Brīžiem visas tās depresīvās ziņas mēdz nopietni sabojāt garastāvokli un rodas vēlme pēc kaut kā saulaina, krāsaina un pozitīva. Gribās aizmirst ikdienas un globālās problēmas un nodoties jaunām pozitīvām emocijām, kuras ar laiku pārtaps par labām atmiņām, kas padarīs krāsainākus garos vakarus.

Meklējot pasākumus, kas varētu likt aizmirst par nedienām, prātā ienāca krāsainie masku festivāli ar iespējām iemācīties gatavot maskas, piedalīties masku skatēs, dejot līdz rītam un uzzināt daudzas interesantas lietas par masku tradīcijām dažādās kultūrās. Pietam jāsaka, ka runa neiet par kādu ārzemju masku karnevālu, bet gan par mūsu pašu, latviešu masku festivāliem. Te nu jāsaka, ka klausoties atsauces par pagājušiem festivāliem, rodas iespaids, ka savā ziņā mūsu festivāli ir krietni interesantāki. Jau sākot ar to, ka tie ir krietni mazāki, tādējādi ikvienam, kurš piedalās karnevālā ir ļoti nozīmīga loma.

Tā, pozitīvu emociju meklējumos, devāmies uz Salacgrīvu, kur februārī norisinājās XI Starptautiskais Masku tradīciju festivāls. Tur vienuviet pulcējās vairākas folkloras grupas un ansambļi gan no Latvijas, gan no Polijas un Itālijas. Bet ne jau tas bija galvenais. Vairāki konkursi, dejas, masku skates, jautra mūzika, senu rituālu improvizēšana, masku gājiens un daudzi smaidoši cilvēki padarīja festivālu par neatkārtojamu un neaizmirstamu pasākumu. Un par masku dažādību nekādā gadījumā nevarēja sūdzēties. Bija gan mistiskas maskas, kas atgādināja briesmoņus, gan tādas, kas attēloja dzīvniekus, bija gan smaidošas maskas, gan arī pietiekoši niknas maskas. Bet katra maska varēja lepoties ar savu vēsturi un ar kādu īpašu notikumu, kas tieši šo masku padarīja ļoti nozīmīgu šīs maskas saimniekam.

Pēc tik lieliskas dienas devāmies atpakaļ uz mājām, bet jau pēc dažām dienām sapratām, ka vēlamies piedalīties vēl kādā tikpat jautrā festivālā. Un mums paveicās, ka februāra nogalē Daugavpilī arī notika  masku tradīciju festivāls. Tur mūs gaidīja iepazīšanās ar maskošanās tradīcijām, netradicionālā modes skate, keramikas darbu izstāde un daudz jauku ķekatnieku no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas. Tā kā šīs valstis ir mūsu tuvākie vai tālākie kaimiņi, varēja saskatīt zināmas līdzības maskošanās tradīcijās. Nevarēja nepamanīt, ka visi festivāla dalībnieki izturējās ar neviltotu cieņu un godu gan pret savām, gan pret citu dalībnieku maskām. Vispār šajā festivālā varēja uzzināt daudz dažādu nostāstu par maskām. Izrādās uzģērbjot masku, mainās ne tikai apkārtējo cilvēku attieksme pret valkātāju, bet mainās arī maskas valkātāja raksturs.

Vēl šajā masku festivālā ļāvām sevi nopērt ar slotu, kura, ticot nostāstiem, atnesīs veselību, panākumus un mīlestību katram, kuru ar to nopērs. Agrāk nemaz nebūtu tam ticējusi, bet tagad, saklausoties visus interesantos nostāstus par masku mistiskām spējām, sāku aizdomāties, ka varbūt tiešām ir kaut kas mistisks, kas spēj atnest cilvēkiem laimi.