Piektdiena, 20. Septembris, 2019
Marianna, Ginters, Guntra
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Carnikavas novads

trešdiena, 25. novembris (2009)   

Carnikava, ko lībieši saukuši par Sarnikau, kas nozīmē „ošleja”, bet vācieši par Koivemund – „Gaujas muti”, ir apdzīvota vieta Rīgas rajonā, netālu no Gaujas ietekas Rīgas jūras līcī.

Vidzemes rietumos Rīgas rajonā esošā Carnikava vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1211.gadā Livonijas Indriķa hronikā, kur tā aprakstīta kā līvu karaspēka pulcēšanās vieta. Šī vieta jau kopš seniem laikiem ir pazīstama ar lašu un nēģu zveju, tādēļ jau vēsturiski Carnikava veidojusies kā zvejnieku un zivju apstrādātāju apdzīvota vieta. No Carnikavas centra līdz jūrai ir aptuveni trīs kilometri, taču vietējie iedzīvotāji, vasarnīcu atpūtnieki, kā arī tūristi var doties garās pastaigās ne vien gar to, bet arī Gauju, līdz tās ietekai jūras līcī.

 

Gaujas ieteka Rīgas jūras līcī 

Gaujas_ieteka_Rigas_juras_lici

 

No 1827.līdz 1842.gadam Carnikavā savā īpašumā uzturējies un strādājis, veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, izcils biologs, embrioloģijas pamatlicējs Kristians Panders. Iespējams, tieši tādēļ vairumam Carnikavas ieliņu ir interesanti nosaukumi, piemēram, Skābekļa iela, Argona iela, Ozona iela. Joda iela, Hēlija iela un citas. Carnikavas pamatiedzīvotāju skaits ir aptuveni 3900, taču vasaras mēnešos pieaug līdz pat piecām reizēm, jo jūras, ezeru un mežu tuvums pēckara periodā veicinājis vasarnīcu un dārzkopības sabiedrību veidošanos novadā.

 

Skats uz Carnikavu

Skats_uz_Carnikavu

 

Šeit atrodas 1962.gadā dibinātais, kopumā 4315 hektāru plašais dabas parks „Piejūra”. Tā kā tajā sastopami reti sastopami jūras biotopi, mežainas jūrmalas kāpas, retas augu un dzīvnieku sugas, parks ir aizsargājamā dabas teritorija, kas iekļauts arī projektā „Natura 2000”. 1999.gadā dibināts dabas liegums Unmmis, kura platība ir 48 hektāri, bet lielākā vērtība – mezotrofu ezers. Kādreiz gar pašu jūras krastu varēja tikt līdz Pērnavai, savukārt pāri Gaujai – ar pārcēlāju. 1851.gadā būvētās Cēlāju mājiņas pašlaik gan atrodas Latvijas Brīvdabas Etnogrāfiskajā muzejā, taču arī bez tām piejūras dabas parkā ir daudz ko redzēt – interesantus kokus, Vilkaču priedi, Lielo priedi, kas ir apmēram 250 gadu veca, ar 2,4 metru apkārtmēru, kā arī trīs kopā saaugušas priedes, ko mēdz dēvēt par Trīs draugiem.

 

Dabas parkā atrodas arī Dzīvības ieleja, kurai tāds nosaukums dots, iespējams, tādēļ, ka augsne tajā auglīgāka nekā citur. Aiz tās uz jūras pusi atrodas viena no skaistākajām dabas parka vietām – Rožu kāpa, kuras austrumu malu dēvē par Elizabetes augstieni. Kāpa nosaukumu ieguvusi daudzo savvaļas rožu dēļ, savukārt tās tuvumā esošā Maijpuķīšu ieleja, pie sava nosaukuma tikusi līdzīgu iemeslu dēļ. Elizabetes augstienē aug jūras vēju gandrīz horizontāli noliekta, taču vēl aizvien zaļojoša Vētras priede, savukārt augstienes dienvidos izvietojies Kāpu amfiteātris – lielākais kāpu veidojums visā līča piekrastē. Arī Kāpu amfiteātra pauguriem ir doti nosaukumi, piemēram, Ērgļu ligzdas kāpa, Augstā vērotava un Vārtu priedes.

Komentārs par rakstu: Carnikavas novads

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!