Ceturtdiena, 19. Septembris, 2019
Verners, Muntis
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Koka mucās - konjaks, alus un vienkārši brāga

svētdiena, 29. novembris (2009)   

Katram no mums ir saglabājušās kādas spilgtas atmiņas no bērnības. Kādam vismīļākās atmiņas saistās ar vecvecākiem, citam ar kādu aizraujošu notikumu ģimenes lokā, vēl kādam ar kaut ko tādu, kas padara viņu īpašu un atšķirīgu no citiem.... smaržas, garšas, sajūtas... un vēl, un vēl, un vēl. Manas bērnības atmiņas dikti krāsainas nav, tā - pa kādam atsevišķam uzplaiksnījumam, kas ataust atmiņā pēc kādas ikdienas situācijas. Viena no šādām situācijām radās, ieraugot skaistās ozolkoka muciņas, ko Preiļu rajona, Vārkavas pagastā izgatavo Juris Kivlenieks.

 

1

 

 

Ja atceraties, tad pavisam nesen, mūsu valdība atļāva ražot alkoholu pašu vajadzībām arī mājas apstākļos. Nekas jauns tas, protams, nav – cilvēki, kas šo lietu pieprot, visos laikos ir darbojušies. Kaut vai atceramies vecmāmiņas mājas vīnu no jāņogām vai ābolu sulas, dažādus liķierus un uzlējumus, un kā nu bez mājas alus vai latgaliešu šmakovkas kādās lustīgās kāzās. Kāpēc to nevarēja darīt pilnīgi legāli arī iepriekš?! Nu, smags jautājums... tas , lai paliek pārdomām. Arī manu vecvecāku mājās, vēl pat ne tik tālajos 90.-jos gados, tika gatavota pašu brūvēta maizes kandžiņa. Kāpēc to darīja?!

 

Pašu vajadzībām – toreiz taču neko bez pudeles dabūt nevarēja – ne laukus noecēt, ne kartupeļus izrakt. Lai arī vecvecāki sen jau dzīvoja pilsētā un tādas vajadzības viņiem nebija jāapmierina, kandžas dzīšanas process bija gluži vai rituāls, ko ģimenes vīrieši piekopa vismaz 2 reizes gadā. Jāsaka, kandžas ražošanas sistēma tika konstruēta ar vērienu (konstrukcijas knifi joprojām ir noslēpums), ar vērienu tika gatavots arī brūvējums (recepte nav slepena). Dzīvojamajā istabā, kuru ik pa laikam nācās atbraukt no pilsētas un izkurināt, kādu mēnesi 20 līdz 23 koka mucās rūga brāga. Un mucas ar nekādas mazās nebija – pa 3 ar pusi spaiņi ūdens tur noteikti ietilpa. Ik pa laikam šis brūvējums tika apmaisīts ar speciālu airim līdzīgu koka lāpstu. Vecmammai toreiz vienmēr patika uzsvērt, cik labi smaržo maizīte, bet mums, bērniem, patika nogaršot putiņas. Tā brūvējuma garša un smarža patiešām bija tāda savdabīga, jo dabisks koks sajaucoties ar citiem aromātiem, rada patīkamu piegaršu it visam, kas koka traukos tiek glabāts. Bet stāsts nav par kandžu un tās dzērājiem, bet gan par šīm īpašajām koka muciņām. Toreiz šādas mucas tiešām bija lielā vērtībā, jo nedz Ludzas, nedz Rēzeknes pusē neviens īsti ar koka mucu izgatavošanu nenodarbojās.

 

Arī šodien diez cik populāra šī nodarbe nav, visā Latvijā uz vienas rokas pirkstiem koka mucu meistarus var saskaitīt. Tāpēc īpaši patīkami bija sajust Jura Kivlenieka ozolkoka muciņu smaržu, aptaustīt faktūru un aplūkot to tapšanas procesu. Jura mucas ir ar rokām apglāstītas un ar dvēseli izlolotas. Šo seno arodu Juris Kivlenieks pārņēma no sava tēva, bet tēvs attiecīgi no vectēva, tā, ka Juris ir mucinieks trešajā paaudzē. Koka mucas viņam pasūta gan skābētu gurķīšu un kāpostu pagatavošanai, gan alum, gan konjakam. Te jāatzīmē, ka pat visparastākā šmakovka, kādu gadu šādā ozolkoka mucā nostāvējusi, pat ar ekspertu izsmalcinātajām garšas kārpiņām no konjaka nav atšķirama. Paradoksāli, bet fakts – par to Juris gan pats esot pārliecinājies, gan daudzreiz dzirdējis no saviem klientiem. 

 

2

 

Tiesa, mucas top ne tikai no ozolkoka. Ja zina konkrētu mērķi, mucas izgatavošanai der arī osis. Lai dēļus varētu saliekt mucai raksturīgā ieapaļā sānu izliekumā, dēļi pirms tam tiekot vārīti. Tas esot liels pluss, jo mucas var izgatavot arī no nenožāvētas koksnes. Vienu muciņu Juris var izgatavot vienā dienā. Skan jau dikti vienkārši, bet pats meistars uzsver, ka tas ir tik smags darbs, bet maksā par to tik maz, ka mucinieki Latvijā drīz izmirs kā dinozauri. Tomēr meistars nepadodas. Bez muciņām viņa darbnīcā top arī dažādas pirtslietas – lielās koka baļļas, dažādi ķipīši, kausiņi un spainīši no egles koka, kas mazāk sakarst un nebojājas. Uz tirgu Juris bieži brauc ar dažādiem oša koka gaļas dēlīšiem. Vēl viena jauna lieta, ir Jura Kivlenieka koka rotaļlietas, ko vecāki saviem bērniem dažkārt brauc iegādāties pat pie meistara uz mājām.

 

Kontakti: Preiļu rajons, Vārkavas pagasts, T.:26539157 

Komentārs par rakstu: Koka mucās - konjaks, alus un vienkārši brāga

Александр
20.07.2012 11:53:26
Подскажите где можно купить дубовую бочку ~30л
вот мой маил shurka12@inbox.lv
заранее спасибо
sanita kivleniece
31.03.2012 09:32:04
Es zinu ka mans tetis taisa mucas!
Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!