Piektdiena, 22. Novembris, 2019
Aldis, Alfons, Aldris
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Ziemassvētki senlatviešu garā

svētdiena, 29. novembris (2009)   

Tuvojas Ziemassvētki un daudzas Latvijas tūrisma aģentūras piedāvā nosvinēt Ziemassvētkus ārpus Latvijas. Tādu piedāvājumu klāstā ir gan Ziemassvētki Havaju salās, gan Lapzemē, gan Dānijā, Vācijā un daudzās citās pasaules valstīs.

Ziemassvetku_egle_Irija

 

Ziemassvētku egle Īrijā  Daudzi uzskata, ka mūsdienās Ziemassvētku svinēšana mājās pie eglītes un dāvanu slikšana zem tās vairs nav modē. Daudzi labprātāk izvēlas pavadīt svētkus zem spožas saules un palmas, baudīt īstu prefesionālu gatavotos suši un dzert sakē, izvizimāties ar ziemeļbriežiem vai arī izvaudīt svētku atmosfēru, kādā no ārzemju Ziemassvētku tirdziņiem. Katra valsts tūristus vilina ar savām ziemassvētku tradīcijām, piemēra, ziemassvētkos pie dāvanām visātrāk tiek holandieši.

 

Šajā valstī dāvanas pieņemts dāvināt tad, kad Svētais Nikolass uzsāk savu garo Ziemassvētku ceļojumu. Visvēlāk pie Ziemassvētku dāvanām tiek Spānijā, tur saglabājot senču tradīcijas, dāvanas pasniedz tikai 5. Janvārī. Valstīs, kur ir pietiekoši daudz katoļticīgu, Ziemassvētku tradīcijām ir daudz līdzību- gan veikalu skatalogos, gan baznīcās un dzīvokļos tiek ierīkotas ekspozīcijas, kurās attēlo Bētlemes notikumus, Kristus piedzimšanas laikā. Baznīcās notiek svinīgi dievkalpojumi. Ziemassvētku eglītes tradīcija šajās ticīgajās valstīs ir saistītas ar Svēto Francisku, kurš Jēzus dzimšanas naktī, mežā pie bērna silītes eglēs ielicis aizdegtas svecītes. Šeit nu ir saskatāma būtiska līdzība arī ar latviešu tradīcijām.

 

Sniegs

Bet ar ko tad īsti tūristus var ieinteresēt latviešu Ziemassvētku svinībās? Šeit laikam nāksies pieminēt senlatviešu tradīcijas, jo mūsdienās Ziemassvētki ir ļoti komercializējušies un daudzas tradīcijas tiek pārņemtas no citām valstīm. Bet mūsu senči svētkus ir svinējuši pavisam savādāk, tieši šī savādākā svinēšana piesaista tūristus. Noteikti galvenā, senlatviešu Ziemassvētku tradīcija ir saistīta ar deviņu ēdienu ēšanu, starp kuriem ir jābūt tādiem tradicionāliem ēdieniem kā zirņiem, cepetim, cūkas čņukurim un arī pīrāgiem. Visi rudens darbi bija pabeigti, raža novākta un galds bija pārpilns ar gardiem ēdieniem. Vēl lieliska tradīcija noteikti ir iešana budēļos. Budēļos iet no Mārtiņiem līdz Meteņiem, bet galvenais budēļu laiks ir Ziemassvētki. Īstais laiks, lai pārģērbties un doties ielās, dziedot jautas dziesmas. Tad galvā nāk arī bluķa vilkšana un dedzināšana. Saistošas ir latviešu Ziemassvētku dziesmas un dzejoļi. Nevar nenovērtēt arī to, ka visbiežāk mums laimējas sagaidīt baltus Ziemassvētkus, kas daudzās citās valstīs tiešām ir liels retums. 

 

Lai saglabātu šīs tradīcijas un ieinteresētu ar tām tūristus, parasti Rīgas Ziemassvētku svinēšana programmā ietilpst arī pasākumi tradīcionālā senlatviešu gaumē. Ziemas Saulgriežus rīdzinieki un pilsētas viesi var svinēt kopā ar latviešu kultūras kopām, kuras aizrauj ar jautrām rotaļām un dejām. Ikviens var piedalīties bluķa velšanā un dedzināšanā, kā arī laimes liešanā. Šādi tradicionāli ziemassvētu pasākumi notiek gan Rātslaukumā, gan Brīvdabas muzejā. Ir arī daži viesu nami, kas Ziemassvētku laikā piedāvā aizvadīt svētkus īstā senlatviešu garā. Gan ar bluķa dedzināšana, tradicionāliem ēdieniem, latviešu dziesmām un ar iešanu budēļos. Pietam vakars tiks aizvadīts uzzinot senlatviešu ticējumumus un paražas. Jāatdzīst, kas tas varētu būt interesanti ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.

Komentārs par rakstu: Ziemassvētki senlatviešu garā

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!