Trešdiena, 13. Novembris, 2019
Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Ludzas garīgie apvāršņi

piektdiena, 20. novembris (2009)   

Latgalietis ir samērā konservatīvs un savdabīgs, bet katrā ziņā šīs puses iedzīvotāji ir slaveni ar savām bagātīgajām garīgajām vērtībām un ticību, kas lielā mērā ietekmējusies no slāviem, kļūstot par unikālu vērtību. Ludzā savdabīgas bija tieši poļu kristīgās tradīcijas, lai gan no tām liela daļa 20. gadsimta sākumā bija izzudusi, tomēr 19. gadsimta beigās tās tika plaši piekoptas. Katrā ziņā Latgalē katolicisms ir ticība ar visaptverošu mērogu un senu vērtību, kas Ludzā atspoguļojas brīnišķīgās celtnēs, kas gluži kā labs vīns laiks gaitā ieguvis vien patieso garšu.

 

 

Ludzas pilsdrupas

Ludzas pilsdrupas Ludzas katoļu baznīca tika celta tālajā 1687.gadā, taču drīz pēc celtniecības beigām to piemeklēja bēdīgs liktenis, kas celtni ugunsgrēka laikā pārvērta krāsmatās. Domājams, ka pirmā katoļu baznīca Ludzā ir celta reizē ar Ludzas pili, jo tajā laikā baznīcu uzskatīja par pils neatņemamu sastāvdaļu. Šī baznīca nodega Livonijas kara laikā. 1738.gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, kas ieturēta baroka stilā, taču arī 1938.gada ugunsgrēks tai nebija lēmis ilgu mūžu, un kārtējā dabas stihija baznīcu nopostīja. Baznīcu tādu, kādu mēs to redzam tagad, sāka celt jau 1939.gadā, tomēr padomju iekārta šīs celtnes tapšanu acīmredzot neatbalstīja, un darbi tika pārtraukti. Vien 1990.gadā Ludzas baznīca sāka atgūt savu iecerēti veidolu, līdz 1995.gadā beidzot notika svinīgā baznīcas iesvētīšana. Tagadējā Ludzas baznīca ir liela, skaista mūra celtne, kurai ir tikai nelielas atšķirības no 1939.g. projekta.

 

Ludzas Romas katoļu baznīca Ludzas_Romas_katou_baznca

Svarīgākā kultūrvērtība šeit ir Bārdas krusta ceļa gleznojums, savukārt blakus pašai baznīcai atrodama Eversmuižas grāfu Karnicku lūgšanu un pēdējā atdusas vieta kapela, kā arī zvanu tornis, kuram blakus harmoniski stāv 4m augstā Tomašicka 1934.gadā radītā Sv.Marijas – Māras zemes karalienes statuja.

 

Skats uz Ludzu Ludzas pilsçta

 

Poļu muižnieku Karņicku 1738.gadā celtā dzimtas kapu kapela ir koka celtne ar konusveida jumtu un krustu, ar īpatnējas formas logiem, no ārpuses aizveramiem ar slēģiem, apmesta iekšpusē un ar dubulto grīdu. Kapela pēc ugunsgrēka kādu laiku kalpojusi kā dievnams. Zvanu tornis atrodas valsts aizsardzībā, jo tas ir celts kopā ar koka baznīcu 1738.gadā un vienīgais izdzīvojis visās gadsimtu likstās.

Komentārs par rakstu: Ludzas garīgie apvāršņi

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!