Diena Latgales sirdī - Rēzeknē

Reizes skatīts: 9402

Karte

Apraksts

Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas. Rēzekne ir pilsēta, kurā cilvēki dzīvo ar ticību sirdī un, iespējams, tāpēc Rēzeknei raksturīgas dzidrās baznīcas zvanu skaņas. Ar šo arī var sākt ceļojumu…
Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams atrodas pilsētas dienvidu daļā, Siņicina ielā 4. Lūgšanas namā apskatāma 16.gs beigās radīta ikona „Par Tevi priecājos”. Īpašs lūgšanu nama lepnums ir tā zvani. Tie lieti 1905. gadā A. S. Lavrova biedrībā Gatčinā. Viens no tiem sver 4832 kg un ir lielākais Latvijā. Uzkāpjot tornī var apskatīt Rēzeknes pilsētas panorāmu. Skats tiešām ir burvīgs un aizgraujošs. Rēzeknes Vecticībnieku kapu draudzes telpās atvērts muzejs, kas atklāj Latgales vecticībnieku ikdienu un viņu dzīvesveidu. Viena no muzeja telpām atvēlēta baznīcas dzīves atspoguļošanai, citā – savākti etnogrāfiska rakstura priekšmeti. Muzeju iespējams apmeklēt, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku.
Par vēlmi apmeklēt lūgšanu namu jāpaziņo pa tālruni 646-25471. Lūgšanu nama kioskā var iegādāties kristīgo literatūru, sveces, atklātnīšu komplektus ar vecticībnieku namu attēliem Latgalē, kalendārus, grāmatas par Rēzeknes un vecticībniecības vēsturi.
Turpinot ekskursiju jādodas uz pilsētas centra rajonu - Latgales ielu, uz kuras atrodas gan Rēzeknes tirgus, gan Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle, gan Rēzeknes Studijteātris “Joriks” un Rēzeknes universālveikals. Pa Latgales ielu ieteicams iet kājām, jo pēc katedrāles apmeklējuma dodoties uz pilsētas centru ir daudz skaistu objektu, dāvanu veikaliņu un daudz kas cits.
Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles formas atspoguļo sava laika arhitektūras iezīmes: fasādes daļa veidota pseidoromānikas, bet altārdaļa – pseidogotikas stilā. Apmeklējot katedrāli, ir vērts pievērst uzmanību grieztajiem koka altāriem, kas rotāti ar Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Svētās Terēzes un citu svēto skulptūrām. Katedrāle ir slavena ar savām vitrāžām un pirmo Livonijas bīskapu – Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tajās.
Runājot par studijteātri “Joriks”, to 1990. gadā izveidoja Rēzeknes krievu tautas teātra entuziastu-aktieru grupa, kas darbojās kā profesionālais kolektīvs režisora Igora Mihailova vadībā. Studijteātrī „Joriks” darbojas bērnu teātra studija (8–14 gadus veci) un jauniešu studija (14–21 gadu veci). Tā repertuārā ir gan krievu, gan Rietumeiropas klasiķu darbi.
Sīkāk iepazīties ar teātra darbību un pieteikties ekskursijai var http://www.joriks.narod.ru/index.html
Esot Rēzeknē noteikti ir jāapskata Rēzeknes pilsdrupas. No tā paveras skats uz pilsētas centrālo daļu un veco pilsētas tirdzniecības daļu. Pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. 2003. gada sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna tika izvietots Rēzeknes pils makets, kuru var redzēt no aprīļa līdz oktobrim.
Tālāk pa Pils ielu un tad pagriežoties pa Atbrīvošanas aleju dosimies uz pašu centru, kuru grezno piemineklis “Vienoti Latvijai“ vai Latgales Māra. � im piemineklim ir bagāta vēsture un šogad tas svinēja savu 70. gadadienu, pirms kuras tika veikta pieminekļa restaurācija. Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešām varām, tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti – Latviju. Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes "Vienoti Latvijai" simbolizē 1920. gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali.
Ideja par pieminekļa izveidi pašā pilsētas sirdī radās 20. gs. 30. gados. Pieminekļa pamati likti 3,5 metru dziļumā, tā pamatnes garums 5,8 metri. Pamatu būvniecībai bija nepieciešami 400 maisi cementa. Kopējais pieminekļa augstums ir 11 metri. Skulpturālās grupas augstums – 5 metri, svars – 3 tonnas. Pieminekli bronzā lēja Somijā. Tur pat arī atrada rozā granītu postamentam. Piemineklis pirmo reizi svinīgi atklāts 1939. gada 7. septembrī. Diemžēl jau 1940. gadā naktī no 5. uz 6. novembri padomju vara pieminekli noņem no postamenta. Tomēr gāztais piemineklis tika atjaunots un vēlreiz atklāts 1943. gada 22. augustā. � oreiz piemineklis stāvēja neskarts septiņus gadus, bet 1950. gada jūnijā atkal tika gāzts. Dažus desmitus gadus uz postamenta atradās Ļeņina piemineklis (autors O. Kalējs). 90. gadu sākumā Ļeņina piemineklis tika gāzts un 1992. gada 12. augustā piemineklis „Vienoti Latvijai” atkal ieņēma savu vietu.
Pēc pieminekļa apskates dosimies uz eksursijas noslēdzošo posmu. Tas ir Latgales kultūrvēstures muzejs. Muzejā vienkopus savākta nozīmīga Latgales keramikas, tēlotājmākslas kolekcija, kā arī etnogrāfisko priekšmetu kolekcija. Tajā darbojas zinātniskā bibliotēka, kas piedāvā apmeklētājiem literatūru par Latgali.
Apmeklētājiem muzejs sniedz iespēju iepazīt divas pastāvīgās ekspozīcijas – „Rēzekne laikmetu griežos” un „Latgales keramika”, kā arī skatīt dažādas izstādes.
Latgales kultūrvēstures muzejs.
Adrese: Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne.
Muzeja darba laiks:
otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00;
sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00;
svētdienas un pirmdienas – brīvdienas.
Ieejas biļetes cena: Ls 0,20 (skolēniem) un Ls 0,40 (pieaugušajiem). Ja grupa (vairāk kā 10 cilvēki) izvēlas gida pakalpojumus, biļešu cena ir Ls 0,30 skolēniem un Ls 0,50 pieaugušajiem.
Plašāka informācija un ekskursiju pieteikšana pa tālruni +371 64622464 vai +371 64622778, e-pasta adrese; latgmuzejs@tvnet.lv
Protams noslēgumā ekskursantiem ieteicams brīvais laiks, lai varētu baudīt pilsētu un pastaigāties pa pilsētas centrālo ielu Atbrīvošanas aleju, apskatītu pilsētas Festivālu parku ar apgaismoto strūklaku, Kovšu ezeru un daudz ko citu.
Patīkamu dienu Rēzeknē!

Alīna un Edgars Blinovi
Foto: Māris Justs