Svētdiena, 15. Septembris, 2019
Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Venēcijas karnevāls. Pirmā daļa.

pirmdiena, 7. februāris (2011)   

Vairāk kā 800 gadu senā karnevālu vēsture iekļauj sevī milzīgus kultūrslāņus un nozīmi pilsētu iedzīvotāju ārpus-ikdienā. Lai gan mūsdienu karnevāls vairāk balstīts uz krāšņu izklaidi un pilda arī reprezentatīvu funkciju ārzemju apmeklētājiem, šī pasākuma sākotnējā izcelsme balstās Romas Katoļu baznīcas dzīvē. Proti, karnevāls(carne levare jeb, tulkojot,”tikt vaļā no gaļas”) bija pēdējā iespēja pirms Lieldienu gavēņa izplosīties gan gastronomiski,gan citādi. Vēl senāka versija ir sava veida attīrīšanās pasākumi Senaja Romā, kas pārtapa par publisku notikumu.

 


Ik gadu karnevāla plānotie datumi ir 6 nedēļas pirms Lieldienām,bet pēc krāšņajiem svētkiem seko askēze un mērenība ikdienas patērešanas paradumos. Venēcijas karnevāls ir senākais no visiem,taču ne populārakais- Dienvidamerikā šis tituls iesniegts Brazīlijas svētkiem,kurus savukārt „ieveda” portugāļu koloniju laikos(turpinājums sekos). Venēcijas karnevāls pirmo reizi minēts ap 1162. gadu un tika saukts par „bezkaunīgo dienu”.
 

 

Pirmais Venēcijas karnevāls,kādu to asociējam ar mūsdienu tuvināto versiju, notika 1268. gadā. Viena no svarīgākajām svētku sastāvdaļām ir maska. Tā nodrošināja anonimitāti valkātājam un vēsturiski veidojās kā iespēja mainīt identitāti un izvairīties no sabiedrības noslāņojumiem kaut vai šajās dienās. Laika gaitā karnevāls tika vairākkārt aizliegts,taču pagājušā gadsimata 70. gados tradīcijas tika atjaunotas,lai saglabātu Itālijas kultūrvidi. Aizliegums tika ieviests kopš 1797.gada Napoleona iekarojumu laikos.

 


Svētku laikā pilsētvalstu vadītāji jeb dodži rīkoja pieņemšanas citu valstu pārstāvjiem. Diezgan savdabīga un ne visai smieklīga atrakcija bija ieslodzīto gājiens pa nostieptu virvi pāri Sv. Marka laukumam. Ja cietumniekam izdevās to noiet,tas tika atbrīvots no ieslodzījuma vai arī gāja bojā(principā jau nav ko zaudēt). Mūsdienās šo funkciju veic akrobāts,un tā,saprotams,kļuvusi par Sv.Marka laukuma šovu sastāvdaļu.
 

 

Klasiskie trīs masku veidi ir: bauta(sk.att. bauta),kas nosedz tikai daļu sejas un līdzinās drakoniskiem putniem, moretta(sk.att.moretta)- parasti ar melnu velvetu apvilkta maska,kuru valkāja sievietes,ka arī volto(sk.att.volto)- aizsedz seju pilnībā un ir visbiežāk lietotā. Radās arī amatnieku ģildes,kuru pārstāvēja masku veidotāji-amatnieki,parasti materiālam izmantoja koku,audumu un dažādas ādas.

 


Mūsdienās ik gadu svētkus apmeklē ap 30 tūkstošiem viesu,savukārt Lielbritānijā tādus svin Notinghilā,Londonas Rietumos-februārī. Vairāk informācijas var atrast arī oficiālajā mājaslapā: http://www.carnevale.venezia.it/
 

    

Komentārs par rakstu: Venēcijas karnevāls. Pirmā daļa.

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!