Es ienīstu laukus, bet vecāki mani katru vasaru sūta uz tiem, par spīti tam, ka esmu iekļuvusi jau astoņpadsmitnieces kastā, bet kas nestrādā, tas nenosaka toni. Rēķinoties ar to, ka “trimdas” vieta atrodas ~250 km no metropoles, jūtos kā ieslodzītā pavadot veselu mēnesi pie vecvecākiem, mirdama aiz garlaicības, bet šoreiz viss izvērtās daudz aizraujošāk.

Stāsts sākās, kad ar draudzeni devāmies uz ezeru peldēties. Bija apmērām 30 grādus karsts. Tādu dienu ir grēks neizmantot veldzējošām peldēm. Izvēlējāmies peldvietu, kas bija nostāk no galvenās, kur parasti plunčājās mātes ar saviem mazuļiem, lai varētu pilnībā atdoties saules un ūdens peldēm. Saule cepināja. Lai izvairītos no baltās svītras, ko atstāj peldkostīma augša, ar draudzeni operatīvi no šī traucējošā apģērba gabala atbrīvojāmies, jo tuvumā nebija neviena, kas norādītu uz mūsu nepiedienīgo uzvedību. Saules staru glāstīta aizmigu. Pamodos no sajūtas, ka kāds ar smilgu man kutināja muguru. Nevarēju pielēkt kājās, lai sašutumā norādītu uz to, ka jāpārtrauc šī darbība, tādēļ turpināju izlikties par aizmigušu, jo sapratu, ka tā nu gan nav mana draudzene, jo dzirdēju to attālāk runājoties ar kādu puisi. Tomēr ilgi izlikties par “beigtu” nevarēju, tādēļ klusi pajautāju – “Kas tu tāds un kāpēc tā dari? “.

Kautrīgi piecēlos, aizklādama ar roku krūtis, ar otru izmisīgi taustījos apkārt, lai atrastu peldkostīma augšiņu. Puisis nosauca savu vārdu – Andris. Ziniet – viņš bija smuks un kārdinošs kā no kinofilmas izlīdis – gandrīz Banderas. Spēcīgs, ar reljefiem muskuļiem, presīti kā veļas dēlis, melniem matiem, tumšām acīm. Es kusu. Izrādījās, ka uz pludmali viņi bija atnākuši, zinot to, ka mana draudzene būs šeit, veci paziņas. Tikai viņi nebija piespiedu trimdā, bet gan brauca šeit piepelnīties, strādājot lauku darbus. Sarunājām, ka vakarā, kad viņi beigs darbus, dosimies pastaigāties. Par spīti savai dislokācijai – dziļie lauki, mums bija līdz kosmētika un šikāks apģērbs, jo kā zināms, jaunkundzēm vienmēr uz visu ir jābūt gatavām. Pēc pāris stundām izmisīgu mocību – ko vilkt mugurā, kādas acu ēnas zieķēt, mēs bijām gatavas. Rezultātā mazos seksīgos šortiņos, smukos topiņos, kara krāsojumā, devāmies uz norunāto tikšanās vietu. Satiekoties nolēmām doties ciemata izpētē un pie vecās muižas atradām lielisku lapeni, kuru vēl nebija sagrauzis laika zobs, tādejādi perfekta vieta lauku vīniņa baudīšanai un muļķīgu jauniešu sarunu risināšanai. Rimti sūcām vīniņu, Andris sēdēja man blakus, ļaudams sajust spēku, ko izstaroja. Andris paņēma manu plaukstu, ar pirkstu maigi vilkdams pa to, stāstīja man dažādas muļķības, ko it kā tā stāstot par manu likteni. Man ausis svila no komplimentiem un jaukajiem paredzējumiem. Vai no viņa glāstiem pa manu plaukstu vai no abpusējiem pieskārieniem, jutu kā pa manu ķermeni iziet drebuļi. Var jau būt, ka drebuļu vaininieki bija viņa smarža un dziļā balss... Es nezinu, bet ļāvos šai dīvainai sajūtai...

