Svētdiena, 29. Novembris, 2020
Ignats, Virgīnija
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

» Ziņas

Rundāles pilī gatavojas 280. jubilejas atzīmēšanai

23.05.2016

2016. gada 24. maijā, atzīmējot 280. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, muzejā tiks atklātas divas jaunas tematisko ekspozīciju telpas. Viena no tām – ieskats klasicismā – papildina muzeja pastāvīgo ekspozīciju "No gotikas līdz jūgendstilam". Otra veltīta Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai un iekārtota pils rietumu korpusa hercogienes apartamentu daļā.

Ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” jaunākā telpa sniedz priekšstatu par klasicisma izpausmēm Francijā, Anglijā, Krievijā, Vācijā un Latvijā. “Klasicisms bija mākslas virziens, kas tiecās pēc antīkās mākslas ideāliem un, nomainījis vēlo baroku un rokoko, valdīja Eiropā no 18. gadsimta 60./70. gadiem līdz 19. gadsimta sākumam, kad sākās t. s. ampīra stila fāze. Tā turpinājās līdz 19. gadsimta 40. gadiem, kad māksla nonāca pie historisma – iepriekšējo gadsimtu stilu atdarināšanas,” stāsta Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis

 

Klasicisma izpausmes dažādās zemēs bija atšķirīgas. Kā neliels izgriezums no salona interjera, kas iekārtots Luija XVI stilā (kā dēvē 18. gadsimta otrās puses mākslu Francijā), ir kamīns ar atbilstošu kokgriezuma paneļu fragmentu, malkas turētājiem, pulksteni, sienas brā un svečturiem. Francijas stūrīti papildina Obisonas manufaktūrā austs gobelēns un salona mēbeļu komplekts. Anglijas klasicismā īpaša vieta ir brāļu Roberta un Džeimsa Adamu veikumam – Rundāles pilī tagad apskatāms krēsls ar ovālu atzveltni, kas atbilst Adamu metiem. Pēc angļu mēbeļu dizainera Tomasa Šeratona 1792. gada meta Latvijā tapis Gatartas muižas sarkankoka krēsls. Ekspozīciju papildina angļu bufetes galds sideboard ar divām koka vāzēm galda piederumu glabāšanai un Vedžvuda manufaktūras fajansa servīze. Krievijas klasicismu pārstāv divi krēsli – viens no Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļās ēdamistabas, kuru 1783. gadā projektējis skotu arhitekts Čārlzs Kamerons, otrs no Ziemas pils iekārtas Pāvila I laikā. Lustra ar sarkana stikla balustru un kristāla piekariņu virknēm darināta Krievijā 18. gadsimta beigās. Klasicismu Vācijā ilustrē porcelāns, kas tapis Meisenē, Berlīnē un Frankentālē. Pēc Kurzemes hercoga Pētera pasūtījuma Berlīnes Karaliskajā porcelāna manufaktūrā ap 1790. gadu sāka ražot t. s. Kurzemes servīzi, kas joprojām palikusi manufaktūras sortimentā un kļuvusi par klasicisma stila porcelāna standartu. Ledus trauks ir viens no muzeja vērtīgākajiem klasicisma porcelāna paraugiem. Latvijā klasicisms ienāca tikai 18. gadsimta beigās. To pārstāv Rundāles pils krēsls, kas tapis Kurzemes hercoga Pētera laikā, terīne, kuru 1793. gadā darinājis kāds Kuldīgas sudrabkalis, un melni glazētu podiņu krāsns ar reljefu vāzes motīvu.

 

Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai veltītās ekspozīcijas pamatā ir Ulriha barona fon Bēra (1923 – 2011), Ēdoles muižas pēdējā īpašnieka Aleksandra fon Bēra dēla, un viņa sievas Dorotejas fon Bēras dāvinājums: 22 dzimtas portreti un citas dzimtas relikvijas. Portreti aptver laika posmu no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 1891. gadam, kad Popes muižas īpašnieka Karla Ulriha fon Bēra portretu gleznojis Janis Rozentāls. Sešu portretu autors ir Jelgavas mākslinieks Frīdrihs Jūliuss Dērings. Ekspozīciju papildina Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra ceļojuma saules pulkstenis, kristāla pokāls ar fon Bēru ģerboni, Ēdoles pils atslēga un citi priekšmeti, kā arī Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra (miris 1749) apbedīšanas mētelis no Zlēku baznīcas kapenēm. Rokoko stila krāsns no Popes muižas kungu mājas pārvesta uz Rundāles pili jau 1964. gadā.

 

Hercoga apartamentos šogad turpinās “Medību kabineta” iekārtošana. Lai atspoguļotu hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz medībām, tajā būs sakopotas izcilu mākslinieku gleznas par medību tēmu no muzeja krājuma un dažādi 18. gadsimta mednieku piederumi. Izsolē Vācijā iegādāta liela 18. gadsimta vitrīna šo smalki izstrādāto dekoratīvās mākslas priekšmetu eksponēšanai. “Vienu gadu, sākot no 2016. gada 24. maija, tajā būs apskatāms izcils mākslas priekšmets no privātkolekcijas Vācijā – 60 cm augsts apzeltīta sudraba pokāls ar gravētām medību ainām un mednieku un briežu figūrām. Tas darināts ap 1725. gadu, un leģenda vēsta, ka Polijas karalis Augusts II to dāvinājis hercogam Ernstam Johanam Bīronam,” informē I. Lancmanis

Jaunās telpas apmeklētājiem pieejamas no 25. maija.

 

UZZIŅAI

Par dekoratīvās mākslas ekspozīciju

Klasicisms Eiropas un Latvijas mākslā – šai tēmai veltīta vienpadsmitā telpa ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, kas iecerēta kā neliels dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs un pēc pabeigšanas ļaus iepazīt visus vēsturiskos stilus no 15. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam. Jaunākā ekspozīcijas telpa sniedz priekšstatu par klasicisma izpausmēm Francijā, Anglijā, Krievijā, Vācijā un Latvijā, to papildina 18. gadsimta otrās puses personāžu portreti, klasicisma ornamentālās gravīras un skaidrojoši teksti, kas ļauj labāk izprast stila īpatnības.

Svarīgi atcerēties, ka arī pils centrālā korpusa telpās no hercoga audienču kabineta līdz biljarda zālei apskatāmi izcili klasicisma stila priekšmeti – mēbeles, pulksteņi, dekoratīvā bronza, porcelāns.

 

Par baroniem fon Bēriem

Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimta atstājusi ievērojamas pēdas Latvijas kultūrvēsturē – sava laika modernākie mākslas strāvojumi atspoguļojās gan arhitektoniski izcilos muižu ansambļos Ēdolē, Zlēkās, Popē un Ugālē, gan greznajās baznīcās. Pirmais fon Bēru īpašums Kurzemē bija Ēdoles muiža, taču jau 1581. gadā dzimtai piederēja muižas arī Zlēkās, Popē un Ugālē. Šis Kurzemē lielākais zemes īpašums (113 725 ha) atradās dzimtas rokās līdz pat 1920. gada agrārajai reformai. Izstāde sniedz informāciju par dzimtas ģenealoģiju, kā arī par Ēdoles, Popes, Zlēku, Ugāles un Vērgales muižas arhitektūru un fon Bēru celtajām baznīcām.

 

Informāciju sagatavoja:

Ruta Bemberga

Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Komentārs par rakstu: Rundāles pilī gatavojas 280. jubilejas atzīmēšanai

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!