Piektdiena, 22. Jūnijs, 2018
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Horvātijas karnevāls. Trešā daļa.

svētdiena, 13. marts (2011)   

Vārda „karnevāls” etimoloģija joprojām ir diskutējama- viena no versijām ir no itāļu valodas nākušais „carne levare” jeb burtiski- „likvidēt gaļu”. Šis fakts attiecināms uz gavēņa laiku,kad miesas un gastronomiskās baudas tiek atliktas otrajā plānā 40 dienas pirms Lieldienām.

 


Iepriekšējos rakstos tika apskatītas Venēcijas un Brazīlijas karnevāla iezīmes, šoreiz pievēršoties Horvātijai un-mirkli vēlāk, arī Londonas Notinghilas pasākumu plejādei. Horvātijas karnevāls, zināms arī kā „maškare” ,ik gadu notiek Rijekā. Tā laikā, līdzīgi kā Brazīlijā, pilsētas galvenās autoritātes nodod pilsētas atslēgas „karnevāla meistaram” jeb „meštar od karnevala".

 


Arī citas Adrijas Rivjēras pilsētas(horvātu valodā- Kvarnerski zaljev) ir aizguvušas šo svētku tradīcijas, apvienojot ar lokālajām tradīcijām. Viena no šādām- dedzināt dabiska lieluma cilvēkveidīgu lelli jeb „mesopust”, simboliski noslēdzot iepriekšējā gada nesaskaņas. Otra populāra lieta- zvaninieki- „zvanu vīri”, pārģērbušies īpaša rakstura tērpos un staigādami no mājas uz māju ar nolūku aizbaidīt ļaunos garus. Šis fenomens ir oficiāli iekļauts UNESCO 2009. gada listē „Nemateriālais kultūras mantojums”. Tradicionālais karnevāla ēdiens ir fritule- virtuļu paveids ar dažādām garšvielām,pēc izvēles, un ar pūdercukuru.
Viens no lielākajiem karnevāliem horvātiem notiek Rijekā- 2008. gadā tas svinēja savu 25. gadadienu. Vēsture ir samērā līdzīga kā Venēcijai, aptuveni pirms 100 gadiem karnevāls bija tipiski reprezentatīvs pasākums par godu ārvalstu viesiem no visas Eiropas. „Jauno vilni” tas piedzīvoja 1982. gadā,kad tajā piedalījās vien trīs nelieli ansambļi, piemēram- Pehinarski feštari. Starp citu, kopš tā laika šie trīs ansambļi ir piedalījušies visus gadus, 2001. gadā ap sevi pulcējot vēl 140 mūziķu apvienības, kā arī sasniedzot 150 tūkstošus lielu apmeklētāju skaitu. Ik gadu notiek arī labdarības balle, kuru apmeklē lielākā daļa Horvātijas politiķu un amatpersonu.

 


Interesanti,ka nedēļu pirms karnevāla horvāti rīko savu „atbildes versiju” Dakāras rallijam- „Parīze- Bakara”, kur sākums ir Rijekā pie restorāna ar nosaukumu „Paris”, bet noslēgums- pilsētā Bakar aptuveni 20km uz dienvidaustrumiem no Rijekas. Rallija dalībnieki, protams, ir tērpušies maskās un pārvietojas galvenokārt ar uztjūnētiem antīkajiem autiņiem. Otrs pirms-karnevāla pasākums ir bērnu gājiens maskās pilsētas galvenajā gājēju ielā Korzo.
Visi galvenie notikumi risinās pēdējā svētdienā pirms Pelnu Trešdienas, kad sākas gājiens, aptuveni ap dienas vidu. Vakarā notiek lelles jeb Pust dedzināšana,kas parasti ir kāda politiķa veidolā un ieņem drīzāk satīrisku lomu. Dedzināšana notiek ostmalā ,un pirms lelles palaišanas jūrā tai tiek nolasīts grēku uzskaitījums, kāds ir savākts pērnajā gadā.

 


Vairāk informācijas par Rijekas karnevālu: http://www.ri-karneval.com.hr/
 

Komentārs par rakstu: Horvātijas karnevāls. Trešā daļa.

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!