Ceturtdiena, 17. Oktobris, 2019
Karīna, Gaits
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Katra latvieša sapnis - 3. daļa (nobeigums)

ceturtdiena, 20. janvāris (2011)   

Foto: Žanneta Kaminska

HEI, VIETĒJIE AVIATORI, PIEVIENOJIETIES!

 


Droši vien Londonu iepazīt pa īstam nevar pat dzīvojot šajā pilsētā vairākus gadus. Vismaz mūsu pavadoņi - Latvijas studenti, kas karalistes skolās bikses deldē jau trešo gadu, izrādot mums pilsētu, uzzināja ļoti daudz jauna. Tā kā mēs Londonā viesojāmies tikai četras dienas, uz pilsētas pazinēja statusu pat nepretendējam. Taču varam lepoties ar to, ka esam redzējuši pilnīgi visu pilsētu! Tiesa gan ļoti maziņu un no augšas...

 


Nu, protams, viens no šīs zemes lepnumiem un tūristu iekāres objektiem - LONDON EYE! Lielā Londonas acs, jeb neiedomājama apmēra panorāmas rats. Gadu tūkstošu mijā šo gigantisko atrakciju par saviem līdzekļiem uzstādīja neviens cits, kā britu avio sabiedrība BRITISH AIRWAYS.

 


Simtu trīsdesmit divu metru augstumā ir panorāmas riteņa augstākais punkts. Milzīgā stikla "olā" vienlaicīgi var ietilpt aptuveni piecpadsmit cilvēku. Pa vidu ir sēdvieta, taču retais, kurš var mierīgi noraudzīties uz pilsētu sēdus. Pēc aprēķiniem no augstākā skatu punkta tūristu acīm paveras pilsēta četrdesmit kilometru rādiusā. Dažubrīd tā vien šķiet, ka BRITISH AIRWAYS lidmašīnas ceļā uz lidostu atrodas vienā līmenī ar mums...
LONDON EYE ieejas biļete nav lēta (kas gan šeit ir lēts!) - aptuveni divpadsmit lati. Arī vizināties gribošo nav mazums. Taču veikla un veiksmīga organizācija ļauj bez stresa un nervozēšanas nokļūt panorāmas rata kapsulā nepilnas pusstundas lakā.
Stāvot rindā, apceram situāciju, kāda pie šīs atrakcijas būtu mūsu dzimtajā pilsētā... Labāk jau par skumjo nedomāt! Tā kā panorāmas rats atrodas Temzas krastā (no upes puses), tad vismaz vari būt drošs, ka pat tūristi no mums zināmā reģiona no "pagalma puses" bez rindas neiesprauksies!

 

GULIVERS MILŽU ZEMĒ
 

Mums, mazpilsētu iedzīvotājiem, grūti pierast pie tā, ka cauri pilsētas centram ar ātrgaitas metro jābrauc trīsdesmit piecas minūtes. Grūti pierast pie tā, ka pilsētas centrālajās ielās ir tik daudz cilvēku, cik mums visā valstī vienkopus. Neizprotami šķiet tas, ka katrs sevi cienošs britu ierēdnis uzskata par pienākumu pēc darba kopā ar darba biedriem tuvākā pabā paņemt kausiņu tumšā un stāvēt pie šā paba ieejas durvīm stundām ilgi. Dīvaini, ka galvenie vietējās CHINA TOWN restorāniņu un ātro ēstuvju apmeklētāji ir tūristi no Japānas un Ķīnas... Pat iedomāties nespēju, ka ceļojumā pa Kubu vai Indiju vēlētos mieloties ar pelēkajiem zirņiem un klimpu zupu!

 


Patīkami, ka Londonas "rozā" rajonā SOHO (Pēc neoficiāliem datiem šis nosaukums radies no britu viduslaiku dižciltīgo augstmaņu medību saukļa - sooohoooo! Tā kā pēc labām medībām augstmaņi tieši šajā rajonā atļāvās dažādas vaļības, sauklis iedzīvojies kā vēsturiskas pilsētas daļas nosaukums) naktsklubu vitrīnās virtuozi kustās ļoti dārgi (lai arī atturīgi) ģērbtas meitenes un ne dīvaini radījumi ar aukstumā nosalušiem zilganiem stilbiem, kā dažā labā mūsu sānieliņu kāpņu telpā...

 


Nekas nevar aizstāt braucienu ar Londonas taksometru! Turklāt, salīdzinoši ar sabiedriskā transporta cenām, šāda izprieca nebūt nav tik dārga! It īpaši interesants brauciens ir tad, ja izdodas apturēt vecā parauga Londonas taksometru!
Ja vēlaties izbaudīt kādu vietējo vai viesmākslinieku sniegumu, tad labāk gan laikus meklēt Londonā paziņas, kas biļetes uz izraudzīto koncertu iegādātos laikus. Ja mūsu studenti laikus nebūtu parūpējušies par leģendārā ritma teātra STUMP oriģinālā sastāva koncerta biļetēm, mēs vienīgi varētu žēli noskatīties uz tiem, kuri dodas baudīt šo šovu. Lai arī garajos dzīves gados esmu redzējis daudz ko, varu droši likt roku uz sirds un apgalvot, ka vēl līdz šim brīdim par STUMP sniegumu esmu sajūsmā! Vēl jo vairāk, ka tas notika uz leģendārās ritma grupas personiskā teātra (liela zāle un trīs balkoni) skatuves.

 


No pilsētas centrālās iepirkšanās ielas OXFORD Street melns taksometrs mūs nogādā stacijā VICTORY par nieka divpadsmit latiem (zaļais taksītis no Zolitūdes līdz Purvciemam man paprasīja 17...). Tālāk jau ar laicīgi iegādāto biļeti uz GATWICK EXPRESS, tad pasu kontrole, personisko mantu pārbaude un neliels līkums pa lidostas veikaliem. Tikai nevajag piemirst, ka no lidostas centrālās halles līdz iekāpšanas peronam ātrā riksī ir ejamas vismaz minūtes piecpadsmit!

 

NODERĪGA INFORMĀCIJA


Viens mūsu lats ir vairāk vai mazāk pietuvināts viņu mārciņai, tā kā kalkulators nav visu dienu jātur pa ķērienam.
No GATWICK lidostas uz centru un atpakaļ droši var braukt arī ar parasto vilcienu - divdesmit minūtes ilgāk, taču divdesmit latu lētāk...
Ne Londonas lidostas pases kontrolē, ne bagāžas pārbaudē pat necentieties paspīdēt ar savu humora izjūtu - mājās nokļūsiet labi ja pēc pāris dienām.

 


Uz visiem laikiem jāaizmirst tas tumšādaino cilvēku apzīmējums, kuru nereti mēdzam izmantot pie mums. Gan aiz cieņas pret šiem cilvēkiem, gan savas drošības dēļ.
Viesnīcu pilsētas centrā var atrast sākot ar 100 latiem par diennakti, taču naktsmītne jārezervē laicīgi caur internetu. naktsmājas slavenajā SAVOJA PLAZA var laicīgi rezervēt par vidēji 700 latiem diennaktī.
Izdevīgāk iegādāties metro dienas karti, jo tā der līdz pat četriem rītā jebkurā metro un autobusu maršrutā.
Vēlams turēt kabatā sīknaudu, jo ne pieturu biļešu automāti, ne autobusu vadītāji necieš izdot atlikumu - varat palikt uz ielas...

 

Gints Gavers

Komentārs par rakstu: Katra latvieša sapnis - 3. daļa (nobeigums)

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!