Brauciens ar auto pa Latvijas ceļiem

Reizes skatīts: 7652

Karte

Apraksts

Pirmdienas rīts, saulīte spīd un esam gatavi doties:
Ceļojums sākās. Nobraukti vairāk kā simts kilometri un pirmā pietura - Dobeles pilsdrupas apskate. Uz to mirkli pilsdrupu iekšienē notika vērienīgi darbi, kas mums lika ātri visu apskatīt un doties tālāk uz Rundāles pili. Lai pie pils nokļūtu, nācās mazliet pariņķot, līdz atradām skaisti iekoptu autostāvvietu. Izbrīnīja tas, ka par auto novietošanu nebija jāmaksā. Pēc laiskas pils apskates, ieturējām līdzpaņemtās pusdienas, jo esošajās kafejnīcās nevēlējāmies ilgi uzkavēties. Tālāk mūsu plānos bija apskatīt Bauskas pili – gan ekspozīciju, gan torni. Lai gan biļetes nebija lētas - 3,00 Ls vai 3,50 Ls no cilvēka, tomēr nospriedām, ka jāredz. Ja godīgi, pils ekspozīcija bija garlaicīga, pati pils ļoti mūsdienīgi atjaunota, kas neradīja seno auru, bet tornī uzkāpt gan vajag. Skats no augšas bija ļoti skaists un pats kāpšanas process – patīkam, jo tornis bija liels, ar lodziņiem un apkārtne apskatāma ne tikai no augšas, bet zemāk arī. Smukas bildes sanāca šajā vietā. Tālāk ar kartes palīdzību devāmies uz Lielvārdi, kur aplūkojām Uldevena koka pili (bet bijām mazliet vīlušies par nepareizu darba laiku, pirmdienā bija ciet, tāpēc apskate notika apkārt). Turpat blakus ir vieta, kur nopeldēties un ieturēt maltīti. Pēc atpūtas un pils apskates, devāmies uz Aizkraukli. Maza pilsētas apskate, iepirkšanās vakariņām un devāmies uz rezervētām naktsmājām. Tās atradās Rīga - Daugavpils šosejas 95 kilometrā. Apmetāmies brīvdienu mājās „JANAVAS”, kur uzņēma mūs jauks saimnieks un ierādīja atpūtas istabu. Vakarā tika izkurināta pirtiņa un ierādīta baļļa, bet pirms pirts un pēc bija sarūpētas zāļu tējiņas, kas bija ļoti gardas. Izrādījās, saimnieki ar to nodarbojas – zāļu tēju audzēšana un tirdzniecība. Miegs pēc pirtiņas bija salds… Cena – 10 Ls/cilvēkam.
Otrdiena:
Otrās dienas rītā – brokastis un smaržīga kafija, atvadas no saimnieka un došanās tālāk uz Koknesi, lai apskatītu Kokneses pilsdrupas. Jau ejot caur parku, pavērās skaists skats uz Pērses upi, kas ietek Daugavā. Priecājāmies par sakoptu parku un interesanta dizaina krēsliem – laivas formā. Maksa par pils apskati – simboliska – 0,70 Ls/cilvēkam. Pie kasieres bija iespējams iegādāties atklātnītes un mazus suvenīrus. Viss tīrs un kluss, esam vienīgie, sajūtas pasakainas, saulīte vizuļojas pa ūdens virsmu, skaties kur gribi – visur ūdens. Uzkavējāmies, lai aplūkotu no visām pusēm ainavu, safotografējāmies un devāmies tālāk. Nākamā pietura – Pļaviņas, kas ir aptuveni 20 km no Kokneses. Braucot cauri pilsētai, pamanījām vienā stilā celtas ēkas - ar lieliem laukakmeņiem, kas ļoti skaisti izskatījās, t. sk. info centrs, kurā iegriezāmies, jo iepriekš neko prātīgu neatradām par Odzienas pili. Tā kā Pļaviņās apskates objektu mums nebija ieplānoti, devāmies uz pili, kas pēc iepriekš redzētajām bildēm, ļoti iepatikās. Un brauciens nebija veltīgs. Vietu nebija grūti atrast. Pils, lai arī pamesta jau vairākus gadus un jau izdemolēta un viena daļa palikusi bez jumta, tomēr tās arhitektūra ir vēl saskatāma, kas mums aizrāva elpu. Apskatot pili tuvāk, bija skaidrs, ka tajā ir bijis kino teātris un lielas deju zāles, bet tagad tā ir vieta, kur stārķi vij lielas ligzdas un vējš pat mierīgā dienā pamanās izskriet caur izsistajiem logiem un uzlauztajām durvīm. Pēc pils apskates devāmies tālāk – uz Jēkabpili. Pilsētā apskatījām Krustpils pili, kurā bija izstādītas vairākas gleznu izstādes. Tā kā vienā tornī jau bijām kāpuši, jākāpj arī te, cenas ļoti simboliskas – 0,70 Ls/cilvēkam. Pusdienas vēl nu nemaz neprasījās, tāpēc devāmies tālā – uz Līvāniem, kur galvenais apskates objekts bija Līvānu stikla muzejs. Diemžēl – muzejs, nevis rūpnīca. Lai muzejā tiktu, nācās cītīgi zvanīt uz turpat norādīto telefona numuru, jo ikdienā muzejs ir slēgts, bet tiklīdz pazvana, tad ierodas kāds cilvēciņš, kurš ielaiž apskatīties ekspozīciju. Tur visa kā tik skaista un iepriekš nemaz neredzēta, pilnīgi neticējās, ka Līvānu stikla rūpnīcā tas viss krāšņums tika gatavots. Diemžēl šajā dienā nebija pieejama gide, kas pastāstot par rūpnīcas ziedu laikiem, bet to ko redzējām, sapratām, ka mājās vēl šis tas ir saglabājies no Latvijā ražotā stikla. Cena par muzeja apmeklējumu – 0,50 Ls/cilvēks. Pēc muzeja apskates ieturējām pusdienas. Pēcāk devāmies uz pārceltuvi Līvāni – Dignāja, kas savieno abus Daugavas krastus. Tas ir kā satiksmes transports, kas dod iespēju ātri un lēti tikt pāri upei tuvākiem un tālākiem iedzīvotājiem. Pamatā tās ir vieglās automašīnas un cilvēki. Tā kā otrajā krastā mums nebija vajadzības doties ar auto, atstājām to krastā, bet paši pavizinājāmies. Ar pārceltuves vadītāju visu var sarunāt un vizināšanās sanāca godam – turp un atpakaļ. Laiks jau ritēja uz vakara pusi, kad bija jādodas tālāk – uz Madonu. Kad nonācām pilsētā, nolēmām, ka vismaz pie strūklakas jāapstājas un jāpapriecājas par tā skaistumu un pie reizes jāpabaro pīles, kas tur bija ļoti daudz. Nu bija laiks doties uz naktsmājām, kas bija netālu no Madonas (diemžēl, neatceramies nosaukumu). Sagaidīja mūs mīļi saimnieki, kas ierādīja nesen uzceltu guļbūves mājiņa ar pirtiņu. Vakariņas ieturējām, kas bija sarūpētas pašiem. Vieta piemērota ballītēm un vidēji lielām kompānijām, kur vienuviet ir kamīnzāle, pirts un guļvietas. Blakus – dīķis peldēm. Cena – 8 Ls/cilvēkam.
Trešdiena, diena, kad palika vēsāks:
Lai arī naktsmājas saimnieki piedāvāja sarūpēt brokastis, bet mēs atteicāmies, lai varam mierīgi un bez steigas padzert kafiju un savākties. Pēc atvadīšanas devāmies uz Gaiziņkalnu, kur pirmo reizi iekarojām pašu virsotni. Esot virsotnē plkst. 10 00 no rīta – spirgtums, svaigs gaiss tur pietika un vēl pāri palika. Mums izdevās ar auto uzbraukt ļoti augstu, gandrīz līdz virsotnei. Lai apskatītu nākamo pilsētu, sekojām kartē noradītajiem pagriezieniem un krustojumiem, līdz nonācām Cesvainē. Apskates vērta ir Cesvaines pils, kas pēc ugunsgrēka nesenā pagātnē ir ieguvusi jaunu jumtu un atjaunošanas darbi iekštelpām ritēja pilnā sparā. Kamēr gide veda mazu ekskursantu grupu pa pili, izmantojām iespēju un aplūkojām to paši saviem spēkiem, jo laika trūkuma dēļ, negaidījām gides atgriešanos. Pēc pils apmeklējuma, devāmies uz Siguldu, lai tur pēc ilgiem un gariem gadiem atkal pavizinātos ar gaisa tramvajiņu, kas izmaksāja 8 Ls/cilvēkam. Žēl, ka sāka līt un saulīte pazuda, tomēr apskatījām Siguldas pili un parku, paēdām sātīgas pusdienas Elvi bistro un devāmies uz mājām – Kurzemi.

Ieteikumi:
- noteikti sameklējiet naktsmājas iepriekš;
- Bauskas pils – nav to vērt iztērēt naudu, lai apskatītu pili no iekšienes, bet tornī – vajag uzkāpt;
- Tā kā pilsētas ir svešas un nepieciešamās vietas atrast var tikai pēc norādēm un kartes, mašīnā vienmēr atradās kas ēdams, jo tas var šur tur noderēt;
- Iepriekš vajag piegatavoties ar kartēm (ļoti labs – Auto ceļvedis) kā arī - adresēm, kur atrodas info centri un interneta punkti;
- Pārbraucot no viena uz otru punktu, pa ceļam ir brūnās norādes ar citiem apskates objektiem, noteikti tos iekļaujiet savā braucienā, kad dod iespēju mazai atelpai un jaunu vietu izzināšanai.

Iveta Z.