Maršruts Aglona Šķeltova

Reizes skatīts: 8766

Karte

Apraksts

Aglonas bazilika – Maizes muzejs – Kara muzejs – Karaļa kalns – Čortoka ezers
Maršruta ilgums braucot ar auto – visa diena
Aglonas bazilika. Uz Aglonu ik gadu dodas tūkstošiem cilvēku. Lielākās ļaužu masas ir vērojamas augustā Dievmātes debesbraukšanas svētku laikā. Aglonas bazilika ir starptautiskas nozīmes svētvieta. 1993.gada septembrī Aglonu apmeklēja Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Aglonas bazilikas lielākais dārgums - Aglonas Dievmātes svētgleznas. Tautā to sauc par Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznu. Gleznas izcelsmes laiks un autors ir nezināms.
Bazilikas interjera apdare tapusi 18. un 19. gadsimtā. Greznais interjers piesaista ar profesionālo apdari un savu māksliniecisko vērtību. Baznīcas iekārtas priekšmeti – bikts sols, kancele, ērģeļu prospekts un soli darināti 18. gadsimtā, sānu altāri – 19. gadsimta sākumā. Dievnamā glabājas arī plaša gleznu, skulptūru un citu mākslas vērtību kolekcija.

Pagrabstāvā atrodas daudzu svēto, katoļu ticības un Aglonas bazilikas vārda daudzinātāju atdusas vietas.

Aglonas bazilikas teritorijā atrodas arī svētavots, kura dziednieciskās spējas tika atklātas 19.gs. gadā. Bazilikas dibinātāji uzcēla slimnīcu, un cilvēku dziedināšanai izmantoja ārstējošas vannas. Avots tika nosaukts svētā Antona vārdā. Gadsimta beigās avots zaudēja savas īpašības. � odien avots dod tīru un garšīgu ūdeni un ir saglabājis popularitāti svētceļnieku vidū.

Kontakti: Cirišu iela- 8, Aglona, Aglonas novads, T.: (+371) 29472155, (+371) 29470188; e-pasts: ab@aglonasbazilika.lv

Aglonas Maizes muzejs. Dodoties uz maizes muzeju noteikti jāpiesaka savu vizīti.
Parasti Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Ciemiņu uzņemšanai sagatavots teatralizēts uzvedums, tā autore ir pati muzeja saimniece Vija Ancāne.

Apmeklētāji tiek aicināti iemācīties senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi. Ciemiņiem ļauts iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā. Muzejā ir savākts simtiem lietu, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu: spriguļi, lizes, abras un citi.

Turpat var arī iegādāties garšīgo Aglonas maizi un maizes izstrādājumus. Veikals darbojas neatkarīgi no muzeja.

Kontakti: Daugavpils iela 7, Aglonas pagasts, Aglonas novads,T.: (+371) 29287044; (+371) 6532190

Kara muzejs. Atrodas pašā Aglonas centrā. Atrast nav grūti, jāorientējas pēc norādēm, kas ir uz katra pagrieziena. Tā ir Valda Tumova privātkolekcija, ko ekspozīcijas autors veidojis daudzu gadu garumā. Te ir apskatāmi vācu un krievu armijas ieroči, munīcija un granātas, dažāda veida durkļi, abu karojošo pušu karavīru formastērpi, vadoņu portreti, karavīru lietotie sadzīves priekšmeti, lidmašīnas atlūzas un daudz kas cits.

Apmeklētāji var noskatīties II Pasaules kara hronikas un nofotografēties uz vācu armijas motocikla. Lielām grupām apmeklējumu vēlams pieteikt iepriekš.

Kontakti: Daugavpils iela 40, Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads (+371) 22484848; (+371) 29294180

Karaļa kalns. Mākslīgi radīta svētvieta. Atrodas ceļā uz Dagdu, Aglonas ezera krastā gleznainā vietā. Kalnaino apvidu vietējie izsenis dēvējuši par Karaļa kalnu, lai arī nekādu vēsturisku liecību par tā izcelsmi neesot. Skulptūru dārzu veidojis Ēriks Delpers. 2006. gadā tika uzstādītas pirmās iespaidīgās no ozolkoka cirstās skulptūras - «Jēzus Kristus Uzvarētājs» un «Eņģelis ar Dzīvības grāmatu», vēlāk šo ansambli papildināja skulptūra «Jaunava Marija ar Jēzus bērniņu» un Krusts, kuru nes divpadsmit bībeliskās tautas. Tad Karaļa kalnā ik gadu parādās aizvien jauni koka veidojumi, kam ļaudis piedēvē arī maģiskas īpašības.

Jāsaka, ka šīs skulptūras uzrunā ikvienu, kurš uzkāpj Karaļa kalnā. Un ceļš līdz šiem koka veidojumiem tiešām nav viegls. Tas šādi veidots ar nolūku, lai kāpjot kalnā cilvēks pārdomātu savu dzīvi, darbus un rīcības sekas.

No kalna virsotnes paveras ļoti skaista ainava uz Aglonu. Kad Karaļa kalnu vēl tikai sāka veidot par svētvietu, izcērtot krūmus un brikšņus un rokot dīķus, tā pakājē atklājās neparasts dabas veidojums. Cits citam cieši līdzās radās trīs ezeriņi ar atšķirīgiem zemes slāņiem - sarkano mālu dīķis, zilo mālu dīķis un dūņu dīķis.

Karaļa kalna pakājē ir soliņi un vasaras nojumīte. Ir iespējams pasēdēt, atpūsties un ieturēt līdzi paņemtās pusdienas.

Kontakti: Madelāni, Aglonas pagasts, Aglonas novads; T.: + 371 65322100; + 371 29742774

Čortoka ezers. Atrodas aptuveni 6 km no Aglonas. Ezera maksimālais dziļums ir 17 metri, citviet avotos min pat 20 metrus. Ūdens ir ļoti dzidrs, ieskatoties ezerā, skaidri redzams tā dibens līdz pat 8 metru dziļumam. Periodiski Čertoka ūdens krāsa mainās, tādējādi atspīdot visās varavīksnes krāsās. Parasti tas ir zilganzaļš, bet saulainās dienās pat sulīgi zaļš. Ezeram nav iztekas, un tas atrodas tādā kā bedrē ar ļoti stāviem krastiem.

Par Velnezeru apkārtējie iedzīvotāji stāsta daudz un dažādus nostāstus. Čertoka apkārtnē nekad nav dzīvojuši cilvēki, jo tie pie ezera nevar ilgstoši uzturēties. Velnezers izstarojot negatīvu enerģiju.

Pie ezera ierīkotas 2 stāvvietas, ir piknika vieta. Vasarā tūristi ezerā peldas un nirst.

Piebilde. Ja iekļaujat šo maršrutu vairāku dienu braucienā pa Latgali, turpinot ceļu var doties uz tuvākajām pilsētām - Krāslavu, Preiļiem, Daugavpili vai Rēzekni.