Svētdiena, 15. Decembris, 2019
Jana, Johanna, Hanna
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Atslēgšanās no apkārtējās pasaules uz divarpus stundām

ceturtdiena, 28. oktobris (2010)   

Foto: www.wikipedia.org

Pirms pāris dienām biju aizgājusi uz Forum Cinemas, un vēl vairāk pārliecinājos, ka iet skatīties filmas kinoteātrī ir forši. Allaž gan esmu domājusi, ka iet tērēt naudu un skatīties filmas, ko var vēlāk noskatīties mājās, ir bezjēdzīga naudas šķiešana.
Sākot pa retam aiziet uz kādu tiešām labu, interesantu filmu, esmu tagad pilnīgi pārliecināta, ka tās vērts skatīties uz kino lielā ekrāna. Diemžēl tādas saistošas filmas ir retums. Šajā sakarā atceros- kādreiz kādā ziņā izlasīju Forum Cinemas valdes locekļa Ata Amoliņa komentāru, ka kino apmeklētība salīdzinot ar citām valstīm pie mums ir zema. Taču tāpat kā citās valstīs Latvijā kino visbiežāk apmeklē jaunieši vecumā no 13 līdz 22 gadiem, un tas arī nosaka repertuāru.

 


Lai kāds tas filmu piedāvājums nebūtu, ik pa laikam rodas iespēja iegādāties biļetes ar atlaidēm, un kaut vai aiz ziņkārības sanāk apmeklēt kādu seansu. Ir daudz dzirdēts, ka labas, interesantas un specefektiem bagātas filmas ir vērts redzēt kino. Ekrāna izmēra atšķirības, tumsa, skaņa un ik pa laikam spriedzi radošie efekti ir tie, kas padara filmu vēl labāku
Kad 19. gadsimta beigās sāka izrādīt pirmās kinofilmas, brāļu Limjēru filmiņu pirmizrāde radījusi lielu izbīli skatītājos. Viņus tā izbiedēja vilciena pienākšana „Stojas stacijā”, ka tie metušies bēgt no zāles. Lai gan agrāk speciālisti pieļāvuši lielu varbūtību, ka, televīzijai un internetam ienākot katrā mājā, kino pārstās apmeklēt, tomēr tas nav piepildījies. Ja vēl pirms gadsimta uz kino gāja, jo tā bija vienīgā iespēja redzēt filmas, tad tagad, 21. gadsimtā, kinozāle ir vieta, kur var labi pavadīt laiku un kvalitatīvi noskatīties filmas, nekā tas iespējams mājās.

 


Mājās man parasti arī traucē ikdienišķie trokšņi un tieksme ik pa brīdim atrauties no filmas skatīšanās. Sajūtot patieso realitāti, skatītājam neizdodas pilnībā iegrimt filmas pasaulē. Piemēram, skatoties filmu „Pirmsākums” kinozālē un „Slēgtā sala”, izdodas aizrauties un atslēgties no visa pasaulīgā. Tā ir reta parādība, jo galva ir piebāzta ar ikdienas rūpēm un dažādām citām domām. Jāsaka, šāda filmu skatīšanās kino ir pat vienīgais veids, kā varu atslēgties. Atlikušajā dienas daļā bija ko pārdomāt par filmā redzēto, gan arī ko pārrunāt ar draugiem, strīdoties par interesantākajām filmas epizodēm. Šāda ne pārāk bieža iešana uz kino ir kā svētki, un pēc filmas noskatīšanās prieks ir garantēts visai atlikušajai dienai.

 


Vasarā tā ir iespēja, kā izrauties no problēmām un brīdi fiziski un emocionāli relaksēties, bet ziemā un rudenī šis ir arī viens no veidiem, kā pavadīt auksto, lietaino rudens vai sniegoto, auksto ziemas dienu, kad nemaz nav vēlmes apceļot Latvijas vietas, nodomāju vienā šī rudens lietainajā dienā, skatoties ārā pa logu.

 

Madara Valtere (foto www.wikipedia.org)

Komentārs par rakstu: Atslēgšanās no apkārtējās pasaules uz divarpus stundām

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!