Maija brīvdienas Kurzemē

Reizes skatīts: 7157

Karte

Apraksts

1. diena
KULDĪGAS PILSĒTA – pilsētas Kurzemes sirdī. Viss sākās pie „Melnās Kolkas”, kur piebraukt var pa Virkas ielu, mazu gabaliņu paejot ar kājām. Skats paveras grandiozs – kā laika gaitā Ventas upe „zemi”, veidojot zemes nogruvumus daudzus metrus dziļumā. Tā ir vieta, kur labi redzami Ventas upes līkumi. Nākamais apskates cienīgs objekts - Vecpilsēta: Liepājas iela, kur atspoguļota arhitektūra gadsimtu garumā, Alekšupīte un mazie tiltiņi pār to, Rātsnams un Rātslaukums, kurā sajūtama pilsētas dvēsele un miers. Tālāk mūsu soļi ved uz tikko rekonstruēto Kalna ielu, kas veda uz Kuldīgas tiesas namu un Alekšupītes ūdenskritumu, kas ir augstākais Latvijā. Blakus ūdenskritumam ir skatu punkts uz Ventas upi . Turpat jau netālu ir Ventas tilts, kuru visi ar lielu interesi aplūkoja, tam pieskāra savas siltās plaukstas un apbrīnoja tā tilts ir „atdzīvojies”. Lai atpūtinātu sastaigātās kājas, laiskā solī ir iespēja iet pa Pils ielu un atrast sev piemērotāko soliņu, kur apsēsties un vienkārši paskatīties apkārt. Pils ielā ir sakopta un atjaunota, kas dod iespēju Ventas upi redzēt gan no augšas gan zemāk – nokāpjot pa trepītēm. Kad kājas atpūtinātas un tik tāls ceļa gabals noiets, obligāti jānoiet līdz Ventas Rumbai. Un te nu var dot vaļu kājām – ar basām pa akmeņainu Rumbu brist uz vienu un uz otru pusi. ? oreiz neviens to nepārbrida, bet siltā laikā – droši. Sajūtas ir vienreizējas. Tā kā laiks bija paskrējis nemanot, nācās atgriezties pilsētas centrā, kur atstātas vairākas mašīnītes. Vakara pasākums ar pirtiņi, šašliku un mīkstām gultiņām turpinājās tūristu mītnē „Ventas rumba”, kas atradās otrā pusē Ventas tiltam. Vieta ļoti skaista. Viegli pieiet Ventas Rumbai un atklāt peldēšanās sezonu, ko drosminieki izdarīja. Līksmība turpinājās, līdz nogurums ņēma virsroku. Tā 1.maija brīvdiena tika pavadīta.
2. diena
Paēduši brokastis, salikuši mantas mašīnās, devāmies tālāk. Pirmā pieturvieta – Māras kambari. Pārgājiens bija ļoti jautrs, tā, ka pat nepamanījām, kā pie kambariem tik ātri atnācām. Viens mīnuss – trepes laika gaitā ir ļoti pabojātas, it sevišķi ar kritušiem kokiem. Ar maziem bērniem gāja grūtāk, bet tā kā bijām daudz – viens otram līdzējām un pie kambariem tikām. Kad tie apskatīti, nolēmām, ka atpakaļ nav ko iet, jāiet tik uz priekšu, bet to lielo brīnumu – takas aizaugušas, virzienu tik nojaušam, saskatoties ik pa laikam plānojam griezties atpakaļ, bet labi, ka kāds no lielā bara uzsauc, ka jāiet tālāk. Pēc lielas brišanas nonācām tuvāk upei, kas deva drošības sajūtu, ka šī taciņa varētu būt īstā un bija arī. Sasniedzot galu – bija atvieglojums, ka nebijām gājuši veltīgi. Secinājums – ja nevēlies brist pa bezceļiem, no Māras kambariem, dodies atpakaļ pa to pašu ceļu, kā atnāci. Laimīgi