Ceturtdiena, 19. Septembris, 2019
Verners, Muntis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Karaostas zemūdeņu bāze.

svētdiena, 6. decembris (2009)   

Liepājas Karaosta ir daudziem zināms apskates objekts, tomēr tā vēsture daudziem ir miglā tīta, un tomēr daži fakti: Padomju gados Karostas teritorijā bija izvietota zemūdeņu bāze un tika sabūvētas bloku mājas.

 

Turpat netālu, iespējams nonākt vietā, kas tiek dēvēta par Mirušo pilsētu - visas skaistās vēsturiskās sarkano ķieģeļu ēkas ir tukšas. Lielākajai daļai no tām ir aizmūrēti pirmo stāvu logi, tāpēc iekļūšana objektos ir apgrūtināta. Ielas labajā pusē ieraugāma gara ēka bez jumta - tā ir manēža, kurā līdz pirmajam pasaules karam notika vecākā virsnieku sastāva jāšanas treniņi, kā arī matrožu vingrošanas nodarbības. Ielas pretējā pusē izvietotas garas sarkano ķieģeļu ēkas - bijušās kazarmas.

 

Tālāk, ielu krustojumā atrodas pelēks žogs, bet daudzi pat iedomāties nevar žoga izcelsmes avotu un izmantoto materiālu, izrādās žogs ir būvēts no zemūdeņu akumulatoriem un slēpj aiz sevis betona pieminekli ar saukli „Слава героям - подводникам Балтики”. Ejot tālāk teritorijā, iespējams nonākt arī lielā ēkā ar stikla sienu un skatu uz pagalmu – ēdnīcā. Mūsdienās zināmais zemūdeņu dizains pirmoreiz parādījās 19. gadsimtā. Pirmo reizi zemūdenes plaši tika izmantotas 1. pasaules kara laikā.

 

Karostas kanāla zemūdeņu bāzē bija vietas 50 zemūdenēm! 1998. gada 22. aprīlī oficiālā iepazīšanās vizītē Liepājā bija ieradies Beļģijas Jūras spēku komandieris admirālis M.Verhulsts, kura vizītes laikā bija ieplānots aplūkot arī nogrimušās zemūdenes. Diemžēl tagad tās visas jau sen ir sagrieztas lūžņos, un nevienam tolaik neienāca pat prātā, ka kaut vienu no tām varētu saglabāt kā vēstures liecību. Georgs Ptičkins gan SEZ vadītājiem un pilsētas mēram Uldim Seskam ierosināja vienu no izceltajām zemūdenēm novietot Tirdzniecības kanāla malā, kur ar laiku, attiecīgi sakārtota, tā varētu kalpot kā okupācijas laika atgādinājums, taču kuģu remonta rūpnīcas direktora ideja tika noraidīta, pamatojoties uz to, ka tam trūkstot līdzekļu.

 

Jāpiebilst, ka savulaik tieši tādiem mērķiem vairāki zemūdeņu vraki tikuši nogādāti uz Somiju un pat Ameriku. Kā vēsta daudzie informācijas avoti, Karostas kanālā nogrimušo zemūdeņu vraki ar firmas „Oprons shipping” palīdzību tika izcelti piecus gadus pēc tam, kad Liepāju bija atstājuši Krievijas kara bāzes kuģi. Saskaņā ar vienošanos, kas tika noslēgta starp akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs”, kuģu remonta rūpnīcas „Tosmare” un vācu firmas „BMG” vadītājiem, vrakus nolēma sagriezt „Tosmares” sausajā dokā.

 

Pavisam kopā tika sagriezti septiņi zemūdeņu vraki, katrs no tiem sagriešanai prasījis aptuveni 30 dienu. Pēc zemūdeņu vraku sadalīšanas to dzelzs daļas tika aizvestas pārkausēšanai uz „Liepājas metalurga” martencehu. 1940. gada 25. jūlijā PSRS Kara flotes 18. zemūdeņu brigādes sastāvā tika ieskaitītas arī divas līdz tam laikam Latvijas kara flotei piederējušās zemūdenes ar nosaukumiem „Ronis” un „Spīdola”. „Ronis” bija Latvijas pirmā zemūdene un to ielaida ūdenī 1926. gada 1. jūlijā kādā no Francijas kuģubūvētavām.

   

Tā paša gada 6. oktobrī Francijas ūdeņos tika nolaista arī otrā Latvijas zemūdene „Spīdola”. Zemūdenes pēc nolaišanas ūdenī uzreiz vēl nepārveda uz Latviju, vēl bija jāpabeidz darbi, jāizdara vairākas pārbaudes un niršanas mēģinājumi. Latvijas jauno zemūdeņu niršanas un pacelšanās izmēģinājumi notika Biskajas līcī franču zemūdeņu speciālistu vadībā. 1927.g. 12. februārī, izdarot niršanas un pacelšanās izmēģinājumu, „Ronis” un „Spīdola” valsts budžetam toreiz izmaksāja 6 433 800 Ls.

   

1940. gada 19. augustā Latvijas Kara floti oficiāli ieskaitīja PSRS Sarkankarogotās Baltijas kara flotes sastāvā. Sākoties karam ar Vāciju, Karostā atradās 15 !!! zemūdenes: S-1, S-3 un S-9, L-3, divas Igaunijas zemūdenes „Kalevs” un „Lembits”, divas bijušās Latvijas zemūdenes „Spīdola” un „Ronis”, kā arī vēl septiņas M tipa zemūdenes.

   

1941. gada naktī no 24. uz 25. jūniju, kad vācieši bija bloķējuši ostu, abas bijušās Latvijas zemūdenes pēc kapteiņa Kļavinska pavēles nogremdēja kopā ar vēl četrām padomju zemūdenēm: M-30, M-71, M- 83 un S-1. Par šādas pavēles izdošanu kapteinis Kļavinskis vēlāk ticis nošauts. Igauņu zemūdene "Lembit" nogremdēta netika, un tā pieejama publiskai apskate

Komentārs par rakstu: Karaostas zemūdeņu bāze.

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!