Par Lauku Muzikantiem... Katrs, kurš kaut reizi pēdējo divdesmit gadu laikā ir apmeklējis Latviju, uz sava tūrisma ceļveža vai kartes būs pamanījis nelielu logo ar maziem spirālveidīgiem cilvēciņiem, kā rotaļu vilciņiem griežoties ap savu asi, un uzrakstu – „The land that sings”, jeb „Zeme, kas dzied”. Svešiniekiem tas liekas visai eksotiski, taču katram latvietim ir pilnīgi pašsaprotams - ja nav par ko runāt, tad ir vienkārši jāuzdzied. Un dziedāt gribētāju Latvijā ir ļoti daudz. Tā sākas daudzu latviešu mūziķu biogrāfijas – „Visi mani tuvinieki mīlēja dziedāt, es pamēģināju, un man arī iepatikās”.

Par Lauku Muzikantiem nu jau droši var teikt, ka viņi Latvijas mūzikas druvā ir izturējuši nopietnu laika pārbaudi, iekarojuši lielu klausītāju uzticību un ir spējuši mainīties līdzi laikam, nezaudējot savu pirmo – tagad jau vecākās paaudzes mūzikas mīļotāju simpātijas, un turpinot pulcēt ap sevi arī gados jaunus piekritējus. Ir grūti iedomāties kādu masu vai televīzijas pasākumu Latvijā, kurā nepiedalītos grupa Lauku Muzikanti vai viņu dziesmas. Gandrīz katrā Latvijas ģimenē ir kāds, kuram būs piedzīvots kopīgs notikums ar grupu Lauku Muzikanti.

Lai arī Lauku Muzikantu diskogrāfijā ir atrodami desmit izdoti mūzikas albumi, tomēr viņu stiprākā puse ir grupas dzīvā uzstāšanās, viņu plašais repertuārs, atvērtais kontakts ar publiku un muzicēšanas azarts.

Kopā-muzicēšanas prieks parasti ir bijis galvenais nosacījums grupas pastāvēšanā. Tas mūziķus ir pasargājis no vieglāko ceļu iešanas - sastāva samazināšanas un fonogrammu izmantošanas. Tā rezultātā Lauku Muzikanti ir izvēlējušies vairāk strādāt un nopelnīt mazāk, un kā paši pēc daudzajiem gadiem atzīst: Mazāk tomēr nozīmē Vairāk ... Ieguvums patiešām ir liels: mūziķi joprojām ir gaidīti lielās un mazās deju zālēs, kur pulsē īstā balles noskaņa. Tieši muzicēšanas aizrautībā ir rodama atbilde uz jautājumu, kāpēc grupa jau vairāk nekā divdesmit gadus bauda tik lielu publikas mīlestību.

Viss sākās astoņdesmito gadu otrajā pusē, kad Latviju pakāpeniski pārņēma jaunas idejas par iespējamām politiskām izmaiņām, par lielāku neatkarību, par tobrīd kaut ko neiedomājamu un nesaprotamu.

Mazā Ziemeļlatvijas pilsētiņā Salacgrīvā kopā sanāca pieci muzicēt griboši jaunieši un aizrautīgi iesaistījās gan sava rajona, gan drīz vien plašāka mēroga mūzikas dzīvē. Tā kā Salacgrīva ir ostas pilsēta, tad aktīvi tika meklētas un rakstītas dziesmas par jūru, zvejniekiem, par nezināmo tāli. Vairums no tām izrādās bija atceļojušas no aizjūras

(„Lido mazā kaija”, „Kad vēji dzied burās”, „Baltspārnu balodis”, „Tava Dzimtene ir jūra” un daudzas citas).

Šo laika periodu Latvija izdzīvo pozitīvās un emocionālās nākotnes priekšnojautās, visur notiek koncerti, kuros cieņā ir patriotiskas un nacionāli vienojošas dziesmas. Daudzas no tautā zināmajām bija nākušas no Ilmāra Dzeņa, Larisas Mondrusas vai Čikāgas Piecīšu ievestajām platēm. Pārējās – padomju laikos ikdienā klausītās galvenokārt Raimonda Paula, Imanta Kalniņa dziesmas.

Lauku Muzikanti grib aktīvi piedalīties visā notiekošajā, taču klausītājiem negrib piedāvāt to mūzikas masu produkciju, kas ikdienā ir skanējusi Latvijas radio, televīzijā vai magnetafonu lentēs. Tā vienkārši un veiksmīgi tie atrod savu nišu uz Latvijas deju mūzikas skatuves. Pirmie četri mūzikas albumi tiek ierakstīti un pārdoti ar dažādu, galvenokārt populāru vācu arī zviedru un amerikāņu, dziesmu cover versijām atdzejotām latviešu valodā.

Jau pirmais albums „Tas nebija tik sen” guva negaidītus panākumus ar tolaik populārajām dziesmām „Dzirkstošais vīns” (oriģ. Griechischer Wein), „Meksikā” (oriģ. Tipitipso) , ”Daudzus gadus”, „Tikai tu” un citām. Latvijas auditorijai tobrīd tas ir pilnīgi kas jauns, un mūziķiem darba netrūkst.

