Ceturtdiena, 19. Septembris, 2019
Verners, Muntis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

No Daugmales pilskalna skatoties

piektdiena, 20. novembris (2009)   

Pavisam netālu no Rīgas (aptuveni 30 km) Daugavas kreisajā krastā atrodas viens no dižākajiem pilskalniem Baltijā. Ne tikai pilskalns viens – tā dēvētais Daugmales senvietu komplekss iekļauj arī apmetni, divus kapulaukus un senās ostas vietu. Pie Varžupītes ietekas kādreiz bijusi kuģu piestātne, kas, iespējams, Indriķa hronikā minēta kā „Zemgaļu osta”. Pēc vēstures liecībām, zemgaļi te mituši līdz 9. gadsimtam; no 10. līdz 12. gadsimtam galvenokārt lībieši. Ir vērts aizbraukt un palūkoties no pilskalna gan uz ainavu Rīgas virzienā, gan tagadējo Daugmali un no attāluma pārdomāt, kas šajā Daugavas krastā un tieši Daugmalē būtu apskatāms.

nodaugmalpilsks2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Seno amatnieku prasme 

 

daugmalpilsk1

 

 

Nevajag nemaz īpaši spilgtu iztēli, lai iedomātos, kā kādreiz - sen, sen amatnieki Daugmales pilskalna apmetnē apstrādājuši dzelzi, bronzu, sudrabu, dzintaru. Tāpat gatavoti māla podi un austi audumi. Arheoloģiskajos izrakumos savulaik atsegtas dzīvojamās un saimnieciskās ēkas ar akmens un māla krāsnīm, dzelzs ieguves krāsns, podniecības ceplis un rotkaļu darbnīcas, senpilsētas vārti. Pat rodas nedaudz dīvainas sajūtas, pa sauso zāli kāpjot pilskalnā, kur pirms gadsimtu gadsimtiem bijusi tik dzīva rosība. Jā, izrādās, ka tā laika meistari pratuši tiešām daudz ko. Atrastas neparastas monētas ar izplūdušiem attēliem. Pēc zinātnieku domām, tās ir Rietumeiropas monētu viltojumi. Skat kā – vietējie amatnieki jau sensenis pazinuši pat tādu rūpalu.

 

 

 

Daugmalieši ieteic apskatīt

 

Bibliotekāre Elita Cīrule iesaka aplūkot prasmīgi izkopto svētkalniņu ar Tālivalža Muzikanta pieminekli „Važu rāvējs”. 11. novembrī tur daugmalieši devušies lāpu gājienā. Zinātāji teic, ka netālo ozolu stādījis Kārlis Ulmanis. Citā Daugmales vietā slavenās ķiršu audzes gan vairs nav. To pie skolas kalniņā mēģināts atjaunot, bet, diemžēl, kociņiem nav bijis ilgs mūžs. Bet māju dārzos, protams, ķiršu ir daudz un pavasarī, cerams, atkal dos Daugmalei šai vietai tik raksturīgo skaistumu. Vēl noteikti vērts apskatīt Bēgļu akmeni (pie pagrieziena uz Baldoni). 1945. gadā tur vedis bēgļu ceļš – gan kurzemnieki, gan vidzemnieki devušies uz Nāves salu (tolaik vēl pussalu) un tālāk pāri Daugavai uz Krievijas pusi. Līdz Daugavai pa šo ceļa vietu var izstaigāt arī tagad.

 

  Sievām patika iedzert Visādu krogu vārdi dzirdēti, bet Bābu krogs gan nē. Turpat Daugmalē jau tas bijis – kā pienākas, pašā ceļa malā. Tagad mājas saucas „Stūri” un krogus vietā zemnieku saimniecības mājīgais veikaliņš „Pauguri”. Saimniece Inta Bērziņa zina teikta, ka agrāk esot bijis tā: šo krogu iecienījušas tieši sievietes un diezgan krietni mīlējušas iedzert. Tāpēc arī Bābu krogs. Vēl joprojām ēkā saglabājusies tāda kā krogus aura. Un, lai kā tas būtu vai nebūtu, pie bērza, kur ierīkots atpūtas stūrītis, arī šajos laikos vairāk sēžot sievas nekā vīri... Intas kundze iecerējusi „Stūros” atpūtas iespējas paplašināt, jo nezūdošā krodziņa noskaņa prasa savu. Šobrīd veikalam raksturīga iezīme - var iegādāties vietējās keramiķes Intas Radziņas darbus. babukrogs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Varbūt kādreiz tā būs...

 

 

Intai Bērziņai ir savs redzējums par tūrisma attīstības iespējām Daugmalē un projekts iesniegts Ķekavas novada domē. Pagaidām iedomāsimies: Daugmales pilskalnā strādā rotkaļi, no zivju žāvētavas puses nāk neatkārtojama smarža. Pie Sakaiņu pilskalna (tagad tur nokļūšana bez vietējo zinātāju palīdzības nebūs pārāk viegla) viesus gaida Bišu Jāņa gatavotie stropi, medus un, iespējams, pats dravinieks. Pēc medus labi veldzē netālais skaidra ūdens avotiņš (tāds avots tiešām ir). Daugavas krastā tūristi redz plostu vai lielas laivas un dodas uz Meinarda salu vai lejup pa straumi... Jā, varbūt tā un vēl daudz vairāk kādreiz tiešām būs.

 

Anita Grīniece

Komentārs par rakstu: No Daugmales pilskalna skatoties

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!