Pasaulē ir neskaitāmas vietas, kuru šarms slēpjas mistērijās, pamestībā un liecībās par dzīvi, kas reiz dzīvota. Tieši par šādu šarmu jārunā, ja piemin kaut ko tik dīvainu kā spoku pilsētas. Ar šo jēdzienu klasiski saprot vietu, kurā reiz cilvēki mituši, bet vienu vai otru iemeslu dēļ tās pametuši. Vai izmiruši. Pilsētas, kuru ēkas ir daļēji aizaugušas un kur valda dzīvnieki.

Te uzreiz ir jāpiemin Gunkandžima

– viena no 505 pamestajām pilsētām Japānas Nagasaki rajonā. Savulaik ogļraktuvju pilsēta, nu vieta, kur var atrast rotaļlietas, ar kurām bērni reiz spēlējās. Tas, ko var redzēt fotogrāfijās, ir reizē iespaidīgs un nomācošs. Iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un šobrīd brīvi pieejama tūristiem.

Futūrisma un zinātniskās fantastikas cienītājiem patiks Taivānas pilsēta San Ži,  sākotnēji iecerēta kā atpūtas komplekss naudīgajiem. Vairāku letālu nāves gadījumu rezultātā tās celšana pārtraukta. Māju dīvainās formas līdzīgas kā multiplikāciju filmā ‘’Džetsoni’’ uzdzen drebuļus.

Nākamais spocīgais punkts uz mūsu zemeslodes ir mums zināmākā Pripjata. Černobiļas strādnieku pilsēta, nu saprotamu iemeslu dēļ pamesta. Joprojām bīstama un joprojām pilna ar skolām un mājām, kurās viss atgādina par to laiku.

Itālijā ir divas skaistas un pamestas pilsētas, no kurām lielākā Krako ,  līdzīga milzīgam pilskalnam, joprojām apmeklējama. Krako savulaik dzīvojuši ap 2000 cilvēku, bet zemestrīču un švaku laikapstākļu dēļ lielākā daļa šeit dzīvojošo itāļu pārcēlās uz Ziemeļameriku.

Otra pilsēta Balestrīno (arī kalnā)  ar lielu, skaistu baznīcu, kura slejas pār visu, ir pamesta neskaidru iemeslu dēļ. Visticamāk, pie vainas ir biežās zemestrīces pagājušā gadsimta sākumā un vidū. Abas pilsētas ir skaistos Itālijas reģionos un apmeklējamas vien, lai redzētu pagājušo laiku godību.

Vesternu cienītājiem ir divas spoku pilsētas ASV. Viena no tām- Bodija , Kalifornijā, joprojām visās mājās redzami reiz tur dzīvojošo cilvēku atstātās mantas un mēbeles. Otra pilsēta- Centrālajā Pensilvānijā, pamesta regulāro ugunsgrēku dēļ, iespējams, drīz tiks nojaukta.

Spoku pilsētās tiešām fascinē nevis klasiska estētika, bet pamestības un pagājuša laika šarms. Kā dzīvojām, kādās kļūdas pieļāvām un galu galā- kā dzīvosim.

Raksts tapis sadarbībā ar Ulvi Zirni