Ceturtdiena, 17. Oktobris, 2019
Karīna, Gaits
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Pavasaris ir viltīgs! Necentīsimies to piemānīt!

pirmdiena, 1. aprīlis (2013)   

Transportlīdzekļu vadītāji parasti ir priecīgi, kad ziema tuvojas noslēgumam un no ceļu virsmas pazūd sniegs un ledus. Šķiet, tieši uz to pusi ātrāk vai vēlāk pagriezīsies arī mūsu gadalaiku kompass. Var likties, ka šādi laikapstākļi ir daudz piemērotāki autovadīšanai kā liels aukstums un sniegs. Taču pavasaris mēdz būt gana bīstams. Tas var būt saistīts ar slīdēšanu un akvaplanēšanu, gan neredzamu ledus kārtu uz šķietami tīra asfalta. It īpaši kādā ēnainā meža aizvējā.

Slapjas ceļa virsmas, kas ir raksturīgas pavasarim, saistītas ar iespējamu saķeres zaudēšanu ar ceļu ūdens slāņa dēļ, kas atrodas starp riepām un ceļa virsmas. Akvaplanēšana nozīmē, ka ritenis, kas griežas, savāc daudz vairāk ūdeni, kā spēj no tā atbrīvoties, tāpēc rodas ūdens slānis starp riepu un ceļa virsmu. Tā rezultātā automašīna sāk slīdēt. Jo lielāks braukšanas ātrums un ūdens daudzums uz ceļa virsmas, jo lielāka akvaplanēšanas iespēja. Papildus risks rodas arī tad, ja tiek izmantotas neatbilstošas riepas.

 

Īpaši uzmanīgiem autovadītājiem jākļūst, ja parādās sajūta, ka stūre kļūst „pārāk brīva” un automašīna sāk slīdēt. Ja rodas šāda situācija, tad noteikti vajadzētu pēc iespējas samazināt stūres kustības, izvairīties no nevajadzīgiem manevriem un straujas bremzēšanas. Ieteicams noņemt kāju no gāzes pedāļa, un tas varētu palīdzēt atgūt kontroli pār automašīnu. Ja nepieciešams bremzēt un automašīna nav aprīkota ar ABS, tad to vajadzētu darīt maigi, izmantojot “pulsējošo” bremzēšanas metodi.

Ūdens uz ceļa virsmām saistīts ar vēl kādu risku – tas var aizsegt pat visdziļākās bedres, kuru skaits pēc ziemas sezonas beigām ir ievērojami pieaudzis. Te nu ir divas iespējas – tēlot “spico” puisi un šķērsot peļķes pilnā ātrumā, kas visbiežāk beidzas ar pārsistām riepām vai atjēgšanos grāvī, vai arī nebaidīties kļūt par apsmieklu “spicajiem” zēniem un šķērsot neprognozējamos ceļa posmus lēnām un ar apdomu.

 

Ziemas noslēgums saistīts ar straujām temperatūras izmaiņām, it īpaši agri no rīta un naktīs. Tieši tad kūstošais sniegs, mitrais gaiss, lietus vai migla izveido plānu ledus slāni uz ceļa virsmas, ko neizprotamu iemeslu dēļ pēdējā laikā visi gudri dēvē par “melno ledu”. Šis slānis liek ceļa virsmai izskatīties vienkārši slapjai. Vēl viena zīme, kas liecina par “melno ledu”, ir vaļīga stūre un iztrūkstošā skaņa, ko rada riepu saķere ar slapju ceļa virsmu. Šādā situācijā gan strauja bremzēšana, gan pēkšņi manevri ir ļoti bīstami.

Visa pamatā ir pats autovadītājs. Protams, gudrās datorsistēmas mēģinās glābt, kas glābjams, taču arī datorģēniju radītās programmas nespēs pasargāt no nelaimes, ja tīšuprāt uz to uzprasieties. Katram gadalaikam ir savas īpatnības, tāpēc būtu prātīgi tās respektēt un necensties kaut ko pierādīt tad, kad tas ir pilnīgi lieki vai pat dumji.

 

Pavasaris ir lielisks laiks nelieliem ceļojumiem tuvākā apkārtnē. Dārza darbi vēl nav sākušies, līdz atvaļinājumam un skolēnu brīvdienām vēl jāpaciešas, taču pirmie saules stari tā vien aicina ceļā. Būsim prātīgi un mūs sagaida piedzīvojumu pilna vasara!
 

Komentārs par rakstu: Pavasaris ir viltīgs! Necentīsimies to piemānīt!

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!