sakāpuši mašīnās, devāmies uz nākamo skata objektu - Abavas rumba. Vieta skaista, ir piknika vieta, viegli piebraukt, bet īpaši ko darīt tur nav, tāpēc dodamies tālāk. Nonākam pasaku vietā, kur bērniem ir pavēries skats uz šūpolēm, kas griežas (4 sēdvietas), tikai jāatrod kādu, kas būs griezējs. Iesaku – tādu, kam negriežas galva. Tā kā mazie bija tikuši pie savas atrakcijas, lieliem ir iespēja iemalkot līdzpaņemto kafiju un apēst sviestmaizes. Turpat netālu ir trošu ceļš, kurš sākumā likās nedrošs un diez vai ar to tiktu pāri, bet pāris drosminieki pierādīja, ka tiek gan pāri, gan atpakaļ, tad pārējiem bailes pazuda un devās izbraukumā ar. Maksa simboliska – 1 Ls un brauc cik vēlies. Tevi noinstruē, iedod „bremzi” un palaiž. Sajūtas fantastiskas, noteikti jābrauc. Kad nu visi bija tikuši gan turp gan atpakaļ un cits vēl vairākas reizes, noteikti bija jāapskata, kas vēl ir apkārt. Kā rezultātā atradām drupas upes krastā, kur lielākiem drosminiekiem bikšu gali jau atlocīti un skrējiens var sākties. Vieta tiešām kā pasaka – miers, pavasara saulīte, putniņi, smaršas, čalas. Pusdienas laiks sāk visus darīt tramīgus un liek steigties tālāk – uz Rodeļu trasi. Pirmais, ko izdarām – ieturam maltīti, bet mēs kā liels bars secinājām, ka visi laikus netiks pie kārotām pusdienām, tad nu noklājām zālītē aiz auto stāvvietas segas un ņēmām ārā līdzpaņemto. Viss bija tik labs un gards, ka ne skaņas nenāca. Atpūta bija feina, pat labāka kā stāvēt rindā pēc frī kartupeļiem. Ar pilniem vēderiem jāiet pabraukt. Te nu ar lieliem spiedzieniem un saucieniem bērni bija pirmie, lieliem atlika vien noskatīties. Tā ir vieta, kur ļoti labi pavadīt laiku gan ģimenes lokā gan lielākās kompānijās. Visi atradīs ko darīt. Tā kā diena gāja uz otro pusi un daudzi ceļotāji bija no tālākām pilsētām braukuši, lai kopīgi atpūstos, nācās doties tālāk. Piestājām pie vienas privātmājas, kuras saimnieks gatavo vīnu kolekcionē mantiņas. Tās apskatījuši, piestājām pie lupatu lellēm, kas atrodas Sabiles pilsētas centrā. Tām pabraukt garām nevar un te nu bija fotografēšanās un leļļu darinātāju iztaujāšana. Jūtams sagurums un domas par tālajām mājām, nolēmām apskatīt vēl vienu ievērības cienīgu vietu – Abavas Velnakmeni, kas atrodas posmā Sabile – Kandava. ? ī bija vieta, kur visi vēlējās uzkāpt, apskatīt un apmīļot tik lielu akmeni, kas katru dienu nav apskatāms. Tā bija vieta, kur viens no otra atvadījāmies, lai dotos katrs uz savu pusi – uz mājām. Tā bija vieta, kur noslēdzās mūsu maija brīvdienas.

Ieteikumi:
Ja braucienu plānojat lielākā kompānijā un ar bērniem, noteikti par pārtiku vajag laikus padomāt, kas dod iespēju jebkurā vietā svaigā gaisā paēst;
Iepriekš bija jāpiesaka tikai naktsmītnes;
Brauciena izmaksas: degviela, naktsmītne, pārtika, rodeļi, troses un lellēm - ziedojumi.

Iveta Z.