apakšējā rindā)- GPS koordinātes atvieglotai

slēpņa atrašanai,

5.(labajā pusē)- klikšķināt, ja slēpnis ir atrasts. 

Reģistrēt atrasto kešu,vēlams,atstāt komentārus.

Raksts tapis sadarbībā ar pieredzējušu kešotāju Ulvi Zirni.