Ceturtdiena, 19. Septembris, 2019
Verners, Muntis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Meklējot Velnu

trešdiena, 2. decembris (2009)   

Senlatviešu vēsture vienmēr bija cieši saistīta ar Dievu un Velnu. Tāpēc Latvijā ir neskaitāms daudzums vietu un objektu, kas ir veltītas gan labajam, gan ļaunajam. Tāpēc izveidojām nelielu ekskursiju, kuras laikā apskatījām vietas, kas glabā piemiņu par Velna izdarībām Latvijā. Devāmies uz leģendām apvīto Velnakmenu.

 

Slavenākā leģenda par šo kalnu ir tāda, ka cilvēki sastrīdējās ar Velnu un pēc šī strīda Velns bija nolēmis atriebties. Velnam ienāca prātā, ka labākā atriebība būs noslīcināt cilvēkus un to varēja panākt applūdinot Talejas upi. Tāpēc velns atrada vislielāko akmeni un nesa to līdz upei, bet akmens izrādījās pārāk smags. Velns nolēma atpūsties, bet viņa atpūtu pārtrauca saullēkts, tāpēc viņam nācās bēgt. Akmens vēl joprojām atrodas tai vietā, kur Velns atpūtās. Pietam bēgot prom, velns akmenī ir atstājis savas kājas nospiedumu. Līdzīga leģena ir arī par tā saukto “Velna pēdas” akmeni. Leģenda ir par to cik ļoti velniem nepatīk baznīcas, spilgtākais piemērs ir šis Vadakstes upes krāstā esošais akmens. Leģenda vēsta, ka kādreiz Mežūbelaiša lauku apkārtnē cilvēki gribēja celta baznīcu, lai Velns nevarētu cilvēkus traucēt.

 

Velns uzzināja par cilvēku plāniem un vēlējās nepieļaut baznīcas celšanu. Viņam prātā ienāca, ka, ja viņš ieliks upē lielu akmeni, upe pārplūdīs un cilvēkiem vairs nebūs kur baznīcu būvēt. Tāpēc Velns atrada lielu akmeni un nesa no uz upi, bet gailis Velnu nobiedēja, un viņš nometa akmeni upes krastā. Vēl tagad akmenī ir iespējams saskatīt vairākas Velna pēdas. Pētot Velna pēdas devāmies uz Rēzeknes rajonu, tur Glaciokarsta ieplakā ir iespējams apskatīt Velna pēdas. Tās laikam ir slavenākās Velna pēdas Latvijā. No zinātniskā viedokļa šajā ieplakā lielas garenas bedres ir izveidojušās pēc ledus laikmeta, kūstot ledus gabaliem.

 

Bet pēc leģendas vienu no lielākajām bedrēm, kas ir vairākus metrus gara, te ir ieminis pats Velns, nesot smagu akmens maisus pāri ielejai. Aglonas novadā atrodas neliels, pasakainas zaļganzilas nokrāsas ezers- Velnezers. Ezers atrodas priežu silā. Tas ir sakopts un pie tā atrodas lieliskas atpūtas vietas. Jau kopš seniem laikiem ezers ir apvīts ar leģendām. Mēdz teikt, ka tie, kas noslīgst šajā ezerā, nekad netiek atrasti. Pietam nostāsti vēsta par to, ka šajā ezerā ir noslīcis pats Velns. Un viņa ļaunais gars vēl joprojām mīt ezera dibenā. Cilvēki mēdz runāt, ka pirms daudziem gadiem jaunlaulātie savas kāzas devās nosvinēt pie Velnezera, bet tiklīdz viņi tur ieradās Velns viņus ievilka iekšā un neviens viņus vairs neredzēja.

 

Velnezers 

 

Velnezers

 

Nākamā pieturas vieta bija noslēpumainā Velna ala. Tā atrodas Mazsalacas novadā. Velna alas garums ir apmēram 16 metri, cilvēki var justies pietiekoši brīvi šajā alā, jo tās augstums ir apmēram 4 metri. To nevar teikt par emocionālu ērtumu, jo jau pati ieeja alā ir tumša un gara. Ejot alā ir jāparūpējas par siltu apģērbu, jo vienā alas daļā, pat viskarstākajā vasaras laikā valda aukstums. Vēl viena vieta, kas glabā piemiņu par Velnu ir Velna klēpis. Leģenda vēsta, ka kādreiz Nāružas upe šajā posmā esot bijusi ļoti strauja un ūdeņiem bagāta un tur vienmēr atradās kāds zvejnieks.

 

Tā nu Velns vienreiz ieradās un palūdza kādam zvejniekam iedot viņam zivis, bet zvejnieks Velnam zivis nedeva. Velns ļoti sadusmojās un aizbēra upi ar akmeņiem. Tā vēl joprojām šajā vietā ir daudz akmeņu. Vasarā ūdens tek zem akmeņiem, bet pavasarī un rudenī ūdens putojot plūst pāri akmeņiem.

 

Akmeņu sods

 

akmens_sods

 

 

 

 

 

Komentārs par rakstu: Meklējot Velnu

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!