Iedzērām draudzības nostiprināšanai un vecā krievu tradīcijā, viņš mani maigi noskūpstīja – draudzības stiprināšanai. Vakars satumsa, nolēmām, ka laiks doties pa mājā, bet tomēr pēc brīža ar Andreju atgriezāmies lapenē, kur palika mana draudzene ar savu pavadoni, nav ne jausmas. Kļuva drēgnāks. Iekārtojos viņam klēpī un turpinājām čalot – kā saka – par visu un reizē ne par ko. Mani jau māte savulaik bija brīdinājusi, ka labi audzinātas meitenes puišiem klēpī nesēž, bet bija par vēsu, lai šo noteikumu pārkāpu savas veselības un siltuma dēļ. Un tomēr bija tik patīkami, ka viņa roka maigi glāstīja manus ceļus, lēnām kļūdamas ar vien nekaunīgākas un virzoties augstāk, manu gurnu virzienā. Hmmm... sajutu kā viņa roka jau bija kļuvusi pār mēru nekaunīga. Saprotu, ka mani šortiņi bija no sērijas – maza lupatiņa, gurnus nosedzoša, bet nevajag jau tajos līst iekšā un norādīt uz šo trūkumu. Bet no otras puses, tas bija tik sasodīti patīkami un, ja tā pavisam, pavisam godīgi – es taču to vēlējos. Bet mana labā latvju godīgās zeltenes audzināšana guva virsroku pār emocijām, un pateicu – viss ir vēls, dosimies mājās...

Lēni gājām pa miegā ieslīgušo ciematu, kur reti kāds suns ierējās mūs pavadot un norādot, ka nav ko nakts mieru traucēt. Manas mājas jau bija klāt, bet sasodīti nevēlējos no viņa atvadīties un jutu, ka viņam ir tieši tāda pat vēlme, tādēļ devāmies uz vecvecāku ābeļdārzu, kur sisināja sienāži savu pusnakts sonāti un reibināja liliju aromāts. Gājām lēni, izbaudot šīs nakts burvību. Pēkšņi Andrejs mani strauj apstādināja, pagrieza un ar dedzinošu degsmi sāka skūpstīt. Man pirmo reizi dzīvē trīcēja ceļgali, biju gatava saļimt viņa priekšā pilnīgā bezspēkā. Skūpsts bija salds, spēcīgs un prasīgs, lēns un pakļaujošs. Apskāviens tāds, ka izsprukt neiespējami... un šāda doma man vairs nepastāvēja. Slīdot skūpstam pa manu kaklu, viņš klusi čukstēja, ka es esot skaistākā meitene, ko viņš jelkad ir sastapis, burvīga kā šī nakts un tā tālāk, un tā tālāk.. Visas tās jaukās muļķības no kurām jebkura sieviete nespēs saglabāt veselo saprātu un tikumisko audzināšanu, ja tas viss tiek vēl pavadīts ar skūpstiem un glāstiem, kuri iedzen tevi tādā saldkaislē...

Viņa roka glāstīja manas krūtis, gurnus... ar otru izmanīgi novilka savu jaku, nometa to zālē zem ābeles. Nometās ceļos, sāka glāstīt manas kājas no potītēm līdz gurniem, kā pielūgdams katru manas miesas centimetru. Glāstīja mani, pastūma malā šortiņus, lai varētu pietuvoties man vēl vairāk... Brīdi apstājās un tad sajutu viņa pirkstus, man aizrāvās elpa. Roka nekaunīgi kustējās ar vien ātrāk, čukstēju, lai neapstājas, lai turpina... Kā viņš varēja tam pretoties? Tas bija izmisīgi ātri. Nebiju domājusi, ka no rokas var iegūt tādu baudījumu. Kunkstēju un locījos. Redzēju viņa sejā uzvarošu labsajūtu. Tad zaudējusi pēdējās savas kautrības paliekas, ar savu roku nekaunīgi sāku viņam palīdzēt. Kas par sajūsmu! Jutu, kā viņš paceļ mani, lai maigi noguldītu zālē uz jakas. Rokas atbrīvoja mani no pēdējiem apģērba gabaliem, biju viņa un viņš mans... Viņš spēlējās, brīžiem bija spēcīgs, brīžiem glāsmains un maigs. Viss bija tik romantiski – mīlēšanās vasaras naktī, pilnmēnesī, nakts skaņu katafonijas pavadībā... Neticams sekss, pilns mežonīgu smaržu un baudījuma.

Satikāmies katru vakaru atlikušās divas nedēļas. Pirmo reizi dzīvē nožēloju, ka tūlīt jāatgriežas metropolē, jo nevēlējos no Andreja šķirties ne mirkli. Bet reiz visam ir jābeidzas. Cik naktis es nenopuņķoju spilvenu, raudādama pēc atgriešanās vecāku ligzdiņā, jo zināju, ka nekad vairāk viņu nesastapšu un, ka šis bija tikai vienas vasaras sapnis. Sapnis par romantiskāko un baudkārāko vasaru manā dzīvē.