Ceturtdiena, 19. Septembris, 2019
Verners, Muntis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Pie baznīcas, kuru sargā lilijas zieds

pirmdiena, 23. novembris (2009)   

krimuldbazn2

 

Jā, protams, Krimuldas baznīcu nav iespējams nepamanīt. Gan no Raganas – Turaidas ceļa, gan no katra pakalniņa senā ēka lieliski iekļaujas ainavā, it kā tieši tā un ne savādāk vispār varētu būt. Par Krimuldas baznīcu, agrāk sauktu par Kubeseles baznīcu, esam daudz dzirdējuši: jau tās dibināšanas laiks – 1205. gads runā pats par sevi. Pirms pārdesmit gadiem Krimuldas draudzi vadīja mācītājs Kaspars Dimiters, ienesot gana pārmaiņu, ne vienmēr viennozīmīgi vērtētas vietējo iedzīvotāju vidū, bet vismaz Rīgas jauniešus tās piesaistīja gan. Pašlaik Krimuldas baznīcā kalpo mācītājs Austris Juris Rāviņš un, kā tika vērots šajā svētdienā – Mirušo piemiņas dienā, kristīgās baznīcas gada noslēgumā, dievnams ar atturīgi baltajām sienām un mazo Krimuldas eņģelīti, kurš, sniedzot dievnamam apgaismojumu, rokās tur lilijas ziedu, pulcēja daudzus jo daudzus.

 

Piemiņa Kaupo svētceļojumam 

lilijlabirints

 

Ne jau tikai pati baznīca piesaista cilvēku interesi. Tajā pašā laikā pieļaujams, ka ne gluži visi zina, kādas vērtības apskatāmas un izjūtamas turpat līdzās. Vispirms jau Kaupo Lilijas labirints. Ideju labirintam Krimuldas draudze guvusi Francijā, Šartras katedrālē, apskatot uz grīdas 13. gadsimta sākumā izveidoto labirintu. Laikos, kad nebija iespējams doties svētceļojumā uz Jeruzālemi, ticīgie gājuši pa labirintu, tādējādi simboliski klusumā, nesteidzoties, vienatnē veicot ceļojumu pie Dieva, pēc kura alka viņu sirds un dvēsele. Krimuldas labirints izveidots kā piemiņa Turaidas lībiešu valdnieka Kaupo svētceļojumam uz Romu pie pāvesta 1203. gadā. Labirinta centrā – simbolisks lilijas zieds, jo nostāsts vēsta: Kaupo sapnī redzējis baltu lilijas ziedu, kas sargāšot Krimuldas baznīcu...

 

Labirinta ceļš līdzinās dzīvei Pirms došanās Lilijas labirintā vērts ne tikai skatienu vērst savā iekšējā pasaulē, visas ikdienas lietas atlikt maliņā, bet arī pārdomāt ieteicamajā meditācijā teikto: „Savu ceļu es bieži esmu veidojis pēc taisnā ceļa parauga. Bet Tu, Bezgalīgais Pacietības Dievs, man parādīji, ka ir cits ceļš, līkumots ceļš. Ejot pa šo līkumoto ceļu, manas ilgas un cerības pieaug, kad pietuvojos centram, bet tad es atkal tieku aizvests prom. Taču tieši šis ceļš daudz vairāk līdzinās manai dzīvei...” /Jean Sonnenberg/

 

Varbūt bija politiķis Leģendām apvītais un visos laikos tik pretrunīgi vērtētais lībiešu valdnieks Kaupo vienu mērķi savā dzīvē piepildīja – viņš sasniedza Romu un atgriezās Rīgā ar dāvāto Bībeli un 100 zelta monētām, kas izlietojamas kristīgās baznīcas celšanai. Otru, pašu galveno mērķi – pasargāt savu zemi un tautu, neizdevās. Kaupo vācu iekarotājiem bija vajadzīgs, viņa pils iegūšana nozīmēja arī visa Turaidas novada pakļaušanu. Var jau būt, kā spriedis kino režisors Pēteris Krilovs, Kaupo jutās gudrāks un spēcīgāks par citiem – saprazdams reālos apstākļus, pieņēmis kristietību un taisījis politiku. Var jau būt, ka šī politiķa redze ļāva palūkoties pāri laikam, bet - rezultāts bezgala traģisks. Indriķa Livonijas hronikā minēts, ka sava valdnieka prombūtnes laikā lībieši nodedzināja visus viņa īpašumus, ražu novāca, bišu kokus salauza un „daudz karu veda pret rīdziniekiem” (Kaupo pēc atgriešanās bija spiests palikt Rīgā). Līdz notika pats briesmīgākais – izcils savas tautas vadonis, mīlošs vīrs un tēvs „gāja ar savu karaspēku uz savu pili, kur bij viņa radi un draugi...”

 

Šeit uz mūžu 

kaupopiemin

 

„Maga magamus”- tu atpūtīsies šeit uz mūžu... Reiz šos vārdu Turaidas lībieši esot teikuši „igaunīšiem – bāleliņiem”, kas gribējuši nopostīt Turaidas pili. Ja vilktu simboliskas paralēlas, tad tādus pašus vārdus 1217. gada septembrī igauņi varēja teikt Kaupo, kuru krustnešu karagājienā pie Vīlandes caurdūra šķēps. Ne visas vēstures liecības ir līdz galam pārliecinošas, bet tiek uzskatīts, ka Kaupo pēc nāves sadedzināts, pelni izkaisīti Kubeselē un kauli aprakti. Kad arheoloģisko izrakumu laikā iespējamais Kaupo kaps uzkalniņā pie Krimuldas baznīcas izpētīts, tur atrasti vien ar augsni sajaukušās ogles un pelni, un kauli. Ne vēsts no ieročiem vai rotas lietām, kā lībiešu vadonim pienāktos... Arī pat pašu tuvāko cilvēku nesaprastajam Kaupo kapa vietā 2001. gadā uzstādīta piemiņas zīme (tēlniece Gaida Grundberga).

 

Anita Grīniece

Komentārs par rakstu: Pie baznīcas, kuru sargā lilijas zieds

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!