Kopš tā brīža ir izdoti 10 mūzikas albumi ( 1. „Tas nebija tik sen”, 2. „Vējš atnesa dziesmu”, 3. „Šeit un šonakt”, 5. „Cik daudz ir mīlēts”, 6. „Vienreiz pa īstam”, 7. „Vēl viens vīns”, 8. „Ļauj man lidot”, 9. „Laika jautājums”) ar vairāk nekā 200 dziesmām, to skaitā „Lauku Muzikanti Ziemassvētkos”, un Vācijā tapušais CD „Sous le ciel de Paris”. Ir daudz reižu izbraukāta Latvija, koncertēts Vācijā, Holandē, Lielbritānijā, Īrijā, Polijā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Kanādā, un ASV.

Ar laiku sajūsma par ārzemju autoru darbiem pāriet, un pēdējos desmit gadus Lauku Muzikanti, galvenokārt, pateicoties grupas solista Normunda Ķieta radošajiem centieniem, veiksmīgi ieraksta un izdod tikai pašu radītas dziesmas, kas rada būtisku pagriezienu grupas muzikālajā daiļradē. Arvien vairāk grupa tiek aicināta sniegt koncertus vai uzstāties kopā arī ar popmūzikas žanra grupām.

Lauku Muzikantu repertuārā bez savām dziesmām ir daudzas populāras latviešu autoru dziesmas, savam žanram atbilstoši pasaules mūzikas skaņdarbi angļu valodā, kā arī piecu stundu programma vācu valodā. Tas ir iemesls, kāpēc grupu pie sevis bieži aicina vācu organizatori un Lauku Muzikanti ir dzirdami arī Oktoberfest svētkos.

Grupas sastāvs:

Normunds Ķietis (vokāls, ģitāra)

-LM oriģinālmūzikas un daudzu dziesmu tekstu autors. Latviski atdzejojis ap 50 vācu dziesmas. Veiksmīgi sadarbojies ar jauniešu grupu „Putnu Balle”, kurai sarakstījis vairākas viņu top dziesmas. Šobrīd turpina rakstīt mūziku arī daudzsološajai dziedātājai Paulai Ķietei, kura savu karjeru ir uzsākusi Lielbritānijā.

Inita Āboliņa (akordeons, taustiņinstrumenti, aranžējumi)

-  „Mirkļa izvēles vilinājums” ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (šis darbs saņem laikraksta „Diena” gada balvu kultūrā 2006).
2006. dalība Latvijas lielākajā muzikālajā šovā „Cabaret”.
 

Artis Dauksts (ģitāra, aranžējumi, vokāls), Uģis Zvejnieks (bass, skaņu režija) un Valters Līcis (sitamie instrumenti, vokāls).

 
Pēdējā laikā abi vadošie Lauku Muzikantu dalībnieki Normunds Ķietis un Inita Āboliņa bieži tiek aicināti uzstāties ar akustiskām koncertprogrammām dažādos tematiskos pasākumos. Pēdējais projekts, kurā piedalījās Inita un Normunds - Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas rīkotie ziemassvētku koncerti „Ziemassvētku roze” daudzās Latvijas mazpilsētās un apdzīvotās vietās.

Šobrīd grupa ir uzsākusi darbu pie nākamā albuma ieraksta.

    Biogrāfija

Par grupas dzimšanas dienu mūziķu domas dalās. Laika gaitā grupas sastāvs ir stipri mainījies. No pašiem pirmsākumiem astoņdesmito gadu vidū līdz šodienai grupā spēlē vien Uģis Zvejnieks. 1987.gadā salacgrīviešu mūziķu kompānijai pievienojās jaunais inženieris Normunds Ķietis, bet pēc gada arī vijolniece un daudzu tekstu autore Rasma Petmane (Balode). Drīz vien grupa iegūst savu leģendāro nosaukumu – Lauku Muzikanti, par ko vēlāk paši bieži vien ir koduši pirkstos, cenšoties skaidrot, ko gan īsti tas nozīmē, apzīmējumu, vai nosaukumu. Dažādu nelaimīgu apstākļu sakritības rezultātā, 1989.gadā grupu pamet tās kādreizējais akordeonists, un viņa vietā sāk spēlēt jaunā, talantīgā akordeoniste Inita Āboliņa. Tas ir būtisks pavērsiens skanējuma kvalitātē, un mūziķi sāk domāt par savu pirmo mūzikas albumu. Tā ierakstīšanas priekšvakarā grupu pamet divi tās dibinātāji. 

Pirmais albums „Tas nebija tik sen” tomēr tiek ierakstīts un izdots, gūstot negaidītus panākumus ar tolaik tik populārajām dziesmām „Dzirkstošais vīns”, „Meksika” , ”Daudzus gadus” un „Tikai tu”.

Kopš tā brīža ir izdoti 10 mūzikas albumi ar vairāk nekā 200 dziesmām, to skaitā „Lauku Muzikanti Ziemassvētkos”, koncerta ieraksts „Vienreiz pa īstam” un Vācijā tapušais CD „Sous le ciel de Paris”. Krustām šķērsām ir izbraukāta Latvija, koncertēts Vācijā, Holandē, Polijā, Igaunijā, Krievijā, Kanādā, ASV, Somijā un Austrālijā.

1999.gadā no grupas aiziet vijolniece Rasma Petmane, kuras vietā grupā ienāk soloģitārists Artis Dauksts. Kopš 2002. gada grupā spēlējošo mūziķu sastāvs ir palicis nemainīgs: Normunds Ķietis, Inita Āboliņa, Uģis Zvejnieks, Artis Dauksts un Valters Līcis.

• Novads: Citur
• Adrese: 
• Kontaktpersona: -

• Mājas lapa: http://www.draugiem.lv/music/10019174/
• Tel.: + 371 29417538
• E-pasts: -